Svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 3

februāris 23, 2013

Nr. 3

Inovatīva domāšana — no starpdisciplināriem mācību procesiem.

Pētījuma avots: University of Cambridge Computer Laboratory. Radical innovation: crossing knowledge boundaries with interdisciplinary teams. Alan F. Blackwell, Lee Wilson, Alice Street, Charles Boulton, John Knell, 2009.

Pētījuma citāti:

“Mēs redzam, ka izglītība nav virzītājspēks uz starpdisciplinārām inovācijām, bet labākajā gadījumā ir atbildīga esošo mācību disciplīnu ierobežojumu priekšā, mēģinot reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu pēc profesionālām prasmēm. Studentu specializācija disciplīnās nepalīdz nodrošināt rītdienas biznesa līderus, tehnoloģiju speciālistus, inženierus un radošos speciālistus ar pietiekamu izpratni par nepieciešamību pēc kopēja nozares konteksta, kurā viņi var pielietot savas dažādās prasmes”.*

LIAF komentārs:

Izgītības sistēmas mācību programma cilvēkus nevis atver, bet aizver inovatīvai domāšanai. (Piemēram, skatīt Torrance Tests en.wikipedia.org/wiki/Torrance_Tests_of_Creative_Thinking). Latvijā IR IZCILAS skolas, kurās pamanās mācīt labāko pedagoģijas paraugu līmenī un kuras ir starpdisciplināri, radoši attīstošas bērniem.

Cilvēks bez attīstīta radošuma gara, komunikācijas prasmēm, empātijas, kritiskās un asociatīvās domāšanas nevar būt ne  uzņēmējs, ne labs marketologs, tehnoloģiju inovators, zinātnieks, skolotājs utt. Tātad — tas ir valstu izdzīvošanas jautājums, lai izglītības sistēmā tā visa būtu.

Latvija? Līdzīgi kā pasaulē arī Latvijā  labi ja 1% skolu ir mēģinājušas pielāgot savu mācību programmu starpdisciplinaritātei pēc būtības nevis nosaukuma, lai palīdzētu tiem, kuriem šajā globālajā ekonomikā būs jāstrādā pēc 5, 10 vai 20 gadiem, un mums nav ne mazākās nojausmas, tieši kādi tie būs ekonomiskā pieprasījuma ziņā.  Izglītības sistēmām kaut kad būs jābeidz aizstāvēt gadsimtiem vecu mācību konceptu, kurš cilvēkus novērtē pēc prasmēm – atcerēties un atstāstīt. Tā ir cilvēku kropļošana laikmetā, kurā ir daudz plašākas realizācijas iespējas un attiecīgi plašākas vajadzības.

Fakts:

Eiropas inovāciju indekss 2011. Latvija ir pēdējā vietā no 27 EU valstīm. Protams, tas nav viennozīmīgi, jo atskaites punkti var būt dažādi, bet tāda tendence ir: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/files/ius-2011_en.pdf

LIAF ierosinājums:

Novērtēt starpdisciplināra mācību procesa priekšrocības, piemēram, no neirozinātnes viedokļa par smadzeņu aktivitātes vispusīgu attīstību un iepazīstināt ar to Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas cilvēkus, skolotājus un arī Latvijas sabiedrību.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:

http://www.cl.cam.ac.uk/techreports/UCAM-CL-TR-760.pdf

Inovāciju piemērs:

http://www.ship-efficiency.org/onTEAM/pdf/Brabeck.pdf

Lai radītu un ieviestu dzīvē šādu, ārēji tik vienkāršu ideju, ir vajadzīgas ārkārtīgi daudz prasmes, sadarbojoties arī dažādu sfēru, zināšanu speciālistiem.

Lūk viens piemērs: Vācijā ir radīta unikāla inovācija – kaits, kurš izmanto vēja enerģiju, lai vilktu tankerus un citus kuģus. “Skysails“ ekonomē līdz 35% no kopējā enerģijas patēriņa dažādu lielumu kuģiem. Kā zināms, pasaulē absolūtais vairums visu kravas pārvadājumu notiek ar ūdens transportu. Kāpēc šis piemērs ir unikāls?  – Šo ideju joprojām nav viegli pārdot kuģu īpašniekiem, jo vajadzīga nepārtraukta inovācijas “pārinovēšana” no izmaksu, efektivitātes aspektiem. Tam ir vajadzīgas izcilas prasmes, kas principā ir ļoti starpdisciplinārs sadarbības process, kurā no visiem ir vajadzīgi augsts EQ un IQ.

Raksti par tēmu:

Oxford University press


*University of Cambridge Computer Laboratory. Radical innovation: crossing knowledge boundaries with interdisciplinary teams. Alan F. Blackwell, Lee Wilson, Alice Street, Charles Boulton, John Knell, 2009.
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.
Advertisements
%d bloggers like this: