Archive for maijs, 2012

Mēs mācamies vienā skolas solā ar somiem, ķīniešiem, singapūriešiem

maijs 25, 2012

Vai Latvijā saprotamu iemeslu dēļ detaļās un diskusijās nav noslīcis jautājums par to «cik tiešām labai jābūt izglītībai Latvijā»? Man šķiet, ka visi (uzsveru «visi») jautājumi, būtu jārisina no viena skatu punkta ― KĀ IZDARĪT TĀ, LAI IZGLĪTĪBAS SATURS UN REZULTĀTS BŪTU PASAULES LĪMENĪ. Vienu no retajām reizēm šeit lieku akcentu uz ekonomiku nevis cilvēka personības attīstību.

.

Globālā ekonomika visaugstākā līmeņa intelektam atver visu pasauli. Arī Latviju. Tātad Latvija ir pilnīgi atvērta ikvienam, kurš ir saražojis labu produktu, lai to realizētu, izmantotu šeit. Arī piena vai maizes ražošanai radītas tehnoloģijas ieskaitot. Par telefoniem, mašīnām u.tml. nemaz nerunājot. Ja savukārt mūsu prāti nav tik izcili trenēti kā Somijā, Dienvidkorejā vai Singapūrā, mēs viņu tirgos netiekam. Punkts.

Jā, triviālie ekonomiskie jautājumi Latvijas izglītības sistēmā spēlē milzīgu lomu. Bet vēl lielāka nozīme ir skolotāju mācību kvalitātei, izpratnei par mācīšanās efektivitāti un to, ko zinātne atklājusi par cilvēka spēju mācīties, mācīšanās principiem. Lai to izprastu, nevajag naudu, bet iespēju iegūt šīs vērtības.

Manuprāt Izglītības ministrija ar Robertu Ķīli priekšgalā šobrīd meklē iespējas, kā pacelt mūsu izglītību pasaules līmenī. Tamdēļ jautājums ― cik cilvēku palīdz  diskusijās ar izpratni par šo izaicinājumu: atvērtai ekonomikai un talantu  tirgum atbilstoša mācību kvalitāte. Vai būs kritiskā masa ar vecākiem, skolotājiem, mediju cilvēkiem, kuri sapratīs izglītības nepārvērtējamo nozīmi tiešitam «ko un kā» māca. Šeit mēs joprojām varam būt starp labākajām valstīm  pasaulē, ja spējam to saprast un pārorientēties uz šādu modernu satura izglītību. Piemēram, Singapūra, arī man par pārsteigumu, jau ir nodēvējusi savu jauno attīstības konceptu ar jēdzienu «holistiskā izglītība». Šo jēdzienu vēl pavisam  nesen lietoja vien tā sauktās alternatīvās vai progresīvās mācību iestādes, bet šī izpratne nepieciešama ikvienam uzņēmējam, skolotājam, zinātniekam.

Latvijas kontekstā gribu pateikt, ka «Latvijas intelektuālās attīstības centra» projekts vēlas attīstīt un sasniegt pasaules līmeni neformālajā izglītībā, kas palīdzētu cilvēkiem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas būt konkurētspējīgiem, arī dzīvotspējīgiem. Tas vajadzīgs uzņēmējiem, skolotājiem, direktoriem, jaunajiem zinātniekiem, mediju cilvēkiem. Mums ir jāspēj būt izciliem komunikācijā, sadarbībā, radošumā,  inovācijās, zinātnes izpratnē un arī ētikā. Mēs varam, mums vajag, būt pasaules augstāko mācību standartu līmenī. Jo šobrīd kāds students Taivānā ar izciliem skolotājiem veido inovācijas, kuru mēs lietosim Latvijā jau varbūt pēc pusgada. Bet varbūt otrādi? Piemēram, šobrīd kāds skolēns Latvijā vai students «Latvijas intelektuālās attīstības centrā» veido inovācijas, kuras pēc pusgada lietos ASV. Tā tam vajadzētu būt.

Advertisements

Testu uzdevumi radikāli samazina spēju attīstīties

maijs 21, 2012

“Balanss/disbalanss”

Lai spertu soli, mēs ceļam kāju, zaudējam stabilitāti. Mēs attīstāmies caur nestabilitāti. Pārtulkojot izglītības, mācīšanās valodā ― «mēs mācāmies caur neziņu». Tā liek mums pašiem meklēt atbildes.

Viens pamatsecinājums: testu uzdevumi radikāli samazina spēju attīstīties. Tie ir pilnīgā pretrunā ar dzīvi, biznesu, radošumu, kur iespējami daudz atbilžu variantu, intuitīvu izjūtu un informācijas meklējumu resursu. Lai jums balanss un disbalanss.

Speriet soļus, ejiet!

Slodze ir atslodzes palīgs

maijs 18, 2012

Jūs varat strādāt/mācīties ilgi un intensīvi, ja maināt slodzes – izjūtu, domāšanas un fizisko slodzi. Visas papildina viena otru.

«Vispusīga intelekta» 2012. gada pirmais mācību posms rāda, ka zinātnes atklājumi endokrinoloģijā un neirozinātnē ievērojami ļauj uzturēt augstas darba/mācību spējas un līdzsvaru ilgi un ļoti augstā līmenī. Iztulkojot to neirozinātnes valodā – mācību procesā jāmaina smadzeņu reģionu noslodze. Tādējādi tiek aktivizēti vairāki smadzeņu reģioni, bet, mainot to aktivitātes, notiek «relaksācijas» process.

Pēc 2 nedēļu «Vispusīga intelekta» mācību procesiem, kuros 35 studentiem jāsavieno neierastas mācību sfēras – dziedāšana, muzicēšana un dejošana ar zinātni, psiholoģiju un dzīves prasmju attīstīšanu, turklāt ļoti intensīvos apstākļos, joprojām absolūtais vairākums studentu saglabā augstas darba spējas.

Michael Fuchs («IBM», «BMW» u.c. eksperts inovācijās, mācību procesos) pēc darba ar «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandu un «Vispusīga intelekta» mācību studentiem konstatēja, ka ar savu pieredzi globālajā mācību vidē viņš nezina analogu, kur mācību procesā tiktu izmantots tik daudz zinātnes atklājumu, kā tas notiek «Vispusīga intelekta» mācībās. Viņaprāt, tas ir virziens, uz kuru pēc gadiem pieciem varētu sākt pāriet valstu mērogā – kā «Atbalstošas mācību sistēmas» piedāvāšana visu vecumu cilvēkiem. Iespējams, valstis ar progresīvākajām izglītības sistēmām šādu pieeju mācībām 10-15 gadu laikā mēģinās iekļaut arī pamata izglītības sistēmā.

Zinātnei jābūt visos mācību procesos

maijs 4, 2012

“Pēdējos piecos gados zinātne man ir ļoti palīdzējusi. Noņēmusi no maniem pleciem dažas tonnas stresa.” 

.

Vai mēs spējam attīstīt vispusīgu intelektu, ja neizprotam, kā funkcionē mūsu smadzenes, endokrīnā sistēma. Protams, jā. Bet, manuprāt, mācību procesos iesaistītajiem vispusīga intelekta attīstība notiek daudz  smagāk un lēnāk nekā visi to vēlētos. Jo īpaši skolās.

Kāpēc? Piemēram, endokrinoloģija var paskaidrot, kā balansēt sevi, izmantojot zināšanas par hormoniem. Sadarbībā ar Kārli Ulli (ASV) pirms gada «Vispusīga intelekta» mācībās redzējām, ka studentiem ir daudz vieglāk izprast balansa – domāšana/izjūtas/fiziskā slodze – nepieciešamību, ja ir izpratne par hormoniem. Sākot ar kopējiem principiem un vienkāršo, mēs studentiem ļāvām ieraudzīt hormona kortizola ietekmi uz mācību vai darba procesiem. Lai viņi varētu saprast tendences un likumsakarības psihomentālajos stāvokļos un hormonu aktivitātē. Piemēram, disbalansēts jeb nerealizēts, dominējošs kortizols neļauj koncentrēties, uztvert informāciju. Fiziskā slodze (arī dejas un pirts) ir viens no instrumentiem, kā šo kortizola daudzumu līdzsvarot.

«Vispusīga intelekta» mācībās 2012. gadā ir bijuši labi piemēri no studentiem, kuri zināšanas par hormonu balansu organismā ir likuši lietā un paši atraduši veidus, kā balansēties – dziedāt, peldēt, skriet, dejot, doties pārgājienos vai kopā ar citiem sportot, pēc pašsajūtas izprotot, kā labāk kompensēt mācību intensīvos domāšanas, analizēšanas procesus. Šogad, skaidrojot hormona balansu, esam iekļāvuši arī acetilholīna, vasopresīna, tiroksīna, oksitocīna (Acetylcholine, Vasopressin, Thyroxine, Oxytocin) u.c. hormonu skaidrojumus, lai studenti paši varētu ievērot šo hormonu ietekmi uz sevi un uzlabot spēju mācīties/strādāt. Turklāt šī izpratne palīdz izprast, kā attīstīt arī tādas «augstas» dzīves prasmes kā «empātija, tolerance», kam svarīgs balansēts oksitocīna daudzums organismā (protams, katrā individuālajā gadījumā šeit ir iesaistīti vairāki hormoni vienlaicīgi).

Šādām pamatzināšanām par hormonālo ietekmi uz mācību procesiem būtu jābūt katram skolas skolotājam, direktoram. Tas nav sarežģīti. Sarunā Rēzeknē ar skolotājiem un skolu direktoriem bija redzams, ka arī viņi gribētu šādas zināšanas. “Ja izprot šo hormonālā balansa principu, kļūst skaidrs, kāpēc skolēni ir tik neuzmanīgi, nevaldāmi un kā, palīdzēt viens otra, lai skola nav cīņas lauks,” tā skolotāji. Pat tik intensīvi mācību procesi kā «Vispusīga intelekta» mācības var būt ilglaicīgi, ja atveras tam, ko zinātne atklājusi. Mūsu gadījumā šīs zināšanas praktizē ne tikai studenti, bet arī pasniedzēji un «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandas cilvēki.

%d bloggers like this: