Zinātnei jābūt visos mācību procesos

maijs 4, 2012

“Pēdējos piecos gados zinātne man ir ļoti palīdzējusi. Noņēmusi no maniem pleciem dažas tonnas stresa.” 

.

Vai mēs spējam attīstīt vispusīgu intelektu, ja neizprotam, kā funkcionē mūsu smadzenes, endokrīnā sistēma. Protams, jā. Bet, manuprāt, mācību procesos iesaistītajiem vispusīga intelekta attīstība notiek daudz  smagāk un lēnāk nekā visi to vēlētos. Jo īpaši skolās.

Kāpēc? Piemēram, endokrinoloģija var paskaidrot, kā balansēt sevi, izmantojot zināšanas par hormoniem. Sadarbībā ar Kārli Ulli (ASV) pirms gada «Vispusīga intelekta» mācībās redzējām, ka studentiem ir daudz vieglāk izprast balansa – domāšana/izjūtas/fiziskā slodze – nepieciešamību, ja ir izpratne par hormoniem. Sākot ar kopējiem principiem un vienkāršo, mēs studentiem ļāvām ieraudzīt hormona kortizola ietekmi uz mācību vai darba procesiem. Lai viņi varētu saprast tendences un likumsakarības psihomentālajos stāvokļos un hormonu aktivitātē. Piemēram, disbalansēts jeb nerealizēts, dominējošs kortizols neļauj koncentrēties, uztvert informāciju. Fiziskā slodze (arī dejas un pirts) ir viens no instrumentiem, kā šo kortizola daudzumu līdzsvarot.

«Vispusīga intelekta» mācībās 2012. gadā ir bijuši labi piemēri no studentiem, kuri zināšanas par hormonu balansu organismā ir likuši lietā un paši atraduši veidus, kā balansēties – dziedāt, peldēt, skriet, dejot, doties pārgājienos vai kopā ar citiem sportot, pēc pašsajūtas izprotot, kā labāk kompensēt mācību intensīvos domāšanas, analizēšanas procesus. Šogad, skaidrojot hormona balansu, esam iekļāvuši arī acetilholīna, vasopresīna, tiroksīna, oksitocīna (Acetylcholine, Vasopressin, Thyroxine, Oxytocin) u.c. hormonu skaidrojumus, lai studenti paši varētu ievērot šo hormonu ietekmi uz sevi un uzlabot spēju mācīties/strādāt. Turklāt šī izpratne palīdz izprast, kā attīstīt arī tādas «augstas» dzīves prasmes kā «empātija, tolerance», kam svarīgs balansēts oksitocīna daudzums organismā (protams, katrā individuālajā gadījumā šeit ir iesaistīti vairāki hormoni vienlaicīgi).

Šādām pamatzināšanām par hormonālo ietekmi uz mācību procesiem būtu jābūt katram skolas skolotājam, direktoram. Tas nav sarežģīti. Sarunā Rēzeknē ar skolotājiem un skolu direktoriem bija redzams, ka arī viņi gribētu šādas zināšanas. “Ja izprot šo hormonālā balansa principu, kļūst skaidrs, kāpēc skolēni ir tik neuzmanīgi, nevaldāmi un kā, palīdzēt viens otra, lai skola nav cīņas lauks,” tā skolotāji. Pat tik intensīvi mācību procesi kā «Vispusīga intelekta» mācības var būt ilglaicīgi, ja atveras tam, ko zinātne atklājusi. Mūsu gadījumā šīs zināšanas praktizē ne tikai studenti, bet arī pasniedzēji un «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandas cilvēki.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: