Archive for marts, 2013

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 11

marts 28, 2013

Nr. 11

Cilvēka “operatīvā atmiņa”. Var un vajag attīstīt, lai labāk mācītos.

Attēla avots *

Attēla paraksts:  viadukts spēj izfiltrēt un izlaist caur sevi lielu transporta plūsmu. Gluži kā “operatīvā (darba) atmiņa” spēj vai nespēj “izlaist cauri” un apstrādāt lielu informācijas daudzumu.

Pētījumu un publikāciju citāti:

“Darba(operatīvā) atmiņa saistīta ar spēju noteiktā laika nogrieznī grupēt un apstrādāt informāciju “mentālajā(domāšanas) darba telpā.  Pašreizējā teorija, kas balstīta uz funkcionālās aktivitātes un smadzeņu bojājumu pētījumiem, apraksta darba atmiņu kā multi-komponentu, ko veido ierobežotas kapacitātes tīklojums, kas savieno dažādus smadzeņu garozu centrus. Tā sastāv no verbālās un vizuāli-telpiskās īstermiņa atmiņas un “centrālā izpildorgāna”, kas iesaistīts augstākās pakāpes mentālajos procesos, uzmanības un izpildfunkciju regulēšanā.” *

“Līdz šim darba atmiņu uzskatīja par pārmantojamu un fiksētu. Tomēr šobrīd ir zināms, ka to var uzlabot ar speciāli piemeklētu treniņu uzdevumiem, kas mudina cilvēkus nepārtraukti strādāt pie savas atmiņas kapacitātes celšanas.”*

“Jaunākie pētījumi liecina, ka zema akadēmiskā snieguma gadījumos maināmais lielums ir darba atmiņa.  Bērniem  ar darba atmiņas grūtībām ir liels risks būt nesekmīgiem.”*

“Darba atmiņa atzīta par kognitīvu procesu, kas ir vitāli nepieciešams mācoties, un var būt par iemeslu sliktām akadēmiskām sekmēm un mācību grūtībām, kā arī virknei citu problēmu. Darba atmiņa ir tieši saistīta ar literārajām un rēķināšanas prasmēm, un bērniem ar vāju darba atmiņu, uzsākot mācības skolā, var neizdoties sasniegt gaidīto prasmju līmeni lasīšanā, matemātikā un eksaktajos priekšmetos trīs gadu laikā. Pārvarot darba atmiņas pārslodzi  — vai nu paaugstinot kapacitāti vai samazinot prasības, var uzlaboties mācību process.”*


Attēla avots**

Attēla paraksts: operatīvās atmiņas pārslodze varētu izskatīties šādi. Lielai informācijas plūsmai ir jāattīsta smadzeņu ceļi (neironu sinapses) starp dažādiem “vajadzīgajiem” smadzeņu reģioniem.

“Zems akadēmiskais sniegums, piemēram, vāja lasītprasme, ir bieža un nopietna problēma, un skar aptuveni 10-20 % visas populācijas. Atgriezeniskais sociālais un ekonomiskais ilgtermiņa rezultāts šādiem sarežģījumiem ir zināms. Tas nozīmē palikšanu uz otru gadu, uzvedības traucējumus, garastāvokļa un pašvērtējuma problēmas un skolas neapmeklēšanu pusaudža gados, bezdarbu un nabadzību pieaugušā vecumā.”*

“Mūsu pētījumi rāda, ja mācību procesa laikā darba atmiņā iesaistītos neironus koordinē “teta viļņi”, atmiņa ir labāka.”**

“Smadzeņu sinhronizāciju ietekmē “teta viļņi”, kas tiek asociēti ar atslābināšanos un miegainumu, arī ar mācīšanos un atmiņu formēšanos.“**

Vairāk par smadzeņu viļņiem: http://www.hopkinsmedicine.org/healthlibrary/test_procedures/neurological/electroencephalogram_eeg_92,P07655/ un http://www.psych.westminster.edu/psybio/BN/Labs/Brainwaves.htm

“Izmantojot elektroencefalogrammu (EEG) elektrodus, pētnieki ierakstīja neironu aktivitāti un “fona” elektriskos signālus smadzeņu reģionos, kur veidojas atmiņas. Viņi konstatēja, ka atcerēšanās notiek labāk, ja mācīšanās notiek vienlaikus, neironiem sinhronizējoties ar teta viļņiem.”**

“Atmiņai vislabāk (palīdz), ja doto vienību apstrādājam dziļi un pamatīgi, savienojot ar iepriekšējo pieredzi. Tas ir pirmais noteikums uz iemācīšanos: mēs mācāmies vislabāk, kad mācāmies pakāpeniski, būvējot jaunās zināšanas uz jau esošajām zināšanām. Patiesībā viss, kas piesaista ciešu lasītāja  uzmanību tekstam, uzlabos atmiņu. Piemēram, Connor Diemand-Yauman un kolēģu pētījums Princetonas Universitātē (2010) pierādīja, ka pasniegtais teksts ar fontu Comic Sans, kas ir salīdzinoši grūti lasāms, palīdz labāk atcerēties teksta saturu, salīdzinot ar fontā Arial pasniegtu tekstu.” ***

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos avotos un  linkos.)
Attēla avots***

LIAF komentārs:

Šī arī ir mūsu un datora atšķirība. Informāciju mēs uztveram atbilstoši mūsu emocionālajam stāvoklim un mūsu darba (operatīvo) atmiņu var uzlabot konkrētos veidos.  Un svarīgi, ka to var uzlabot jebkurš. Nevis tikai ar metodi “atkārtošana ir zināšanu māte”, bet arī efektīvi izmantojot emocijas un asociācijas.

Ja ir nodoms atmiņu uzlabot, jāsāk ar “short attention span” (“īsa uzmanības laika”) maiņas metodi. Jo, piemēram, gados jauniem cilvēkiem ir problēmas ilgstoši koncentrēties uz kādu noteiktu jautājumu —  mediji jauniešus ir pieradinājuši pie šodienas dinamikas, kāda pirms 15 gadiem vienkārši nebija iedomājama.

Vēl viens faktors, ko varam uzsvērt un atkārtot paši sev — neirozinātne ir pārliecinoši pierādījusi, ka negatīvi emocionālie stāvokļi vājina mūsu darba(operatīvās) atmiņas kvalitāti.

Emocionālajam stāvoklim ir ļoti liela nozīme mūsu efektivitātes veidošanā mācību un darba procesos. Emocionālais stāvoklis informācijas apstrādē aizņem lielu daļu un ir nozīmīgs ietekmes faktors psihomentālās izpausmes kvalitātē — kā, kāpēc un par ko domājam.

Esot negatīvās emocijās, tiek aktivizēti tie smadzeņu centri, kas kavē kvalitatīvu atmiņas darbības un domāšanas procesu. Izaicinājums mūsu izglītības sistēmai  — kā radīt prieku mācīties, jo sevišķi “izaicinošajos” mācību priekšmetos vai klasēs, kur skolotājam ar bērnu nav izveidojusies laba sadarbība.


Attēla avots ****

Ierosinājums:

Veidu, kā attīstīt operatīvo (darba) atmiņu, ir daudz. Mūsuprāt, atmiņas treniņi būt jāsāk, kad mācībās palielinās ķīmijas, algebras, vēstures u.c. faktoloģisko mācību priekšmetu daudzums. Protams, tas, ka mums “operatīvā (darba) atmiņa”, mācoties informāciju, ir svarīga, un ka informācija ir jāuzņem pakāpeniski, nav nekas jauns.

Svarīgi ir zināt un saprast aspektus par “teta” viļņu “stāvokli” — atslābināšanās, relaksētība, kuri nodrošina labāku informācijas uztveršanu. Tad jāņem vērā visi ieteikumi, kā skolēniem samazināt stresu, par ko rakstījām iepriekš, komentējot pētījumus par adekvātas fiziskās slodzes  nepieciešamību skolu programmās. Un šie pētījumi ir labs atgādinājums visiem ne tikai par to, ka atmiņas jauda, kapacitāte ir uzlabojama, bet arī par to, ka šis instruments ir jāattīsta, jo tas noderēs visu mūžu un palīdzēs daudz efektīvāk apgūt arī mācību priekšmetus.


Attēla avots: *****

Attēla paraksts: viens no veidiem, kā trenēt “mentālo” atmiņu. Pēdējā laikā gan kā iedarbīgākas aktualizējas tieši asociatīvā un emociju iesaistīšanas prakse.

Video:

How to train your mind to remember anything

http://edition.cnn.com/2012/06/10/opinion/foer-ted-memory

Trīs video lekcijas:

– working memory

– automaticity&brain

– 4 steps: acquisition and automaticity

http://www.reflexmath.com/research

Par pieredzi un atmiņu Daniel Kahneman: The riddle of experience vs. memory

http://www.ted.com/talks/daniel_kahneman_the_riddle_of_experience_vs_memory.html

Pētījumus un publikācijas varat atrast šeit:
*  http://www.biomedcentral.com/1471-2431/11/57hj778
** Human memory strength is predicted by theta-frequency phase-locking of single neurons Ueli Rutishauser , Ian B. Ross, Adam N. Mamelak & Erin M. Schuman, http://www.brain.mpg.de/fileadmin/user_upload/Documents/Papers/Papers_Schuman/Rutishauser_et_al_2010.pdf
*** http://socrates.berkeley.edu/~kihlstrm/GSI_2011.htm
Attēlu, foto avoti:
*lh6.googleusercontent.com
**lh3.googleusercontent.com
***lh4.googleusercontent.com
****www.google.lv
****lh5.googleusercontent.com
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.
Advertisements

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 10

marts 20, 2013

Nr. 10

Mendeļa “fiksēto smadzeņu” mīts pēc 200 gadiem ir beidzies. Smadzenes mainās — neiroplasticitāte. 

Foto avots:*

Pētījumu, grāmatu un publikāciju citāti:

“Pēdējo divu gadsimtu garumā kā valdošais viedoklis zinātnes un medicīnas pasaulē dominēja Mendela ģenētikas skatījums. Tas nozīmē  —  “jūs kļūstat par tiem, ko jūsu vecāki jums ir devuši” un “ situāciju nevar uzlabot, vismaz ne attiecībā uz smadzenēm. Faktiski zinātnes vēsturē ilgu posmu dominēja paradigma, ka cilvēka smadzenēm ir fiksēta kapacitāte, kura vienkārši tiek “piepildīta” ar dzīves laikā uzkrātu pieredzi un atmiņām.”*

“Tomēr cilvēka smadzenēm ir milzīga spēja mainīties. Gan vecākiem, gan skolotājiem tas ir cerību pilns vēstījums.”*

“Neiroplasticitāte ir smadzeņu īpašība, kas caur mentālo pieredzi ļauj tām mainīt struktūru un funkcijas.”**

Foto avots:**

“Jaunākie pētījumi sāk atbildēt uz šiem fundamentālajiem jautājumiem, pētot pieaugušo smadzeņu plasticitāti  — to spēju viegli mainīties caur pieredzi. Pretstatā vispārējam pieņēmumam, ka vecam sunim nevar iemācīt jaunu triku, parādās jauni, pārliecinoši pierādījumi tam, ka pieauguša cilvēka smadzenes ir ļoti plastiskas un viegli attīstāmas un ka cilvēks ir spējīgs uz jauniem varoņdarbiem pat pēdējās savas dzīves desmitgadēs, bet lai atmodinātu plasticitāti,  nepieciešams vien kāds papildus stimuls.   Zinātnieki vēsta, ka jauna pieredze var veidot nozīmīgas fizikālas izmaiņas smadzenēs tikai dažu dienu laikā un noteikti apstākļi var paātrināt šo fizisko, ķīmisko un funkcionālo smadzeņu pārveidošanos.”***

“Lieliski apstākļi mācīšanās procesiem = jauna aktivitāte -> dopomīna izraisīšanās -> tiek radīts augstāks motivācijas līmenis -> tas pozitīvi ietekmē iesaistīšanos un aktivizē neironus -> notiek neiroģenēze + pieaug sinaptiskā plasticitāte (uzlabojums jaunos neironu savienojumos vai mācībās ).”*****

“Dopamīna receptors D1 cita starpā tiek asociēts ar neironu augšanas un attīstīšanās funkciju. Palielinoties plasticitātei un šī receptora “darbības apjomiem”, tiek veikts ieguldījums kognitīvo funkciju būtiskā uzlabošanā.”****

“Četrpadsmit stundu mācības vairāk kā 5 nedēļas bija saistītas ar izmaiņām D1 piesaistīšanas potenciālā  pieres daļā. Šī dopamīna D1 receptoru sistēmas plasticitāte demonstrē  abpusēju mijiedarbību starp mentālo (prāta) aktivitāti un smadzeņu bioķīmiju in vivo (organismā).” ****
(In vivo   —  http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=4034)

“Pētījumi liecina, ka mielīns (nervu šķiedru apvalks) rodas ilgstoša treniņa rezultātā. Stabils mielīna apvalks nodrošina optimālu elektrisko signāla stiprumu, ātrumu un precizitāti dodoties caur nervu šķiedrām.” ******

LIAF komentārs:

Smadzeņu plasticitātes princips apstiprina, ka katram ir iespējas attīstīt savas smadzenes un sevi jebkurā virzienā.

Šis, mūsuprāt, ir vēl viens pierādījums tam, cik lielā mērā izglītība var palīdzēt mums visiem attīstīt savus talantus.  Vienīgais šķērslis šī lielā potenciāla kvalitatīvai izmantošanai ir izglītības cilvēku, vadītāju, politisko kūrētāju nezināšana un/vai slinkums. Ja mēs izvirzām mērķi, tad, pieliekot gribasspēku, sistemātisku darbu un neatlaidību, varam apgūt jaunas prasmes, profesionālas iemaņas, zināšanas.

Smadzeņu darbības google princips  — kurus neironu ceļus lietojam, tos stiprinām, attīstām, jeb  — kuru informāciju lietojam, to vairojam, apliecina, ka tas, ar ko nodarbinām sevi ikdienā, nosaka virzienu, kurā attīstāmies, ar ko nodarbojamies, kam veltām uzmanību, kā reaģējam un izturamies pret apkārtējās vides faktoriem  — ģimenes, darba kolektīva, mācību vides attiecībām, negaidītiem notikumiem, savu mērķu un plānu realizāciju, pret informatīvo un fizisko vidi  — laika apstākļiem, apgaismojumu, krāsām utt. Tas viss darbojas kā investīcija kādās no mūsu spējām, prasmēm nākotnē.

Foto avots:***

Foto paraksts: Pat Homēram Simpsonam varētu palīdzēt attīstīt smadzenes.

Ierosinājums:

2011. gadā LIAF pārstāvjiem bija tikšanās un saruna Somijas Izglītības ministrijā. Viņi bija informēti par dažādiem neirozinātnes pētījumiem un saskaņā ar šiem pētījumiem ieviesa pārmaiņas savas valsts izglītības sistēmā. Vispirms, protams, tas bija “jāpārdod” politiķiem, kas, kā zināms, ne uzreiz, tomēr izdevās.

Latvijā vajadzētu tāpat. Mācību kursi par jaunākajiem atklājumiem zinātnē un uz to bāzes radītas mācību metodes, un stratēģija, kā to ieviest Latvijas izglītības sistēmā. Un, iespējams, kursi ne tikai IzM, bet arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas cilvēkiem, lai viņi izprot jēgu un pamatojumu, ko un kāpēc mainīt, turklāt būtiski mainīt vairākus iesīkstējušos  izglītības sistēmas principus.

Meklējot risinājumu situācijai, šobrīd strādājam pie “Vispusīga intelekta” online un klātienes kursu satura veidošanas un mācību sistēmas izveides. Lai ar mēdiju tīklu un klātienes kursu palīdzību cilvēkiem būtu pieejama informācija, kas atvieglotu visiem izglītības ikdienas procesā iesaistītajiem (šeit es nedomāju IzM un Saeimas cilvēkus, jo viņi profesionāli ikdienā ar izglītības procesu ikdienu un profesionālās attiecībās ar bērniem, vecākiem ikdienā nesastopas un stagnatīvās izglītības sekas tiešā veidā neizjūt).

Video:

Par smadzeņu plasticitāti
http://www.ted.com/talks/michael_merzenich_on_the_elastic_brain.html

Norman Doidge par smadzenēm un neiroplasticitāti:


Pētījumus, grāmatas un publikācijas varat atrast šeit:
*Eric Jensen, Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, 2006; http://www.google.lv/books?hl=en&lr=&id=LZS0fv8G9yYC&oi=fnd&pg=PR9&dq=improving+human+potential+everyone+has+potential+activate+genes+brain+regions+improve+potential&ots=TWpw9nh1xk&sig=_lRvHBPar9rvvAxkgKBR4rH8Z4g&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false
**Dr. Doidge, the author of “The Brain That Changes Itself”, 2010; http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/MAIN.html, par autoru http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/ABOUT_THE_AUTHOR.html
***THE FANTASTIC PLASTIC BRAIN, The Kavli Foundation; http://www.kavlifoundation.org/science-spotlights/columbia-kibs-fantastic-plastic-brain
****Changes in Cortical Dopamine D1Receptor Binding Associated with Cognitive Training. Fiona McNab, Andrea Varrone, Lars Farde, Aurelija Jucaite, Paulina Bystritsky, Hans Forssberg, Torkel Klingberg. Science 323, 800(2009); http://www.klingberglab.se/pub/McNab2009.pdf
*****Andrea Kuszewski You can increase your intelligence: 5 ways to maximize your cognitive potential, 2011; http://blogs.scientificamerican.com/guest-blog/2011/03/07/you-can-increase-your-intelligence-5-ways-to-maximize-your-cognitive-potential/
****** Daniel Coyle “The Talent Code: Greatness Isn’t Born. It’s Grown. Here’s How”, 2009; http://www.amazon.com/Talent-Code-Greatness-Born-Grown/dp/055380684X
Foto avoti:
*https://www.google.lv
**https://www.google.lv
***https://www.google.lv
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 9

marts 13, 2013

Nr. 9

Efektīvai izglītībai mērķtiecīgi jāattīsta dažādu smadzeņu zonu aktivitāte.

Attēlā: fragments no grāmatas “Zili brīnumi” vāka, Autors Aldis Kalniņš.

Pētījumu un publikāciju citāti:

“Kreisā smadzeņu puslode ir tā, kas nodrošina runātspēju, jo kā zināms — tā ir noteicošā par visām aktivitātēm, kas saistās ar valodu, aritmētiku un analīzi. Labā puslode, lai gan „mēma” un spēj saskaitīt tikai līdz 20, ir pārāka par kreiso puslodi, piemēram, cita starpā telpiskās saprašanas ziņā — spēj saprast kartes vai atpazīt sejas.”*

“Testos par verbālajām, vizuāli telpiskajām un rēķināšanas spējām (mērījumi par matemātikas spējām, kas nepieciešami ikdienas dzīvē un grafiku, tabulu izprašanai), muzicējošie uzrāda augstāku punktu skaitu nekā tie, kas nemuzicē. Tāpat mūziķi, salīdzinot ar tiem, kas nemuzicē, ieguvuši arī augstākus rezultātus IQ testos.”**

“Mēs esam atzīmējuši pārsteidzošu korelāciju starp nodarbošanos ar vizuālo mākslu un [matemātiskās] rēķināšanas prasmi. Mērīts ar Woodcock-Johnson 3. aprēķinu metodi. Mēs arī identificējām mērenu korelāciju (r=0.40, p<0.01) starp ārpusskolas mūzikas nodarbībām un to, cik labi bērni spēj atcerēties skaitļu virknes (CTOPP Skaitļu atmiņas tests). Šis tests ir nozīmīgs rādītājs par īstermiņa atmiņu, kas ir svarīga kognitīvo spēju attīstīšanai, tai skaitā rēķināšanai ar lielākiem skaitļiem.”**

“Fiziski vingrinājumi var uzlabotu mācību procesu “trīs līmeņos”: pirmkārt, tie optimizē domāšanas procesu, lai uzlabotu modrību, uzmanību un motivācijas spēju; otrkārt, tie sagatavo un veicina nervu šūnu apvienošanos, kas ir galvenais mehānisms, lai pieslēgtos jaunai informācijai; un, treškārt, tas stimulē jaunu nervu šūnu izstrādi no cilmes šūnām hipokampā.”***

    

Attēla paraksts:

Cik no šajā grafikā redzamajām pārbaudēm ir attiecināmas uz mākslas, fiziskās slodzes, sociālo prasmju attīstīšanu? Fizkultūra, māksla nav īsti “saskaņojami izmērāmas”, bet “gala pārbaudījuma konceptā” tām būtu jābūt — tas kaut vai liecinātu, ka notiek “pilnvērtīga” smadzeņu attīstīšana?****

LIAF komentārs:

Neirozinātne un izglītība ir nedalāmas pēc būtības, jo nemitīgi tiek pētīti, meklēti un atklāti arvien jauni,  efektīvāki un noturīgāki ilgtermiņa attīstības veidi. Vai izprotam mācību priekšmetu savstarpēju mijiedarbību — ka, piemēram, fizkultūras skolotājs palīdz matemātikas skolotājam? Vai arī, ka matemātikas skolotājs palīdz mūzikas skolotājam? Šie ir, mūsuprāt, unikāli pētījumi, kas diemžēl apliecina, ka šobrīd mūsu izglītības sistēma savā ziņā apspiež bērnu kognitīvo spēju attīstību ar vienpusēju mācību procesu. Bet to nav sarežģīti mainīt. Tikai izglītības darbiniekiem ir vajadzīgas zināšanas un vecākiem — izpratne par notiekošo.

Pārzināt smadzeņu darbības principus, lai apzināti un efektīvi mācītos un pilnvērtīgi realizētos dzīvē visā mūža garumā — tas ir iespējams, ja paši esam ieinteresēti uzzināt un savā ikdienā ieviest un praktizēt jaunu, zinātniski pierādītu informāciju par mūsu smadzenēm.

Foto no Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda 2012. gada augustā organizētajām skolotāju “Vispusīga un balansēta intelekta” mācībām.

Ierosinājums:

Tamdēļ šeit atkal derēs tikai un vienīgi  — izvērstu zinātnisko pētījumu plus prakses pildīti, Intensīvi, aizraujoši kursi Latvijas Izglītības cilvēkiem par smadzeņu attīstīšanu. Jo 21.gadsimtā izglītības cilvēkiem ir jāzina neirozinātne. Lai neturpinātu aizkavēties vēsturē. Kā bez zināšanām var saplānot fiziskās slodzes, mūzikas, mākslas īpatsvaru mācību programmās? Un tieši kādai jābūt tai mūzikai vai sportam? Un kādā secībā?

LIAF veidoja divu dienu mācību pilotkursu skolotājiem 2012.gadā (te vairāk atsauksmes par mācību kursu:  http://www.intelektam.lv/?cat=4&subcat=6. Kas zīmīgi, tieši kursu otrā diena, kurā bija smaga, intensīva un blīva informācija, skolotājiem bija patikusi labāk, jo bija kā palīdzība skolotājiem darbā ar pašu un bērnu stresu, agresiju, apātiju.

No LIAF pieredzes var teikt, ka, mūsuprāt, būtu vajadzīgi vismaz 3 dienu kursi kaut vismaz skolu vadošajam personālam un tiem skolotājiem, kuri ir līderi skolotāju kolektīvos. Neirozinātne ar nelielu endokrinoloģijas papildinājumu var palīdzēt izprast ļoti daudz: starpdisciplināri mācību procesi, balanss, smadzeņu zonu darbības maiņa un dažādu zonu aktivizēšana pārmaiņus ikdienas darba un mācību procesos, pastāvīgs “smadzeņu fitness”, fiziskās slodzes balanss, kvalitatīva atpūta, izpratne par stresoriem un stresa mazināšanu, relaksāciju, veselīgs uzturs, pietiekama ūdens daudzuma lietošana ikdienā, kvalitatīvs miegs, izpratne par  konkrētu metodiku darbam ar saviem fiziskajiem un psihomentālajiem stāvokļiem.

Foto avots:*****  

Daces Austras Balodes (LU PPMF Pedagoģijas maģistrantūras studentes)  komentārs par vispusīgas, balansētas smadzeņu darbības un attīstības nozīmi Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda organizēto “Vispusīga intelekta” kursu laikā:

“Runājot par smadzeņu darbību, tā vēlreiz jāpārvērtē. Jaunākie pētījumi neiropsiholoģijā liek citādāk raudzīties uz procesiem, kas notiek cilvēka smadzenēs, īpaši uz informācijas apstrādi un uzkrāšanu, pamatojoties uz cilvēka veseluma izpratni. Ja pagājušā gadsimta 80. gados valdīja uzskats, ka visi smadzeņu darbības procesi norit pārskatāmā duālismā (strikti nodalot tos, kas norit kreisajā un labajā puslodē), tad 90. gadu sākumā (līdz ar iespējām, ko pavēra jaunās tehnoloģijas) smadzeņu darbības procesus uztvēra daudz kompleksāk. Ernests Pepels norāda, ka ilgu laiku valdošais uzskats, ka smadzeņu darbības procesi norit nevis savstarpēji saistīti, bet izolēti, ir maldinošs. Līdz ar to zinātnieki ir kļūdījušies, sadalot smadzenes noteiktās funkcionālās zonās. Zinātnieki varēja pierādīt, ka „nekas nenotiek mūsu galvā bez dažādo smadzeņu zonu līdzdalības.” (Pöppel, 1992, 3) (I.Tiļļa) Ja agrāk uzskatīja, ka mācīšanās ir tikai racionāls process, tad, pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, mācīšanās kā process balstās uz informācijas novērtēšanu, kas saistīta ar emocijām.” (Tiļļa43. lpp.) Jāsecina, ka Latvijas skolās hroniski trūkst tādu mācību metožu, arī priekšmetu, kas konkrēti attīstītu labo smadzeņu puslodi. Kā rezultātā mēs iegūstam loģisko, bet ignorējam radošo caur to, ka neatbalstām vizuālās mākslas, mūzikas nozīmi. Un nebūs mūsu skolās radoši un inovatīvi domājošu jauniešu, ja tas netiks mainīts valstiskā līmenī, saliekot pareizos akcentus, kas to var sekmēt un attīstīt.”

Smadzeņu informācijas atlanti ar pētījumiem, publikācijām, skaidrojumiem un uzskatāmu vizuālo u.c. informāciju:

www.learner.org/series/discoveringpsychology/brain/index.html

www.thehumanbrain.info

Raksts par smadzeņu daļām un to funkcijām:

ireport.cnn.com/docs/DOC-538377

Smadzeņu labklājības rokasgrāmata, ko veidojuši vairāk kā 265 neirozinātnieki, tai skaitā Nobela laureāti:

www.dana.org/uploadedFiles/The_Dana_Alliances/Documents/Your%20Brain%20at%20Work%20PDF.pdf

Video:

Allan Jones, A map of the brain
www.ted.com/talks/allan_jones_a_map_of_the_brain.html

Lekcijas “working memory”, “brain automaticity”:
www.reflexmath.com/research


Pētījumu un publikāciju avoti:
* http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/medicine/laureates/1981/sperry-article.html
**http://www.wjh.harvard.edu/~lds/pdfs/DanaSpelke.pdf
***John J. Ratey and Eric Hagerman,  Spark: The Revolutionary New Science of Exercise and the Brain, Little Brown, New York, 2008, page 3
****www.google.lv
*****www.cartoonstock.com/directory/n/national_curriculum.asp
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 8

marts 6, 2013

Nr. 8

Iedzimtība mainās pat no fiziskajiem vingrinājumiem. Mainās arī gēnu aktivitāte.

Pētījuma citāts:

“71,4% emocionāli jūtīgo cilvēku ir atzinuši, ka fiziski vingrinājumi palīdz organizēt/menedžēt savu garastāvokli. Vingrinājumi efektīvi palīdz novērst nemieru un paniku. Aktivitāte ir izklaidējoša, samazina muskuļu sasprindzinājumu, aktivizē smadzeņu resursus (paaugstina neirotransmiteru, kas regulē noskaņojumu — serotonīna, dopamīna un norepinefrīna līmeni), paaugstinās elastīgums un rodas pārliecība, ka pats vari kontrolēt savu nemieru, beidzas sajūta, ka esi lamatās, sastindzis. Kā tas notiek? Vingrinājumi aktivizē jaunu nervu šūnu veidošanos no cilmes šūnām hipokampā, kā arī paaugstinās BDNF (Brain-derived neurotrophic factor, http://en.wikipedia.org/wiki/Brain-derived_neurotrophic_factor) — mācīšanās procesa vadošā molekula. Zemi BNDF līmeņi tiek saistīti ar depresiju.

Vingrinājumi palīdz atbrīvot stresu un “izlabot” stresa efektus ķermenī. Stresa laikā sintezējas hormons kortizols, augsts kortizols sarežģī iespējas prefrontālajam korteksam sasniegt hipokampu, lai salīdzinātu atmiņas, lai atšķirtu kontekstu, detaļas, salīdzinātu, secināt.

Ja kortizols ir augsts, ir sarežģīti izsecināt, kas ir un kas nav draudi, viss kļūst par apdraudējumu. Nav iespējams skaidri domāt.

Augsti kortizola līmeņi nogalina neironus hipokampā (kur tiek šķirotas atmiņas), radot iemeslu komunikācijas sabrukumam. Šis princips izskaidro, kāpēc cilvēki iesprūst negatīvās domās — hipokamps tādā siuācijā  apstrādā tikai negatīvās atmiņas.”*

“Mēs nevaram mainīt ģenētisko kodu, ko mums devuši mūsu vecāki, bet mēs varam izmainīt savu attieksmi, kā mēs to izmantojam. Vingrinājumi mums ļauj spēlēties ar mūsu ģenētisko kodu. Katram ir potenciāls ieslēgt un izslēgt patiku uz vingrinājumiem.”**

“Aerobiska aktivitāte stimulē neironu augšanu, atbalsta sinapšu plasticitāti un ilgtermiņa potencēšanu (dinamisku  savienojumu  modifikāciju starp neironiem), stimulē jaunu neironu attīstību hipokampā.”***

“Fiziski vingrinājumi palīdz veselīgai kognitīvai attīstībai, stimulējot pieres daivu nobriešanu, atvieglojot uzmanības deficīta hiperaktīvo traucējumu (UDS) simptomus (piemēram, impulsivitāti), uzlabojot komunikāciju, mazinot apdraudējuma sajūtu.”****

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos linkos.)


LIAF komentārs:

Cik no mums pārzina sava personiskā ķermeņa lietošanas principus? Cik no mums spēj ikdienā sevi organizēt tā, ka vienmēr ir pozitīvi, enerģiski un spēj menedžēt sevi jau laicīgi, negaidot stresa, noguruma, apātijas, depresijas, dusmu un īgnuma, bezcerības iestāšanos?

Jā, tas ir tik vienkārši — fiziskā aktivitāte palīdz! Cik no sabiedrības sporto vai regulāri ir fiziski aktīvi? Piemēram, skolotāji, ministri, ārsti, u.c.

Ja iedziļināmies augstāk minētajos pētījumos, var redzēt, ka kvalitatīva lēmumu pieņemšanas spēja mazinās, ja nav fiziskās aktivitātes. Ja palūkojamies uz cilvēku dzīvi ilgtermiņā — kas notiek, kad cilvēki pat nepamana pieaugoša depresijas fona izmaiņas, neapmierinātību, nespēju rast risinājumus u.c. Pētījumi apstiprina apmērus, ko mēs kā sabiedrība iegūstam vai zaudējam ilgtermiņā, ja skolās mācību procesi ir fiziski pasīvi vai arī gluži otrādi —  pārāk aktīvi. Starpība ir neaptverama. Jo sevišķi mazākajās klasēs un sevišķi zēniem, kuriem izteikti vajadzīgas iespējas realizēt savu enerģiju.

Ne tikai zinātne, bet, protams, arī daudzi un dažādi fizisko nodarbību un sporta, deju, jogas  u.c. pulciņi un klubi, un organizatori — entuziasti mums saka priekšā, ka ir iespējamas lielas izmaiņas no maziem sistēmiskiem soļiem — regulāri fiziski vingrinājumi, fiziskā slodze ir vienkāršs, lēts un efektīvs veids, kā pārorganizēt gēnu aktivitāti, sākot no depresīva noskaņojuma līdz klīniskai diagnozei, tāpat viegla aizkaitinājuma, skumjām, nepacietības, u.c. ir iespējams “pārslēgties”.

Mūsuprāt, ir loģiski ņemt vērā formālajai izglītībai vistuvāko — neformālā izglītība savā praksē ir pārbaudījusi šos aspektus un tai, mūsuprāt, būtu jākļūst par ikdienišķu, pilnvērtīgu formālās izglītības daļu.

Fiziskas slodzes laikā atbrīvojas sasprindzinājumi un ir iespējams dziļāk izprast situācijas būtību, paliekot labvēlīgi pozitīvā atieksmē pret apkārtējo pasauli. Pozitīva attieksme mācībās ir obligātais nepieciešamais lielums, jo pretējā gadījumā stundu skaits, kas nosēdēts skolas solā, būs daudz mazāk auglīgs. Smadzeņu spēja apstrādāt informāciju samazinās, cilvēkam atrodoties negatīvā attieksmē pret kādu procesu. Fiziskās nodarbības un spēles ar priecīgu fizisku izkustēšanos mācību stundu laikā būtiski uzlabo mācību procesa kvalitāti, atmosfēru klasē, katra individuālo hormonu aktivitātes balansu.

Ierosinājums:

Mūsu nākošajiem zinātniekiem, programmētājiem, politiķiem, ārstiem u.c. jau mācoties skolā ir jāsaprot, kā funkcionē mūsu ķermenis. Kā? Tā, kā skolēni to vislabāk vēlētos darīt — caur darīšanu un prieku.  LIAF ir konkrēts ierosinājums par “ķermeņa lietošanas instrukcijas” jeb Enerģizētāju ieviešanu Latvijas skolās. Neformālā izglītība, profesionālas augsta līmeņa menedžmenta mācības to ir pārbaudījušas — fiziskā slodze ir ārkārtīgi nepieciešama, lai mācībās varētu turēt lielu informatīvo slodzi. Tā ir kā masāža smadzenēm, ņemot talkā ķermeni. Pretējā gadījumā tā tiešām ir mocīšana.

No savas pieredzes LIAF organizētajās “Vispusīga intelekta” mācībās varu teikt, ka šādas fiziskās aktivitātes atstāj milzīgu nozīmi uz spēju turpināt augstvērtīgus mācību procesus, kuros ir darīšana ar jaunu, sarežģītu informāciju. Ja šādu “Enerģizētāju” LIAF kursos nebūtu, es domāju, pilnīgi noteikti nebūtu tādu rezultātu kognitīvajos testos. “Enerģizētāji” LIAF mācībās tika likti lietā vienmēr, kad mācību procesā par daudz sāka “kūpēt galvas”.

Lūk, piemēram, šo 3 nedēļu ļoti intensīvo mācību novērtējuma pētījumi, kuros aktīvi fiziskie vingrinājumi no 10 stundu mācībām bija apmēram vienu stundu dienā: http://www.intelektam.lv/?cat=2&subcat=8

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds attīsta projektu “Enerģizētāji” — īsu, priecīgu un viegli paveicamu fizisku vingrinājumu ieviešanu ikdienā. “Enerģizētāji” ir zinātniski un praksē pierādīts veids, kā ātri uzlabot akadēmiskās sekmes vai palielināt radošumu un atbrīvoties no spriedzes un agresijas. Pasaules pieredze rāda, ka skolās uzlabojas skolēnu sekmes un veidojas radoša vide attīstībai, ja ikdienā tiek praktizēti enerģizētāji.


Video:
Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John  Ratey
http://www.cbc.ca/thenational/indepthanalysis/story/2009/10/06/national-braingains.html

Holandiešu pētnieku īss rezumē
http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

LIAF “Enerģizētāju” projekta video
http://vimeo.com/58626448#at=0

Vairāk par “ Enerģizētāju” projektu:
http://www.intelektam.lv/?cat=5&subcat=35

Avotus, publikācijas un pētījumus varat atrast šeit:

*Ratey, J.( 2008).  Spark. New York:  Little, Brown and Company.
http://blogs.psychcentral.com/emotionally-sensitive/2012/04/exercise-improve-your-mood-and-help-repair-the-effects-of-stress/

**Acute Exercise Remodels Promoter Methylation in Human Skeletal Muscle, Romain Barrès,  Jie Yan, Brendan Egan, Jonas Thue Treebak, Morten Rasmussen, Tomas Fritz, Kenneth Caidahl, Anna Krook, Donal J. O’Gorman, Juleen R. Zierath
Cell Metabolism, Volume 15, Issue 3, 405-411, 7 March 2012
http://dx.doi.org/10.1016/j.cmet.2012.01.001

***1) Hillman, Charles H., Darla Castelli, Sarah M. Buck. 2005. Aerobic fitness and neurocognitive function in healthy preadolescent children. Medicine & Science in Sports & Exercise 37:1967–74.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16286868
2) Hillman, Charles H., Kirk I. Erickson, and Arthur F. Kramer. 2008. Be smart, exercise your heart: Exercise effects on brain and cognition. Nature Reviews Neuroscience  9:58–64.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18094706
3) Hillman Charles H., Robert W. Motl, Matthew B. Pontifex, Danielle Posthuma, Janine H. Stubbe, Dorret L. Boomsma, and Eco J. C. de Geus. 2006. Physical activity and cognitive function in a cross-section of younger and older community-dwelling individuals. Health Psychology 25:678–87.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17100496

****1) Panksepp, Jaak, Jeff Burgdorf, Cortney Turner, and Nakia Gordon. 2003. Modeling ADHD-type arousal with unilateral frontal cortex damage in rats and beneficial effects of play therapy. Brain and Cognition 52:97–105.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12812809
2) Panksepp, Jaak. 2007. Can PLAY diminish ADHD and facilitate the construction of the social brain? Journal of the Canadian Academy of Child and Adolescent Psychiatry 16:57–66.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2242642/
3) Panksepp, Jaak. 2008. Play, ADHD, and the construction of the social brain: Should the first class each day be recess? American Journal of Play 1:55–79.
http://www.journalofplay.org/issues/25/36-play-adhd-and-construction-social-brain

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 7

marts 3, 2013

Nr. 7

Skolēnu spēja mācīties, motivācija mācīties atkarīga no mācību vadītāja. Skolotāju kvalitāte — multifunkcionalitāte, pašattīstība.

Pētījumi norāda, ka “studenti, kuri nav iesaistīti mijiedarbībā ar skolotāju, saņem atbildes, kas turpmāk vēl vairāk mazina viņu motivāciju. Ārkārtīgi svarīga ir studenta — skolotāja attiecību, savstarpējās mijiedarbības nozīme, lai veicinātu studenta motivāciju mācīties.”*

“Procesu vadītājiem piešķirtās autoritātes dēļ  ir disproporcionāla ietekme uz to cilvēku noskaņojumu, kurus viņi pārvalda.

Emocijas un negatīvi instinkti nomāc kognitīvos procesus un ietekmē, kā uztveram apkārtējo vidi.

Negatīvas emocijas izplatās ātri, tās ir īpaši toksiskas.

Vissvarīgākais, ko līderi, vadītāji var uzlabot, ir — spēju efektīvi apzināties, kas motivē viņus un viņu lēmumu pieņemšanas procesus.”**

“Multifunkcionalitāte tiek uzskatīta ne tikai par kolektīva darba neaizstājamu sastāvdaļu, bet būt multifunkcionāliem  kopumā ir labi arī padotajiem, un tiek uzskatīts, ka tā palielina gandarījumu par procesu un vēlmi iesaistīties.

Atkarībā no tā, kāda pārvaldības politika  ir spēkā, un atkarībā no kolektīvu sociālās dinamikas, multifunkcionalitāte var izraisīt gan prasmju nepilnīgu izmantošanu, gan arī pārslodzi.”***

“Patiesumam (autentiskai uzvedībai) ir nozīme, jo nav iespējams ilgstoši tēlot pozitīvismu. Var spēlēties ar sejas izteiksmēm, teikt, ka jūti vienu, bet patiesībā just pavisam ko citu. Patiesība nolasīsies ar balsi, sejas izteiksmēm. Jāmācās fiksēt un menedžēt savu attieksmi.”**


LIAF komentārs:

Milzīga, ārkārtīgi liela slodze un atbildība ir uz skolotājiem. Ja mēs ņemam nopietni zinātniski pierādītos faktus, ka  skola, skolotāji maina skolēnu iedzimtību smadzeņu, gēnu aktivitāšu līmenī, tas uzliek lielu atbildību uz visu sabiedrību, valsti — kā skolotājiem palīdzēt.

Piemēram, cik zinātniski precīzas, kvalitatīvas ir skolotāju profesionālās mācības. Vai Latvijas augstskolas to piedāvā?  Pat ja neņem vērā pēdējo mēģinājumu pārbaudīt mācību kvalitāti, laikam tas būtu skaidrs, ka tas nav pasaules līmenis, ko vajag Latvijai.

Ir daudzi zinātnes pētījumi, kas apgalvo, ka sevis izpratne, analīze un arī vēl pagaidām plašākai sabiedrības daļai nezināmais jēdziens “pašapzinātība” jau tiek praktizēti un attīstīti teju vai visās augsta līmeņa menedžmenta mācībās, personības attīstības kursos lielākajās pasaules kompānijās ne tikai vadošo, bet arī vidējā un zemākā menedžmenta darbinieku vidū. Kā ir Latvijā ar skolotāju spējām?

“Iespējamās misijas” un “McCann Riga” veiktajā pētījumā 416 jaunieši vecumā no 21 līdz 27 gadiem –  88,2% piekrīt, ka skolām nepieciešams vairāk jaunu un mūsdienīgi domājošu skolotāju un 58,4% pieļāva iespēju, ka varētu kļūt par skolotāju (http://www.iespejamamisija.lv/lv/jaunumi/aktualitates/daliba-iespejama-misija-iespeja-jauniesiem-darit-sabiedriski-nozimigu-darbu-un-attistit-savas-prasmes/).

Tātad status quo par esošo stāvokli skolās ir negatīvs, bet cerības raisa fakts, ka Latvijas jauniešiem ir vēlme kļūt par skolotājiem. Valsts uzdevums  — dot pasaules līmeņa, kvalitatīvu iespēju to realizēt.

Piedodiet, atkārtošos — skolotājs ir vissvarīgākā profesija valsts, nāciju ilgtermiņa cerību realizācijai un skolotājs ir meistars: komunikācijā, empātijā, labestībā, aizrautībā par savu tēmu, sadarbībā u.c. Tas nav vienkārši, vai ne?

Kaut arī pamatprincipi cilvēkiem, kuri vada citus, skanētu it kā vienkārši: a) esi aktīvs, dari un iepazīsti sevi; b) analizē un maini sevi; c) izproti citus. To pārtulkojot varētu teikt — tā ir mācīšanās visu mūžu, lai palīdzētu citiem. Augstas raudzes personības.



Grafikas paraksts:

Ko skolotāji ASV ir uzskatījuši par nepieciešamu, lai uzlabotu savu darbību: “Proffesional development” un “Supportive leadership” — kā vienas no galvenajām.**


Ierosinājums:

Augstas kvalitātes mācības augstskolās + kursi, kursi un vēlreiz intensīvi mācību kursi skolotājiem, direktoriem. Un nevis atskaite vai ķeksis kvalifikācijas paaugstināšanai, bet tiešām pasaules labāko menedžmenta un skolotāju kursu līmenī. Lai skolotājiem no tā tiek ne tikai 50 lati klāt pie algas par kvalifikācijas celšanu, bet arī zināšanas, prasmes, risinājumi, kā labāk vadīt mācību un emocionālos procesus skolā. Kā arī savā dzīvē!

“Iespējamās misijas” skolotāju mācības šobrīd ir labākās valstī — kāpēc tās netiek ieviestas arī Latvijas augstskolās, kuras gatavo nākošos skolotājus? Disonanse kvalitātes standartos? Iespējams, bet tas ir valstiski, politiski jārisina.

Jā, “Iespējamā misija” rāda paraugu, precedentu, ka pieeja skolotāju apmācībām var būt efektīva, izmantojot jaunākās mācību metodes no dažādiem personības attīstības un menedžmenta, līderu attīstības kursiem. Un tādām ir jābūt pieejamām visiem topošajiem Latvijas skolotājiem, ja reiz šobrīd “Iespējamā misija” ir labākais, kvalitatīvākais, kas Latvijai ir.

Pētījumus un publikācijas varat atrast šeit:

*http://www.mendeley.com/catalog/motivation-classroom-reciprocal-effects-teacher-behavior-student-engagement-across-school-year/

**http://blogs.hbr.org/schwartz/2012/07/emotional-contagion-can-ta.html?awid=5651940411073566250-3271

**Jorge Almeida, Petra E. Pajtas, Bradford Z. Mahon, Ken Nakayama, Alfonso Caramazza Cognitive, Affective, & Behavioral Neuroscience, March 2013, Volume 13, Issue 1, pp 94-101

**http://blogs.hbr.org/tjan/2012/07/how-leaders-become-self-aware.html

**http://ecologyofeducation.net/wsite/?p=3333

***http://www.emeraldinsight.com/journals.htm?articleid=879327&show=html

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

%d bloggers like this: