Archive for the 'empātija' Category

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 16

jūlijs 9, 2013

Tolerance sabiedrībā veicina inovētspēju un ekonomisko izaugsmi. Izglītība spēj to attīstīt.

Cik ātri uztveram jauno atkarīgs arī no tolerances.

Pētījumi, raksti, publikācijas:

Stenforda universitātes un MIT pētījums Mostarā (Bosnija un Hercegovina), kur pastāv gan segregatīvās, gan integratīvās skolas. Jaunieši no integratīvām skolām demonstrēja lielāku gatavību sadarboties un lēmumos orientējās uz visas sabiedrības labklājību, pretstatā nacionālo skolu skolēniem, kuru izvēles bija vērstas uz pašlabumu. Pētījuma rezumē, ka sabiedrības etniski sašķelta pastāvēšana kavē tās spēju sadarboties, kamēr altruisms šo spēju stiprina. Nacionālo grupu segregācija vai integrācija sabiedrībā būtiski ietekmē sabiedrības ienākumu līmeni. [1]

http://www.sciencemag.org/content/334/6061/1392.abstract

 http://elementy.ru/news/431722

“Pētījumos 40 gadu periodā vairāk kā 60 valstīs Inglhārts (Inglehart 2003, 2005) identificē toleranci, jeb tas, ko viņš dēvē par “pašizpausmi” (self-expression), kā kodolu jaunai vērtību sistēmai, kas saistītas ar augstāku IKP līmeni un ekonomisko izaugsmi. Mākslinieku, geju/lezbiešu klātesamība iedzīvotāju vidū atspoguļo vērtības reģionā, kas ir atvērtas (open-minded), tolerantas pret risku, un orientētas uz pašizpausmi (self-expression)” [2]

Šķeļot sabiedrību, tiek bremzēta valsts ekonomiskā attīstība. Sociālais kapitāls ir ekonomisko attīstību veicinošs resurss.  [3]

“Sabiedrību par veiksmīgu var saukt tad, ja starp cilvēkiem ir augsts savstarpējas uzticības līmenis — gan ģimenē, gan starp kolēģiem, draugiem, svešiniekiem un arī institūcijām, piemēram, valdību.” [4]

“Sociālā uzticēšanās veicina apmierinātību ar dzīvi. Augsta sociālā uzticība ir balstīta uz spēcīgu savstarpēju cieņu starp cilvēkiem, tostarp visu vecumu, dzimumu, tautību un sociālo grupējumu pārstāvjiem. Valdības stratēģija šo uzticēšanos var veicināt, īstenojot iekļaušanas politiku (arī izglītībā), kas nodrošina to, ka ikviens var piedalīties maksimāli pilnīgi un vienlīdzīgi.” [5]

“Pieaugot tolerances līmenim valstī, palielinās cilvēktiesību ievērošanas līmenis. Tāpat, palielinoties indivīdu tolerances līmenim, veidojas sabiedrības atbalsts demokrātiskai valdībai, interese par politiku, kā arī autoritārisma un tam līdzīgu ideju noraidīšana.” [6]

Screen shot 2013-07-09 at 14.19.55

Tolerance ir attiecināma arī uz to vai cilvēks spēj pieņemt sevi jaunās situācijās. Cilvēka “gatavību” vai “negatavību” pieņemt jaunus dzīves izaicinājumus.

LIAF komentārs:

Konspektējot šo ļoti nevienkāršo jautājumu varētu teikt, ka ir divi svarīgi punkti:

a. tolerance ir spēja pieņemt atšķirīgo no pierastā;

b. tolerances prasme dod lielākas iespējas realizēt sevi inovatīvos projektos.

Tātad varam novēlēt, lai skolēniem mācoties ir bijusi iespēja saprast, ka reizēm ir labi kļūdīties, ir labi eksperimentēt, mācīties sarunāties, arī pretēju viedokļu gadījumā, un pieņemt. Īpaši labi, ja sadarbība notiek starp dažādu pārliecību, tautību cilvēkiem. Arī globālais bizness šo tēzi padara ļoti saprotamu. Latvijā gan šobrīd dominējošais nacionāli konservatīvais noskaņojums diez vai veicina iespēju starp dažādu tautību Latvijas skolēniem šādus mācību procesus veikt kopā ar dažādu tautību pārstāvjiem vai pasaules redzējumu vienaudžiem. Ja nu vienīgi latviešu jaunieši to dara kopā ar Rietumu jauniešiem, un krievu skolēni ar Krievijas vienaudžiem. Ilgtermiņā Latvijai tas nudien ir neizdevīgi.

Bez tolerances sabiedrība stagnē, attīstās “uz iekšu”. Tolerance plašā nozīmē ir ceļš uz sabiedrības domāšanas paplašināšanos: jo tā spējīgāka pieņemt tai vēsturiski neraksturīgus uzskatus un integrēt, apvienot tos ar esošajiem, tas liecina par priekšstatu, uzvedības, morāles, un no tā izrietošo politisko, ekonomisko paradigmu attīstību un maiņu.

Pētījumā, ko veikusi Stenforda universitāte, ir  parādīts ļoti vienkārši — daudzveidīga skolas vide mudina uz sadarbošanos un aktīvāku izaugsmi, vienkāršāk sakot, uz labklājību un labvēlīgāku dzīves vidi.

Ir skolas, kurās mēģina šādas aktivitātes ieviest ārpuskolu darbā un par to liels prieks, jo bērniem tas nozīmē iespēju pēc skolas absolvēšanas būt gatavākiem  šai mainīgajai, globālajai pasaulei.

Screen shot 2013-07-09 at 14.23.54

Grafika no pētījuma par tolerances ietekmi uz reģionu ekonomisko attīstību: “Talent, Technology and Tolerance in Canadian Regional Development” [2]

Ierosinājums:

Viens no spēcīgākajiem tolerances apgūšanas instrumentiem ir kopēji mākslas priekšnesumi. Starp-paaudžu, starp-kultūru, starp-etniskie. Daudzviet izplatīti ir teātra izrāžu iestudējumi kā viens no šādiem kopēju mākslas priekšnesumu veidiem. Ir arī dažādas “team-building” prakses, ko var praktizēt skolās, jo tās apvieno sevī komunikācijas, stratēģiskās domāšanas, sadarbības un daudzas citas prasmes.

Latvijas visnotaļ nacionāli sašķeltajā sabiedrībā, starppaaudžu sadarbība varētu būt tā, kas kopējos pasākumos ir iespējama visās skolās, un starp vecākiem-skolotājiem-skolēniem, var radīt ļoti ievērojamu tolerances praksi.

Screen shot 2013-07-09 at 14.27.06

Avoti:

[1] Context Modularity of Human Altruism, Science 9 December 2011: Vol. 334 no. 6061 pp.1392-1394DOI:10.1126/science.1202599

[2] http://martinprosperity.org/media/pdfs/3Ts-Canada-Florida-et-al.pdf

[3] Fukuyama, F., 1995. Trust: The Social Virtues and the Creation of Prosperity. Free Press, New York; Fukuyama, F., 1999. Social capital and civil society. Available from: http://www.imf.org/external/pubs/ft/seminar/1999/reforms/fukuyama.htm¿; Arrow, K., 1972. Gifts and exchanges. Philosophy and Public Affairs 1, 343–362; Durlauf, S., Fafchamps, M., 2005. Social capital. In: Aghion, P., Durlauf, S. (Eds.), Handbook of Economic Growth, vol. 1, 1st ed. Elsevier, pp. 1639–1699

[4] World Happiness report, Edited by John Helliwell, Richard Layard and Jeffrey D. Sachs: director, The earth Institute, Columbia University.

[5] World Happiness report, Edited by John Helliwell, Richard Layard and Jeffrey D. Sachs: director, The earth Institute, Columbia University Chapter 4. SOME POLICY IMPLICATIONS. JOHN HELLIWELL, RICHARD LAYARD AND JEFFREY SACHS, http://www.earth.columbia.edu/sitefiles/file/Sachs%20Writing/2012/World%20Happiness%20Report.pdf

[6] http://etheses.lse.ac.uk/187/1/Nathan_The_Economics_of_Cultural_Diversity.pdf

Attēlu avoti:

1 www.google.lv

www.google.lv

3 http://martinprosperity.org/media/pdfs/3Ts-Canada-Florida-et-al.pdf

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Advertisements

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 15

maijs 21, 2013

“Realizācijas prasme (executive function) un pašregulācija” — spēja sevi pārvaldīt un attīstīt.

Piemērs impulsu kontroles spējas ietekmei uz dzīves kvalitāti. Vairāku gadu garumā ildzis eksperiments Stenfordā. Veiksmes noslēpums ir spēja atlikt apmierinājumu/balvu, spēja sevi disciplinēt.

Stenfordas marshmallow experiment

Pētījumu, grāmatu un publikāciju citāti:

“Procesu realizācijas funkcija: darba atmiņas operācijas, uzvedības bloki un darbību maiņa.” [1]



“Pašregulācija” raksturo mācīšanās procesa un uzvedības kontroles un izvērtēšanas spēju.” [2]

“Smadzeņu spēja pārvaldīt un strādāt ar informāciju, koncentrēties domājot, filtrēt traucējošo un pārslēgt “ātrumus” darbojas kā lidosta, kurai ir ļoti efektīva gaisa satiksmes kontroles sistēma, kas spēj pārvaldīt desmitiem ielidojošu un izlidojošu lidmašīnu uz ​​vairākiem skrejceļiem. Zinātnieki skaidro šīs spējas kā procesu realizācijas un pašregulācijas prasmes — prasmju kopumu, kas balstās uz trim smadzeņu funkcijām: darba atmiņu, prāta elastību un paškontroli. Bērni nav piedzimuši ar šīm prasmēm — viņos ir potenciāls tās attīstīt.

Ja bērniem ir bijušas iespējas veiksmīgi attīstīt procesu realizācijas un pašregulācijas prasmes, ieguvēji ir gan pati personība, gan sabiedrība.

Cilvēki ar augstu paškontroles radītāju uzrādīja labākus rezultātus par tiem, kam šis rādītājs bija zems. Viņiem bija labākas sekmes skolā, labākas attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem — mazāk konfliktu un vairāk kopības, labākas spējas saprast citus un vairāk empātijas. Viņi uzrādīja labāku psiholoģisko pielāgotību, mazāk psiholoģiskās problēmas, maz pazīmju nopietnai psihopatoloģijai un augstākus pašcieņas rādītājus. Nav pārsteidzoši, ka viņiem ir mazāk impulsu kontroles problēmas, piemēram, tādas kā pārēšanās un problēmas ar alkohola lietošanu.” [3]

 

“Nepietiekama paškontrole var veicināt vājus sasniegumus, piemēram, spējā būt gataviem saskarties ar neveiksmēm, spējā izvēlēties efektīvus radošus risinājumus, uzstādīt un sasniegt mērķus, kā arī spējā ieguldīt intensīvu pūliņus situācijās un projektos, kas prasa ilgāku laika perioda ieguldījumu.” [4]

“Paradumi nozīmē vairāk kā uzvedība — tie šķiet kā daļa no tā, kas mēs esam.

Paradumi tiešām esam mēs paši — daļa no mums. Paradumi būtībā ir uzvedības modeļi, kas “iemājo” mūsu smadzenēs. Cilvēkam, kurš  katru rītu pēc pamošanās ielej kafiju un aizdedzina cigareti, šāds modelis ir izveidojies viņa smadzenēs sinaptisko ceļu veidā.

Visas mūsu darbības (un to, ko domājam ar tām saistībā) vada pa sinapsēm ceļojoši impulsi vai attālums starp noteiktām šūnām, kas atbildīgas par komunikāciju smadzenēs. Ja kāda rīcība vai modelis tiek regulāri atkārtots, regulāri tiek lietoti sinaptiskie ceļi, kas saistīti ar šo uzvedības modeli. Rezultātā impulsiem kļūst vieglāk  ceļot pa šo ceļu un uzvedība sāk šķist “dabiska”. Citiem vārdiem sakot, smadzenēm “pamošanās-kafija-cigarete” tieši šādā secībā kļūst par praktiski instinktīvu vajadzību. Viena darbība izraisa un veicina nākamo.” [5]

“Nevis izvēle, bet ieradumi vada bezsmadzeņu baru,” 19. gadsimtā teicis Viljams Vordsvorts (William Wordsworth). Vienmēr mainīgajā 21. gadsimtā pat vārdam “ieradums” ir negatīva nozīme. Mēs neesam radījumi ar nemainīgiem paradumiem, tā vietā mēs tieši varam apzināti attīstīt jaunus ieradumus. Patiesībā, jo vairāk jaunas lietas mēs pamēģinām, jo lielāku soli mēs speram soli ārpus savas komforta zonas, savā būtībā kļūstot daudz radošākiem — gan darbā, gan personīgajā dzīvē.

Tiesa, nevajag mēģināt iznīcināt vecos ieradumus. Katrs reiz lietots uzvedības modelis noglabājas smadzeņu daļā hipokampā, tas var tur palikt. Tā vietā mums apzināti nepieciešams iesakņot sevī jaunos ieradumus, tādējādi radot smadzenēs paralēlus ceļus, pa kuriem var apiet vecos.” [6]



LIAF komentārs:

Zefīra eksperiments ir labs piemērs, kas raksturo impulsu regulācijas spējas lomu cilvēka dzīvē.

Šī spēja ir attīstāma un, kam piekrīt arī singapūrieši, somi, iekļaujama mācību saturā kā norma. Executive function ir kā pilotpults, kas šaurākā vai plašākā mērā ļaus pielietot profesionālās zināšanas, analizēt un apzināti virzīt savu attīstību, tās atbilstību mērķiem, komunicēt, sadarboties, organizēt savas emocijas un domas pozitīvā gultnē, iegūtajām zināšanām būs labi priekšnoteikumi realizēties. Vai pretējā gadījumā, nespēja tikt galā ar impulsivitāti ierobežos profesionālās, radošās un personības realizācijas iespējas, kā arī iespējas veikt izmaiņas savos ieradumos reaģēt un rīkoties.

Lūk Singapūras izglītības eksperti saka, ka līdztekus faktu zināšanām ir svarīga spēja pozitīvi reaģēt uz pārmaiņām — kognitīvās prasmes un radošums ir svarīgi spējā būt elastīgam:

“Procesu realizācijas funkcija ir jumta termins izziņas procesiem, kas regulē, kontrolē un vada citus izziņas procesus, piemēram, plānošanu, darba atmiņu, uzmanību, problēmu risināšanu, izpratni par tekstu, prāta elastīgumu, darbību maiņu, darbības uzsākšanu un uzraudzību.” [8]

“Profesors Lee (Singapūras premjers Lee Hsien Loong) stāsta, ka kopš 1997. gada Singapūra virzījusies prom no mācību veida, kad zināšanas balstītas uz stingriem pamatiem, lai izveidotu tādu mācību pieeju, kurā matemātikas, zinātnes, lasīšanas un rakstīšanas prasmes tiek kombinētas ar izpratni par to, kā saprast un pielietot iegūto informāciju. “Mēs jūtam, ka tas palīdz studentiem apgūt sevis izzināšanas un radošuma spējas, kas 21. gadsimtā ir ļoti svarīgi nosacījumi.”

Abi šie  uzlabojumi atspoguļo attieksmi, ka izglītības sistēmai nevis jāmeklē ideālais statiskais gala stāvoklis, bet jābūt gatavai nepārtraukti mainīties. “Neviena izglītības sistēma nevar palikt statiska,” ziņojuma “par izglītību un ģeopolitiku 21. gadsimtā” priekšvārdā raksta Singapūras premjerministrs Lee Hsiens Loongs. “Pasaule mainās strauji. Tehnoloģijas pārveido mūsu dzīves. Nākotnē vajadzīgās prasmes būs pavisam citas nekā tās, kas mums nepieciešamas šodien.” [9]

LIAF ierosinājums:

Piemēri, kā veidot jaunus, apzinātus un mērķtiecīgus uzvedības modeļus.

Par izpildfunkciju  mācību procesā:

Mācību procesā var izmantot mentālas manipulācijas, izaicinājumus, lai skolniekos aktivizētu interesi un augstākus domāšanas līmeņus. Pašrefleksijai un refleksijai par mācību procesu, apgūstamo vielu, komunikāciju, sadarbību, atmosfēru un attiecībām būtu jābūt neatņemamai mācību sasāvdaļai, tādējādi kļūstot par ieradumu. Uzvedības modelis — spēja analizēt, pašregulēties kvalitatīvam domāšanas procesam un labestīgām attiecībām.

Par izpildfunkcijas prasmju veidošanu.

Padomi darbam ar savu emociju pārvaldīšanu:

Šeit ir daži paņēmieni un idejas, ko jūs varat darīt paškontroles uzlabošanai:

1. Kļūstiet vairāk informēts par savām emocijām (paš-vērošana, paš-informētība) un to, kā jūs uz tām reaģējat. Vērojiet un analizējiet savas emocijas un to, kā jūs uz tām reaģējat.

2. Ja cilvēki ir kritiski, padomājiet, kā viņu teiktais var tikt uztverts konstruktīvi un kā var palīdzēt jums.

3. Ņemiet īsu pārtraukumu: izkļūstiet no grūtām situācijām, nedaudz pavingrojot, dzerot ūdeni, dziļi elpojot.

4. Atvēliet laiku, lai domātu par konkrētām situācijām un savām emocijām. Domājiet par veidiem, kā jūs varētu mainīt savu rīcību vai reakcijas.

5. “Stādiet” jaunas domas: pēc nelietderīgu emociju un reakciju apzināšanās aizvietojat tās ar jaunām, pozitīvākām. Tālāk tās nepieciešams praktizēt darbībā.” 

Pētījumus varat atrast šeit:

http://faculty.chicagobooth.edu/wilhelm.hofmann/publications/Hofmann_Schmeichel_Baddeley_2012_TICS.pdf
2 http://en.wikipedia.org/wiki/Self-regulated_learning
3 http://lazypants.org/dl/files/public/TangneyBaumeisterBoone2004.pdf
4 http://www.csom.umn.edu/assets/71708.pdf
5 http://science.howstuffworks.com/life/form-a-habit.htm
6 http://charlesduhigg.com/the-power-of-habit/
7 http://www.change-management-coach.com/self-regulation.html
8 http://en.wikipedia.org/wiki/Executive_functions
9 http://thelearningcurve.pearson.com/the-report/returns-to-schooling

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 13

aprīlis 22, 2013

Nr. 13

Prasme strādāt komandā = emocionālā inteliģence = dzīves veiksmes prasme, ko iespējams apgūt

Pētījumu, grāmatu, rakstu un publikāciju citāti:

“Divus gadus ilgdzis Pensilvānijas Valsts universitātes studentu pētījums (PVU) liecina, ka studenti mācās labāk un attīsta augstāka līmeņa prasmes, piedaloties komandas sadarbības veidošanas aktivitātēs, nekā tas notiek tad, ja mācās ar tradicionālām klases mācību metodēm.”[1]

“Prasme, kas apgūta mācību procesā, bāzējas uz emocionālo inteliģenci un rezultējas izcilā darba sniegumā, tiek dēvēta par emocionālo kompetenci. Tā ietver sevis apzināšanos, paškontroli, sociālo apzinātību un attiecību menedžmentu.”[2]

“2003. gadā prezentētais nacionālais pētījums HOW-FAIR atklāja: amerikāņi domā, ka “būt komandas spēlētājam” ir noteicošais faktors, lai gūtu panākumus darbā. Šo prasmi aptaujātie vērtēja augstāk par citām kvalitātēm, piemēram,  “personīgajiem sasniegumiem un radošumu”, “līdera prasmēm”, “inteliģenci”, “spēju nopelnīt organizācijai finanses” un “garām darba stundām”.”[3]

“Emocionālā inteliģence paaugstina pozitīvu izturēšanos darbā, altruistisku rīcību un darba rezultātus, izlīdzina “darba-ģimenes” konfliktus karjeras veidošanas procesā, bet neietekmē apmierinātību ar darbu.”[4]



Komandas darbā emocionālā inteliģence ir būtisks sociālais instruments, kas rada iespēju labi atrisināt strīdus, radošus brainstormus, un dod iespēju strādāt harmoniski.

Ja jūs kā viens no lielas cilvēku grupa tiktu iesprostots sniega vētrā un jūsu izdzīvošana būtu atkarīga no tā, cik labi jūs varētu strādāt roku rokā kopā ar citiem cilvēkiem — kādus jūs vēlētos savus komandas biedrus? Atbilde visdrīzāk ir šāda: tādus, kuriem piemīt emocionālā inteliģence.

Šāds secinājums rodas no diviem neatkarīgiem pētījumiem, publicētiem žurnālā “Human Performance”. Abos pētījumos brīvprātīgo komandām tika radīts izaicinājums — kā palikt dzīviem ārkārtas izdzīvošanas apstākļos, piemēram, sniega vētrā. Tika vērtētas gandrīz 20 komandas — cik veiksmīgi tās rada risinājumus, kas varētu palīdzēt viņiem izdzīvot. Abi pētījumi konstatēja, ka uzvarētāju komandai bija visaugstākais grupas emocionālās inteliģences rādītājs. Zīmīgi, kad tāds pats izaicinājums tika dots arī katram individuāli, cilvēku individuālās kognitīvās spējas (mērītas ar SAT rādītājiem) uzrādīja vislabākās prognozes viņu izdzīvošanai. Bet tad, kad cilvēki darbojās komandā, individuālās kognitīvās spējas neuzrādīja nekādas priekšrocības — tieši emocionālā inteliģence bija izšķiroša.

Tas papildus paskaidro sākotnējos atzinumus par “IQ grupas” spēju labi sadarboties komandā. Pētījumi par komandas biedriem ar augstu IQ secināja: ja, piemēram, cilvēkiem nepiemīt sadarbības iemaņas, spēja sarunāties un komandas darba prasmes, viņi strādā sliktāk (daļēji tāpēc, ka atsevišķi dalībnieki sacentās, lai parādītu, kurš ir gudrāks). “IQ grupas galvenā veiksmes atslēga ir sociālā harmonija. Šī spēja, ja visi pārējie apstākļi ir izlīdzināti, veido komandu īpaši produktīvu un veiksmīgu.”[5]

“Pētījums pēc pētījuma pierāda, ka komandas kļūst radošākas un produktīvākas, kad tās sasniedz augstu līdzdalības un sadarbības līmeni starp komandas biedriem. Bet šādu uz mijiedarbību vērstu uzvedību nav viegli realizēt dzīvē.  Mūsu pieredze rāda, ka, lai šādi komanda darbotos, jārada trīs pamata pstākļi: savstarpēja uzticība starp dalībniekiem, komandas identitātes sajūta (komandas biedriem jājūt, ka tie pieder vērtīgai un unikālai grupai) un sajūta par komandas efektivitāti (pārliecība, ka komanda var labi strādāt un ka tās dalībnieku kopā paveiktais ir efektīvāks, nekā ja katrs strādātu atsevišķi). Visu šo trīs nosacījumu pamatā ir emocijas. Uzticība, piederības un efektivitātes sajūta rodas tajās vidēs, kur labi izprot emocijas, tāpēc komandām nāk par labu savas emocionālās inteliģences veidošana.

Komandas emocionālā inteliģence nav jautājums par tikšanu galā ar potenciālo ļaunumu — notvert emocijas to rašanās brīdī un ātri apspiest tās. Nekā tamlīdzīga! Daudz svarīgāk ir radušās emocijas apzināties, atklāt un saprast, kā tās ietekmē kopējo komandas darbu. Būtu svarīgi uzvesties tā, lai attiecības veidotos gan komandas iekšienē, gan ārpus tās, un tas stiprinātu komandas spēju stāties pretī izaicinājumiem. Emocionālā inteliģence nozīmē izpētīt, aptvert un galu galā paļauties uz emocijām darba vietā — tas ir tik cilvēciski. Tas pieprasa tādu komandas atmosfēru, kur standarti un normas veido emocionālās spējas konstruktīvi reaģēt emocionāli saspringtās situācijās un iespēju konstruktīvi kontrolēt emocijas.

Daniels Golemans (Daniel Goleman, publicists, psihologs, zinātnes žurnālists) savā grāmatā “Emocionālā inteliģence” skaidro galvenās pazīmes, kas piemīt cilvēkiem ar augstu emocionālās inteliģences (EQ) koeficientu — viņš/viņa izprot savas emocijas un spēj tās regulēt. Turklāt šī spēja novērot un pārvaldīt (kontrolēt) ir vērsta abos virzienos: gan uz iekšu — uz sevi pašu, gan uz āru — uz citiem.

Tomēr komandai ir jādomā par vēl citu emociju izpratnes līmeni un regulējumu — tai jāapzinās emocijas starp komandas biedriem, pašas komandas noskaņojums kā arī citu komandu un to biedru emocijas. “Personiskā kompetence”, Golemana vārdiem sakot, rodas no spējas apzināties un regulēt pašam savas emocijas. “Sociālā kompetence” ir spēja novērot un izprast citu cilvēku emocijas.”[6]

 

“Mēs eksperimenta kārtībā ieteicām kādam uzņēmuma vadītājam pārskatīt darbinieku kafijas paužu grafikus un sadalīt tos tā, lai konkrētu komandu pārstāvji pārtraukumus ņemtu vienā un tajā pašā laikā. Tas ļāva cilvēkiem ārpus ierastās darba vietas socializēties ar saviem komandas biedriem. Šis ierosinājums bija pretrunā ar ierastajām darba efektivitātes praksēm, bet tā kā vadītājs bija izmisumā, viņš nolēma mēģināt. Un tas strādāja: vidējais darba paveikšanas laiks komandām ar zemāku darba veikšanas gaitu samazinājās par vairāk nekā 20%, bet visam uzņēmumam kopumā — par 8%. Komunikācija patiešām spēlē kritisku lomu veiksmīgas komandas veidošanā. Mēs arī esam noskaidrojuši svarīgākos komunikācijas modeļus, kas garantē komandas panākumus. Tie ir tikpat nozīmīgi kā visi pārējie faktori — inteliģence, personība, iemaņas un diskusiju būtība — visi kopā. Tātad, labākais produktivitātes garants ir komandas enerģija un kopīgas aktivitātes ārpus formālām sanāksmēm”.”[7]

LIAF komentārs:

Absolūtais vairums profesiju nozīmē arī spēju sastrādāties komandā. Tātad izglītības sistēmas absolūti normāls uzdevums būtu 18 gadus vecam cilvēkam iemācīt kaut šādu prasmju pamatprincipus.

Vienkāršākais piemērs komandas darbam: ja iztrūkst kaut viena komandas locekļa apzināta sadarbība ar pārējiem, empātijas, uzticēšanās, atvērtības, cieņas, klausīšanās, vienota mērķa un savas lomas un mijiedarbības ar pārējiem apzināšanās, rezultāts ir visas komandas zaudējums. To mēs redzam ikdienā — labos vai sliktos politiskās, ekonomiskās, izglītības, kultūras, sporta vides, ģimenes  sadarbības vai nesadarbības paraugos.

Tātad Latvijai kā valstij, kas vēlas tikt līdzi pasaules attīstības tempiem, šeit atkal ir neatrisināts jautājums par izglītības sistēmas prioritātēm. Mums atkal ir darīšana ne tik daudz ar IQ, bet EQ (emocionālo inteliģenci). Cerams, tas neprasīs 20 gadus, lai Latvijas izglītības sistēma sāktu domāt par EQ ieviešanu izglītībā. Taču tik pamatīgas izmaiņas pēc būtības nevis kārtējo reformu vai izkārtnes formā, ir milzīgs izaicinājums gan izglītības satura veidotājiem, gan augstskolām, kuras sagatavo skolotājus, gan politiķiem, gan skolu direktoriem.

Jo EQ iekļaušana mācību struktūrā maina visu izglītības ikdienas procesu un arī prioritātes. Tas paver jautājumus  — ko darīt ar starptautiskajiem izglītības līgumiem, OECD mērījumiem, kuri EQ nav paredzējuši “izmērīt” kā izglītības sastāvdaļu. Turklāt šobrīd man ir zināmas tikai Singapūra un Somija, kuras mērķtiecīgi un tieši pretēji “oldschool” izglītības valstīm jau intensīvi domā un realizē EQ iekļaušanu izglītības sistēmā. Par laimi Somija ir atradusi veidu, kā to risināt starptautisko līgumu kontekstā — zinātniskie pētījumi un neformālā izglītība, ko izmanto pat lielajās pasaules koorporācijās efektivitātes celšanai, tieši no komandas kopdarba aspekta ļauj šīm divām valstīm argumentēt par emocionālās inteliģences (EQ) nepieciešamību izglītības procesos.


Ierosinājums:

EQ jeb “emocionālā inteliģence” atšķirībā no IQ nav tik viegli un ātri iemācāms (apgūstams) process, jo daudz vairāk ir saistīts ar psiholoģiju un personības kompleksiem, kas cilvēkiem izveidojušies bērnībā vai agrā jaunībā.

Savā attīstībā radikālā Singapūra EQ ieviešanai gatavojās gandrīz 10 gadus, bet Somija sāka vien 2010. gadā. Labā ziņa mums — ir no kā mācīties. Cerams, ka EQ ieviešanas process Latvijā sāksies nevis pēc 20 gadiem, bet laikā, kad Latvijai vēl ir cerība nekļūt par pasaules trešā attīstības līmeņa valsti. Par prieku izglītības institūcijām, kurām “vajag ciparus”, EQ var arī “izmērīt” — šajā grafikā var redzēt kādu daļu no EQ aspektiem, kuri ir testējami un “pārbaudāmi”.

Vēl viena labā ziņa: ir daudz veidu, kā attīstīt un arī mācīt EQ un komandas darba prasmes. Ļoti labi var palīdzēt kopīgi izrādes iestudējumi, sporta spēles, deja, enerģizētāji, dažādas komandas dalībnieku sadarbības spēles un citas nodarbes, kas noslēdzas ar procesa analīzi un sekojošiem uzlabojumiem nākošajā posmā. Jo visi šie procesi palīdz attīstīt vairākas prasmes vienlaikus, bet noslēguma analīze ir pamats pozitīvām izmaiņām. Mācību efektivitāti nodrošina trīsdaļīgais procesu cikls: nodefinēt un nosaukt vārdā uzdevumu (problēmu), izdzīvot to (praktizēt, realizēt, arī emocionāli izdzīvot) un noslēgumā izanalizēt (redzēt plusus un mīnusus, izvēlēties jaunu stratēģiju nākošajam attīstības posmam). Ja jaunieši nevar praktizēt sportu kā mācību metodi, tā vietā iespējams izmantot deju, ko izmantojām LIAF rīkotajās mācībās un kas guva īpašu piekrišanu no meiteņu puses.

Tāpat lielisks variants ir improvizācijas teātris, kurš, kā rāda mūsu pieredze, var ne tikai palīdzēt EQ attīstīšanas procesā, bet arī mainīt cilvēku priekšstatus par sevi un saviem talantiem. Mācīšanās cikls ar “problēma — darīšana — analīze”  ir salīdzinoši īsāks un vienkāršāks nekā, piemēram, sporta spēles, turklāt arī pieejamāks visiem.

Lai EQ būtu vairāk izprotams komandas darba kontekstā, var izmantot arī šo 5 EQ pamatprincipu uzskaitījumu — ļoti svarīgu arī komandas darbā:

1. Pašapzinātība — spēja saprast konkrētas emocijas stiprās un vājās puses, motivācijuas, vērtības un mērķus, un apzināties to ietekmi uz citiem, vienlaikus izmantojot intuīciju, lai regulētu lēmumu pieņemšanu.

2. Pašregulācija — ietver destruktīvu emociju un impulsu kontroli un pārveidošanu, spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem.

3. Sociālās prasmes — organizējot savstarpējas attiecības, virzīt cilvēkus vēlamajā virzienā.

4. Empātija — pieņemot lēmumus, apzināties citu cilvēku jūtas.

5. Motivācija — darīt, lai sasniegtu sev interesējošu rezultātu.


Lūk, žurnāla “Harvard Business Review” pētījums par komandas veidošanas principiem, pēc kuriem var veidot arī mācību procesus ar uzsvaru uz mākslu un sportu, radinot jauniešus pie veiksmīga komandas sadarbības ritma un mācot EQ prasmes:

“Jauna zinātne par lieliskas komandas veidošanas nosacījumiem. Mūsu pētījumi stāsta, ka lieliskām komandām ir raksturīgs:

  • Komunikācijas biežums. Tipiskā projekta komandā desmit vai vairāk informācijas apmaiņas vienā darba stundā var būt pietiekamas. Lielāka vai mazāka komunikācija par tām — un komandas rezultativitāte var mazināties.
  • Runāt un klausīties vienādā mērā, vienādi komandas locekļu starpā. Zemākas rezultativitātes komandām ir dominējošie dalībnieki, komanda bez komandas sadarbības īpašībām un dalībnieki, kuri tikai runā vai klausās, bet nespēj rīkoties abējādi.
  • Iesaiste neformālā sarunā. Labākās komandas aptuveni pusi no laika pavada, sarunājoties ārpus formālām sanāksmēm, jo neformālai komunikācijai ir tendence paaugstināt komandas sniegumu.
  • Lūkoties pēc idejām un informācijas ārpus komandas. Labākās komandas regulāri izmanto daudzus un dažādus ārējos avotus un apgūto iegulda savā komandā.”********

 

Šeit vēl viens piemērs — Bērklijas universitātes Team-Building norises plāns ar uzdevumiem, kā attīstīt vienotu vīziju, problēmu risināšanas taktikas un citas metodes komandas efektivitātes celšanai:

Team Building Toolkit KEYS — Keys to Enhance Your Supervisory Success. University of California, Berkeley, Developed by Suzy Thorman and Kathy Mend”.

Šeit vēl vairāki ierosinājumi ikdienai no pasaules pieredzes — iedvesmojošam līderim “5 Ways to Lead with Emotional Intelligence — and Boost Productivity. Get started

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 10

marts 20, 2013

Nr. 10

Mendeļa “fiksēto smadzeņu” mīts pēc 200 gadiem ir beidzies. Smadzenes mainās — neiroplasticitāte. 

Foto avots:*

Pētījumu, grāmatu un publikāciju citāti:

“Pēdējo divu gadsimtu garumā kā valdošais viedoklis zinātnes un medicīnas pasaulē dominēja Mendela ģenētikas skatījums. Tas nozīmē  —  “jūs kļūstat par tiem, ko jūsu vecāki jums ir devuši” un “ situāciju nevar uzlabot, vismaz ne attiecībā uz smadzenēm. Faktiski zinātnes vēsturē ilgu posmu dominēja paradigma, ka cilvēka smadzenēm ir fiksēta kapacitāte, kura vienkārši tiek “piepildīta” ar dzīves laikā uzkrātu pieredzi un atmiņām.”*

“Tomēr cilvēka smadzenēm ir milzīga spēja mainīties. Gan vecākiem, gan skolotājiem tas ir cerību pilns vēstījums.”*

“Neiroplasticitāte ir smadzeņu īpašība, kas caur mentālo pieredzi ļauj tām mainīt struktūru un funkcijas.”**

Foto avots:**

“Jaunākie pētījumi sāk atbildēt uz šiem fundamentālajiem jautājumiem, pētot pieaugušo smadzeņu plasticitāti  — to spēju viegli mainīties caur pieredzi. Pretstatā vispārējam pieņēmumam, ka vecam sunim nevar iemācīt jaunu triku, parādās jauni, pārliecinoši pierādījumi tam, ka pieauguša cilvēka smadzenes ir ļoti plastiskas un viegli attīstāmas un ka cilvēks ir spējīgs uz jauniem varoņdarbiem pat pēdējās savas dzīves desmitgadēs, bet lai atmodinātu plasticitāti,  nepieciešams vien kāds papildus stimuls.   Zinātnieki vēsta, ka jauna pieredze var veidot nozīmīgas fizikālas izmaiņas smadzenēs tikai dažu dienu laikā un noteikti apstākļi var paātrināt šo fizisko, ķīmisko un funkcionālo smadzeņu pārveidošanos.”***

“Lieliski apstākļi mācīšanās procesiem = jauna aktivitāte -> dopomīna izraisīšanās -> tiek radīts augstāks motivācijas līmenis -> tas pozitīvi ietekmē iesaistīšanos un aktivizē neironus -> notiek neiroģenēze + pieaug sinaptiskā plasticitāte (uzlabojums jaunos neironu savienojumos vai mācībās ).”*****

“Dopamīna receptors D1 cita starpā tiek asociēts ar neironu augšanas un attīstīšanās funkciju. Palielinoties plasticitātei un šī receptora “darbības apjomiem”, tiek veikts ieguldījums kognitīvo funkciju būtiskā uzlabošanā.”****

“Četrpadsmit stundu mācības vairāk kā 5 nedēļas bija saistītas ar izmaiņām D1 piesaistīšanas potenciālā  pieres daļā. Šī dopamīna D1 receptoru sistēmas plasticitāte demonstrē  abpusēju mijiedarbību starp mentālo (prāta) aktivitāti un smadzeņu bioķīmiju in vivo (organismā).” ****
(In vivo   —  http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=4034)

“Pētījumi liecina, ka mielīns (nervu šķiedru apvalks) rodas ilgstoša treniņa rezultātā. Stabils mielīna apvalks nodrošina optimālu elektrisko signāla stiprumu, ātrumu un precizitāti dodoties caur nervu šķiedrām.” ******

LIAF komentārs:

Smadzeņu plasticitātes princips apstiprina, ka katram ir iespējas attīstīt savas smadzenes un sevi jebkurā virzienā.

Šis, mūsuprāt, ir vēl viens pierādījums tam, cik lielā mērā izglītība var palīdzēt mums visiem attīstīt savus talantus.  Vienīgais šķērslis šī lielā potenciāla kvalitatīvai izmantošanai ir izglītības cilvēku, vadītāju, politisko kūrētāju nezināšana un/vai slinkums. Ja mēs izvirzām mērķi, tad, pieliekot gribasspēku, sistemātisku darbu un neatlaidību, varam apgūt jaunas prasmes, profesionālas iemaņas, zināšanas.

Smadzeņu darbības google princips  — kurus neironu ceļus lietojam, tos stiprinām, attīstām, jeb  — kuru informāciju lietojam, to vairojam, apliecina, ka tas, ar ko nodarbinām sevi ikdienā, nosaka virzienu, kurā attīstāmies, ar ko nodarbojamies, kam veltām uzmanību, kā reaģējam un izturamies pret apkārtējās vides faktoriem  — ģimenes, darba kolektīva, mācību vides attiecībām, negaidītiem notikumiem, savu mērķu un plānu realizāciju, pret informatīvo un fizisko vidi  — laika apstākļiem, apgaismojumu, krāsām utt. Tas viss darbojas kā investīcija kādās no mūsu spējām, prasmēm nākotnē.

Foto avots:***

Foto paraksts: Pat Homēram Simpsonam varētu palīdzēt attīstīt smadzenes.

Ierosinājums:

2011. gadā LIAF pārstāvjiem bija tikšanās un saruna Somijas Izglītības ministrijā. Viņi bija informēti par dažādiem neirozinātnes pētījumiem un saskaņā ar šiem pētījumiem ieviesa pārmaiņas savas valsts izglītības sistēmā. Vispirms, protams, tas bija “jāpārdod” politiķiem, kas, kā zināms, ne uzreiz, tomēr izdevās.

Latvijā vajadzētu tāpat. Mācību kursi par jaunākajiem atklājumiem zinātnē un uz to bāzes radītas mācību metodes, un stratēģija, kā to ieviest Latvijas izglītības sistēmā. Un, iespējams, kursi ne tikai IzM, bet arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas cilvēkiem, lai viņi izprot jēgu un pamatojumu, ko un kāpēc mainīt, turklāt būtiski mainīt vairākus iesīkstējušos  izglītības sistēmas principus.

Meklējot risinājumu situācijai, šobrīd strādājam pie “Vispusīga intelekta” online un klātienes kursu satura veidošanas un mācību sistēmas izveides. Lai ar mēdiju tīklu un klātienes kursu palīdzību cilvēkiem būtu pieejama informācija, kas atvieglotu visiem izglītības ikdienas procesā iesaistītajiem (šeit es nedomāju IzM un Saeimas cilvēkus, jo viņi profesionāli ikdienā ar izglītības procesu ikdienu un profesionālās attiecībās ar bērniem, vecākiem ikdienā nesastopas un stagnatīvās izglītības sekas tiešā veidā neizjūt).

Video:

Par smadzeņu plasticitāti
http://www.ted.com/talks/michael_merzenich_on_the_elastic_brain.html

Norman Doidge par smadzenēm un neiroplasticitāti:


Pētījumus, grāmatas un publikācijas varat atrast šeit:
*Eric Jensen, Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, 2006; http://www.google.lv/books?hl=en&lr=&id=LZS0fv8G9yYC&oi=fnd&pg=PR9&dq=improving+human+potential+everyone+has+potential+activate+genes+brain+regions+improve+potential&ots=TWpw9nh1xk&sig=_lRvHBPar9rvvAxkgKBR4rH8Z4g&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false
**Dr. Doidge, the author of “The Brain That Changes Itself”, 2010; http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/MAIN.html, par autoru http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/ABOUT_THE_AUTHOR.html
***THE FANTASTIC PLASTIC BRAIN, The Kavli Foundation; http://www.kavlifoundation.org/science-spotlights/columbia-kibs-fantastic-plastic-brain
****Changes in Cortical Dopamine D1Receptor Binding Associated with Cognitive Training. Fiona McNab, Andrea Varrone, Lars Farde, Aurelija Jucaite, Paulina Bystritsky, Hans Forssberg, Torkel Klingberg. Science 323, 800(2009); http://www.klingberglab.se/pub/McNab2009.pdf
*****Andrea Kuszewski You can increase your intelligence: 5 ways to maximize your cognitive potential, 2011; http://blogs.scientificamerican.com/guest-blog/2011/03/07/you-can-increase-your-intelligence-5-ways-to-maximize-your-cognitive-potential/
****** Daniel Coyle “The Talent Code: Greatness Isn’t Born. It’s Grown. Here’s How”, 2009; http://www.amazon.com/Talent-Code-Greatness-Born-Grown/dp/055380684X
Foto avoti:
*https://www.google.lv
**https://www.google.lv
***https://www.google.lv
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 4

februāris 25, 2013

Nr. 4

Māksla izglītībā — uzlabo dzīves prasmes, akadēmiskās sekmes, attiecības, atver cilvēka potenciālu.

Pētījuma avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999

Pētījuma citāti:

“Bērni, kuri ir iesaistīti mākslās, ir ar augstākām akadēmiskajām sekmēm. Jo sevišķi svarīgi, ka māksla palīdz bērniem, kuru ģimenes ir no zemākajiem sociālajiem slāņiem.”  “Bērni, kuri spēlē mūzikas instrumentus, uzrāda ievērojami augstākus rezultātus matemātikā.” “Teātra māksla palīdz uzlabot lasīšanas efektivitāti, attīsta pašizpratni un motivācijas spēju, kā arī paaugstina empātijas un tolerances līmeni pret citiem cilvēkiem.” *

LIAF komentārs:

Māksla ir viens no Latvijas izglītības iespējamajiem glābiņiem. Tā palīdz atvērt cilvēka potenciālu un unikalitāti. Ja izglītības programmas absolūtajā vairumā pasaules valstu  ir pēc fabrikas principiem būvētas, tad māksla ir kā viena no potēm šim vecajam modelim. Esam redzējuši vairākas skolas, kurās dažādas, regulāras mākslas aktivitātes ne tikai acīmredzot uzlabo akadēmiskās skemes, bet uzlabo arī kopējo atmosfēru skolās.

Kas šobrīd sevišķi svarīgi — ka māksla attīsta arī šādas prasmes: komunikāciju, uzticēšanos, ieklausīšanos, empātiju, publisku uzstāšanos, pienākumu dalīšanu, atbildības uzņemšanos un sadarbošanos dažādos līmeņos. Savukārt radošā savienošana ar analītisko/strukturālo aktualizē  smadzeņu darbības maiņu un līdz ar to veicina balansētu, vispusīgu attīstību. Latvijas sabiedrībā ir augsta interese par kultūru — tas dod iespēju ar “publikas atļauju” pienācīgi likt akcentu arī uz mākslas ieviešanu skolu programmās. Tas, starp citu, ir arī Somijas ceļš  — mākslas īpatsvara palielināšana izglītības procesos. Jo māksla palīdz attīstīt arī cilvēciskās attiecības un uzlabo atmosfēru skolā.


Ierosinājums:

IZM, VISC un VIAA būtu jāzina par šo zinātnisko pētījumu pamatiem un jāorientējas pārskatāmā nākotnē, lai māksla tiek ieviesta regulārā skolas dzīvē. Ja mēs ticam zinātnes pētījumiem un valsts vēlas labas akadēmiskās sekmes skolēniem, tad dažādām mākslas izpausmēm, kā, piemēram, dziedāšana, izrāde, dejošana, publiska uzstāšanās u.c. ir jābūt nevis kaut kam fakultatīvam, bet kā obligātam mākslas priekšmetam vai nodarbībai. Ar piezīmi, ka māksla, kas tiek praktizēta, nevis pasniegta no grāmatām skolas solos.

LIAF “Vispusīga intelekta” mācības ir lielā mērā būvētas ap mākslu, kas mums liek secināt, ka māksla ļauj pārslēgt uzmanību uz asociatīvo domāšanu un līdz ar to studenti var intensīvāk tikt galā ar LIAF kursiem raksturīgā informācijas daudzuma radītajiem stresiem. Un māksla ļauj personīgi pārdzīvot”to, par ko citādi varētu tikai teoretizēt, jo pretējā gadījumā mēs esam tikpat robotiski, necilvēcīgi kā šībrīža pasaules finansiālā sistēma.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:
http://artsedge.kennedy-center.org/champions/pdfs/Involvmt.pdf

Citi raksti par tēmu:
Izcila lekcija par mākslas neesamību skolās kā slimību, konfrontācijas, agresijas veicinātāju. Sers Kens Robinsons
http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGpL4U


BBC projekts Anglijā, kur ar kora dziedāšanu tika iepazīstināti jaunieši, kuriem akadēmiskās sekmes un mācīšanās skolā bija izteikti zemā līmenī
http://www.youtube.com/watch?v=uSkyUeL_KHI
http://www.youtube.com/watch?v=0d4fkrqkAaQ
http://www.bbc.co.uk/programmes/b008y102

*Avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.2

februāris 22, 2013

Nr. 2

Sekmīgai personīgajai un darba dzīvei izglītības saturā jābūt gan IQ, gan EQ.

Pētījuma avots: Harvard Business Review

Pētījuma citāti:

“Stratēģiskā domāšana iekļauj sevī kā minimums tikpat daudz emocionālo domāšanu kā IQ. Eksperimenti uzrāda, ka spēja identificēt un vadīt emocijas palīdz uztveres, veicamo darbu kvalitātei, kā arī personiskajās attiecībās”.*
“Psiholoģiskie testi par emocionālo inteliģenci atklāj emocionālo prasmju saistību ar dzīves kvalitāti un personības attīstību”.**

LIAF komentārs:

Emocionālā inteliģence izglītības sistēmā tiek “mācīta”  maz vai pat nemaz. Tas ir globāls jautājums. Viens no izņēmumiem ir Singapūra, kur oficiāli no 2012./2013. mācību gada EQ ir kā izglītības sistēmas mācību programmas viens no uzdevumiem. Ja gribam palīdzēt Latvijas jauniešiem būt veiksmīgiem dzīvē, kā arī kļūt par spējīgiem līderiem savā nozarē, tad emocionālā inteliģence ir ieviešama izglītības sistēmā pie pirmās iespējas. Un mēs taču to vēlamies, vai ne?

Ierosinājums:

Latvijai izpētīt Singapūras (arī Somijas) piemērus par dažādu ar EQ saistītu nodarbību ieviešanu izglītības sistēmā. Šobrīd Latvijas situācijā var ieviest un akcentēt mākslas nozīmi — tas būtu salīdzinoši vienkāršākais, ekonomiskākais risinājums, jāspēj iesaistīt vietējās komūnas.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:

Harvard Bussiness review http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1

Rakstus par tēmu varat atrast šeit:

American Scientist https://www.americanscientist.org/my_amsci/restricted.aspx?act=pdf&id=3621818932653

Emerald (Emerald is a global publisher linking research and practice) http://www.emeraldinsight.com/case_studies.htm/case_studies.htm?articleid=1509904&show=html

* un ** avots:  http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.1

februāris 20, 2013

Nr.1

Nenovērtējama ir regulāra fiziskas aktivitātes, spēles prakse skolās.

Pētījuma avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

Pētījuma citāts:

“Brīvā rotaļā bērni attīsta savu iztēli un radošumu, organizē paši savas spēles, attīsta savus spēļu principus, mācās problēmu risināšanas prasmes, praktizē līderību. Amerikas Pediatrijas Akadēmijas ziņojums rāda, ka brīva, nestrukturēta spēle ir veselīga un būtiska, lai palīdzētu bērniem sasniegt svarīgus sociālus, emocionālus un kognitīvās attīstības rezultātus, kā arī palīdz tiem tik galā ar stresu un kļūt izturīgākiem”.*

LIAF komentārs:

No bērnu fiziskajām aktivitātēm un spēlēm ieguvēji skolā ir visi! Izskrējies bērns ir mierīgāks, līdzsvarotāks, pozitīvāks. Ļoti daudzi skolotāji, skolēni cieš no regulāra stresa, negatīvisma mācībās, kas ne tikai pasliktina akadēmiskās sekmes, bet arī kavē bērnu vispārējo attīstību. Fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais, ekonomiskākais veids, kā to var radikāli uzlabot.

Ierosinājums:

Ieviest skolās aktīvos starpbrīžus vai “Enerģizētājus”**: www.intelektam.lv. Pasaules pedagoģijā un neformālajā izglītībā ir pieredze un paraugi fiziskajiem vingrinājumiem, kuri bērniem patīk. Šeit viens no piemēriem, kur ir “neformālās izglītības” spēļu resurss. Spēles ar prieku, fizisko aktivitāti: www.ydnetwork.org/Icebreakers.

Pētījumu varat atrast šeit:

www.imaginationplayground.com/images/content/2/9/2998/School-Recess-and-Group-Classroom-Behavior.pdf

*Avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

**”Enerģizētāji”: īsi, priecīgi un viegli paveicami fiziski vingrinājumi, kas uzlabo veselību un skolēnu sekmes.

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Izglītības sistēma 3 mērkaķiem. Runāt, dzirdēt, redzēt var arī neiemācīt.

februāris 6, 2013

Image

Pirms diviem mēnešiem starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā iemācīt prasmes skolu un universitāšu absolventiem, kas vēlas pie viņa strādāt. 

Viņam uzņēmumā vajadzīgās prasmes: spēja ātri mācīties, uzņemties iniciatīvu, nebaidīties kļūdīties un labot kļūdas, komunikācija, ētika, atbildība, sadarbība, darbs ar stresu, radošums, u.c.

Skan pašsaprotami, vai ne?

Ja ir šīs prasmes, visticamāk, vai nu būs priekšrocības atrast darbu vai pat arī pašam kļūt par uzņēmēju.

Ko no šīm dzīvei vajadzīgajām prasmēm māca izglītības sistēma?

Absolūtajā vairumā pasaules valstu, galvenokārt atpalikušo, atsakās to uztvert kā savu pienākumu — iemācīt dzīvē nepieciešamās prasmes. Pietiek ar mācību priekšmetiem, kur var izmērīt sekmes ar atzīmēm. Arī Latvijā pagaidām. Oficiālā izglītības akadēmiķu, konservatoru atbilde: skolotāji un skolas vide daudz ko no tā netieši skolā iemāca. Izglītībai ar to nav jānodarbojas. Un ir interešu pulciņi vai entuziastiski skolotāji.

Traģiska, neapskaužama situācija gan skolotājiem, gan bērniem.

Jo tā ir pilnīga laimes spēle skolniekiem. Kāpēc? Ja negadās labi skolotāji vai arī ja neesi piedzimis ģimenē, kurā lasa grāmatas, spriež par ētiku, uzņēmēja garu, tad visticamāk, tu nevarēsi pat tikt pie tā, lai sāktu realizēt to potenciālu, kas skolniekā kā topošajā uzņēmējā, zinātniekā, režisorā, žurnālistā, politiķī vai ārstā ir. Jo šībrīža izglītības sistēmai dzīves prasmes nav jāmāca.

Tātad, ja kāds runā par Latvijas nākotni, tad turat īkšķus un cerat, ka skolās ir labi skolotāji, direktori, kuri ir spēcīgas personības un dzīves piemēri. Jo izglītības sistēma izglītošanos ir pārvērtusi par sociālās nevienlīdzības ruleti. Ja “nepaveicas ar skolotājiem” vai “nepaveicas ar ģimeni”, tad izglītības sistēma par jūsu spējām strādāt globālajā ekonomikā neatbild.

Risinājums?

50% no izglītības sistēmā pavadītā laika skolēniem būtu jāapgūst tā sauktā “neformālā izglītība”, kurā ir vismaz kaut kas no tā, ko ļoti daudzviet vajag praktiski dzīvē.

Vai daudz prasīts? Man šķiet nē — jo ir runa par Latvijas nākotni.

Svarīga piezīme: lai tas realizētos, izglītības sistēmas pārvaldītājiem ir jāpārzina “neformālās izglītības” plašais iespēju lauks, kā arī neirozinātnes, endokrinoloģijas un citu zinātņu jaunākie atklājumi par efektīvu mācīšanos.

Nav vienkārši? — jā, bet izglītība arī ir ļoti liela atbildība un pedagoģija ir viena no lielākajām mākslām.

Zinātne saka priekšā Somijai, kā rīkoties! Vai Latvija arī var sadzirdēt?

Oktobris 23, 2012

.

Pasaulē atsevišķas valstis sāk iet pilnīgi jaunu attīstības posmu izglītībā. Manuprāt, visunikālāko, radikālāko precedentu ir radījusi Somija, kura paziņoja – mums nav primāri eksāmenu rezultāti, bet svarīgi ir palielināt mākslas praktizēšanu skolās un fiziskās aktivitātes!*

Kāpēc? Daļēji tamdēļ, ka neirozinātnes un endokrinoloģijas pētījumi pēdējos 15 gados rāda pilnīgi jaunas iespējas tam, kā cilvēki var efektīvāk mācīties!

Ko varētu darīt mēs?

Sākt ar vienkāršāko – ar atmodušos skolēnu, ar mazāk stresētu skolotāju, jo skolēni būtu kaut nelielu daļu savas “dauzonīgās, konfrontējošās” enerģijas realizējuši ārpus klases! Tas neprasītu daudz naudas vai pat vispār neprasa ieguldījumus!

Protams, būtu burvīgi un ceram, ka vairums ar izglītības sistēmu saistītie speciālisti zin un izprot, kāpēc Somija tik radikāli palielina mācību procesos fizisko slodzi un mākslu, vai arī Singapūra ievieš EQ attīstību kā līdzvērtīgu līdz šim dominējošajam IQ?

Šeit daži piemēri par fiziskās aktivitātes akūtu nepieciešamību efektīvam mācību procesam:

Lūk viens no Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John J Ratey pētījumiem par to, ka fiziskās aktivitātes ir ievērojami svarīgākas skolēniem nekā tas ir šķitis – fiziskās aktivitātes uzlabo skolēnu mācību rezultātus un dzīves kvalitāti, attīstību kopumā. Pētījumu kopsavilkums varētu būt izteikts šajā apgalvojumā no PE4life2007 pētījuma:

“There is abundant evidence that regular physical activity benefits the brains and bodies of school-aged children. Though mostly anecdotal, preliminary results from PE4life academy schools are very promising (PE4life 2007). The academies report higher measures of physical fitness, reduced rates of obesity, lower incidents of disciplinary action, and improved academic achievement among students”.**

Šeit publikācija: johnratey.typepad.com/SattelRatey.pdf

Nedaudz atbildes vienkāršā valodā var būt atrodas arī šajā ABC televīzijas veidotajā materiālā par holandiešu zinātnieku veikto pētījumu, kas apkopo 14 pētniecisku darbu rezultātus par fiziskās slodzes ietekmi uz mācību procesiem un cilvēka attīstību:

http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

“Dutch researchers reviewed 14 previous studies from different parts of the world that looked at the relationship between physical activity and academic performance. Their review is published in the journal Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine.

The data from the studies “suggests there is a significant positive relationship between physical activity and academic performance,” wrote the authors, led by Amika Singh of the Vrije Universiteit University Medical Center’s EMGO Institute for Health and Care Research in Amsterdam”.***

Tamdēļ mēs aicinām Latvijas skolās ieviest vairāk fiziskās slodzes.

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda piedāvājums ir veikt fiziskās aktivitātes skolā vairākas reizes dienā – mācību pauzēs ar 10 – 15 minūšu deju, “energyzeriem” vai sporta aktivitātēm. Un praktizēt to sistemātiski, lai jaunieši ir izkustējušies, atmodušies.

.

* Pasi Sahlberg: Director General of CIMO in Helsinki. Author of Finnish Lessons: What can the world learn about educational change in Finland?

** Dr. John J Ratey. MD, Associate Clinical Professor of Psychiatry at Harvard Medical School. Pētījums publicēts AMERICAN JOURNAL OF PLAY, winter 2009

***Physical Activity and Performance at SchoolA Systematic Review of the Literature Including a Methodological Quality Assessment. Amika Singh, PhD; Léonie Uijtdewilligen, MSc; Jos W. R. Twisk, PhD; Willem van Mechelen, PhD, MD; Mai J. M. Chinapaw, PhD. Arch Pediatrics&Adolescent Medicine 2012;166(1):49-55. doi:10.1001/archpediatrics.2011.716

 

 

Izglītības procesā jābūt iekļautām mācībām, kas ir vērstas uz empātijas attīstīšanu

augusts 23, 2012

Empātija ― pamatprasme visiem!

Starptautiskajai kompānijai IBM bija «sastrēgums» inovāciju procesā.

Ilgi tika veikti pētījumi ― kāpēc.

Ilgi tāpēc, ka neticēja atbildei.

IBM strukturizētajā, augstu tehnoloģiju, analītiskajā, stratēģiskajā darba procesā inovācijas neradās tāpēc, ka vadošajiem menedžeriem pietrūka empātijas, spēja izprast kolēģus. Saprast kā emocionāli palīdzēt, komunicēt.

Tātad visiem, kas iestājas «Par konkurētspējīgu izglītību pasaules kontekstā un, lai cilvēks ir konkurētspējīgs, iznākot no skolas», tagad var pateikt šo paradoksālo apgalvojumu: izglītības procesā jābūt iekļautām mācībām, kas ir vērstas uz empātijas attīstīšanu. Kā zināms, šobrīd sistēma neparedz skolēniem, manuprāt, šo elementāro, pašsaprotami nepieciešamo ― attīstīt izjūtu, emociju pasauli, kas ir vienlīdz svarīga ar domāšanas, analīzes, stratēģijas pasauli.

Līdz ar to var teikt, ka komunikācijas, sadarbība, inovētspēja u.c. ― nāk komplektā ar empātijas apgūšanu.

Un izglītības sistēmā to  vajag TAGAD.

%d bloggers like this: