Archive for the 'hormoni' Category

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 15

maijs 21, 2013

“Realizācijas prasme (executive function) un pašregulācija” — spēja sevi pārvaldīt un attīstīt.

Piemērs impulsu kontroles spējas ietekmei uz dzīves kvalitāti. Vairāku gadu garumā ildzis eksperiments Stenfordā. Veiksmes noslēpums ir spēja atlikt apmierinājumu/balvu, spēja sevi disciplinēt.

Stenfordas marshmallow experiment

Pētījumu, grāmatu un publikāciju citāti:

“Procesu realizācijas funkcija: darba atmiņas operācijas, uzvedības bloki un darbību maiņa.” [1]



“Pašregulācija” raksturo mācīšanās procesa un uzvedības kontroles un izvērtēšanas spēju.” [2]

“Smadzeņu spēja pārvaldīt un strādāt ar informāciju, koncentrēties domājot, filtrēt traucējošo un pārslēgt “ātrumus” darbojas kā lidosta, kurai ir ļoti efektīva gaisa satiksmes kontroles sistēma, kas spēj pārvaldīt desmitiem ielidojošu un izlidojošu lidmašīnu uz ​​vairākiem skrejceļiem. Zinātnieki skaidro šīs spējas kā procesu realizācijas un pašregulācijas prasmes — prasmju kopumu, kas balstās uz trim smadzeņu funkcijām: darba atmiņu, prāta elastību un paškontroli. Bērni nav piedzimuši ar šīm prasmēm — viņos ir potenciāls tās attīstīt.

Ja bērniem ir bijušas iespējas veiksmīgi attīstīt procesu realizācijas un pašregulācijas prasmes, ieguvēji ir gan pati personība, gan sabiedrība.

Cilvēki ar augstu paškontroles radītāju uzrādīja labākus rezultātus par tiem, kam šis rādītājs bija zems. Viņiem bija labākas sekmes skolā, labākas attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem — mazāk konfliktu un vairāk kopības, labākas spējas saprast citus un vairāk empātijas. Viņi uzrādīja labāku psiholoģisko pielāgotību, mazāk psiholoģiskās problēmas, maz pazīmju nopietnai psihopatoloģijai un augstākus pašcieņas rādītājus. Nav pārsteidzoši, ka viņiem ir mazāk impulsu kontroles problēmas, piemēram, tādas kā pārēšanās un problēmas ar alkohola lietošanu.” [3]

 

“Nepietiekama paškontrole var veicināt vājus sasniegumus, piemēram, spējā būt gataviem saskarties ar neveiksmēm, spējā izvēlēties efektīvus radošus risinājumus, uzstādīt un sasniegt mērķus, kā arī spējā ieguldīt intensīvu pūliņus situācijās un projektos, kas prasa ilgāku laika perioda ieguldījumu.” [4]

“Paradumi nozīmē vairāk kā uzvedība — tie šķiet kā daļa no tā, kas mēs esam.

Paradumi tiešām esam mēs paši — daļa no mums. Paradumi būtībā ir uzvedības modeļi, kas “iemājo” mūsu smadzenēs. Cilvēkam, kurš  katru rītu pēc pamošanās ielej kafiju un aizdedzina cigareti, šāds modelis ir izveidojies viņa smadzenēs sinaptisko ceļu veidā.

Visas mūsu darbības (un to, ko domājam ar tām saistībā) vada pa sinapsēm ceļojoši impulsi vai attālums starp noteiktām šūnām, kas atbildīgas par komunikāciju smadzenēs. Ja kāda rīcība vai modelis tiek regulāri atkārtots, regulāri tiek lietoti sinaptiskie ceļi, kas saistīti ar šo uzvedības modeli. Rezultātā impulsiem kļūst vieglāk  ceļot pa šo ceļu un uzvedība sāk šķist “dabiska”. Citiem vārdiem sakot, smadzenēm “pamošanās-kafija-cigarete” tieši šādā secībā kļūst par praktiski instinktīvu vajadzību. Viena darbība izraisa un veicina nākamo.” [5]

“Nevis izvēle, bet ieradumi vada bezsmadzeņu baru,” 19. gadsimtā teicis Viljams Vordsvorts (William Wordsworth). Vienmēr mainīgajā 21. gadsimtā pat vārdam “ieradums” ir negatīva nozīme. Mēs neesam radījumi ar nemainīgiem paradumiem, tā vietā mēs tieši varam apzināti attīstīt jaunus ieradumus. Patiesībā, jo vairāk jaunas lietas mēs pamēģinām, jo lielāku soli mēs speram soli ārpus savas komforta zonas, savā būtībā kļūstot daudz radošākiem — gan darbā, gan personīgajā dzīvē.

Tiesa, nevajag mēģināt iznīcināt vecos ieradumus. Katrs reiz lietots uzvedības modelis noglabājas smadzeņu daļā hipokampā, tas var tur palikt. Tā vietā mums apzināti nepieciešams iesakņot sevī jaunos ieradumus, tādējādi radot smadzenēs paralēlus ceļus, pa kuriem var apiet vecos.” [6]



LIAF komentārs:

Zefīra eksperiments ir labs piemērs, kas raksturo impulsu regulācijas spējas lomu cilvēka dzīvē.

Šī spēja ir attīstāma un, kam piekrīt arī singapūrieši, somi, iekļaujama mācību saturā kā norma. Executive function ir kā pilotpults, kas šaurākā vai plašākā mērā ļaus pielietot profesionālās zināšanas, analizēt un apzināti virzīt savu attīstību, tās atbilstību mērķiem, komunicēt, sadarboties, organizēt savas emocijas un domas pozitīvā gultnē, iegūtajām zināšanām būs labi priekšnoteikumi realizēties. Vai pretējā gadījumā, nespēja tikt galā ar impulsivitāti ierobežos profesionālās, radošās un personības realizācijas iespējas, kā arī iespējas veikt izmaiņas savos ieradumos reaģēt un rīkoties.

Lūk Singapūras izglītības eksperti saka, ka līdztekus faktu zināšanām ir svarīga spēja pozitīvi reaģēt uz pārmaiņām — kognitīvās prasmes un radošums ir svarīgi spējā būt elastīgam:

“Procesu realizācijas funkcija ir jumta termins izziņas procesiem, kas regulē, kontrolē un vada citus izziņas procesus, piemēram, plānošanu, darba atmiņu, uzmanību, problēmu risināšanu, izpratni par tekstu, prāta elastīgumu, darbību maiņu, darbības uzsākšanu un uzraudzību.” [8]

“Profesors Lee (Singapūras premjers Lee Hsien Loong) stāsta, ka kopš 1997. gada Singapūra virzījusies prom no mācību veida, kad zināšanas balstītas uz stingriem pamatiem, lai izveidotu tādu mācību pieeju, kurā matemātikas, zinātnes, lasīšanas un rakstīšanas prasmes tiek kombinētas ar izpratni par to, kā saprast un pielietot iegūto informāciju. “Mēs jūtam, ka tas palīdz studentiem apgūt sevis izzināšanas un radošuma spējas, kas 21. gadsimtā ir ļoti svarīgi nosacījumi.”

Abi šie  uzlabojumi atspoguļo attieksmi, ka izglītības sistēmai nevis jāmeklē ideālais statiskais gala stāvoklis, bet jābūt gatavai nepārtraukti mainīties. “Neviena izglītības sistēma nevar palikt statiska,” ziņojuma “par izglītību un ģeopolitiku 21. gadsimtā” priekšvārdā raksta Singapūras premjerministrs Lee Hsiens Loongs. “Pasaule mainās strauji. Tehnoloģijas pārveido mūsu dzīves. Nākotnē vajadzīgās prasmes būs pavisam citas nekā tās, kas mums nepieciešamas šodien.” [9]

LIAF ierosinājums:

Piemēri, kā veidot jaunus, apzinātus un mērķtiecīgus uzvedības modeļus.

Par izpildfunkciju  mācību procesā:

Mācību procesā var izmantot mentālas manipulācijas, izaicinājumus, lai skolniekos aktivizētu interesi un augstākus domāšanas līmeņus. Pašrefleksijai un refleksijai par mācību procesu, apgūstamo vielu, komunikāciju, sadarbību, atmosfēru un attiecībām būtu jābūt neatņemamai mācību sasāvdaļai, tādējādi kļūstot par ieradumu. Uzvedības modelis — spēja analizēt, pašregulēties kvalitatīvam domāšanas procesam un labestīgām attiecībām.

Par izpildfunkcijas prasmju veidošanu.

Padomi darbam ar savu emociju pārvaldīšanu:

Šeit ir daži paņēmieni un idejas, ko jūs varat darīt paškontroles uzlabošanai:

1. Kļūstiet vairāk informēts par savām emocijām (paš-vērošana, paš-informētība) un to, kā jūs uz tām reaģējat. Vērojiet un analizējiet savas emocijas un to, kā jūs uz tām reaģējat.

2. Ja cilvēki ir kritiski, padomājiet, kā viņu teiktais var tikt uztverts konstruktīvi un kā var palīdzēt jums.

3. Ņemiet īsu pārtraukumu: izkļūstiet no grūtām situācijām, nedaudz pavingrojot, dzerot ūdeni, dziļi elpojot.

4. Atvēliet laiku, lai domātu par konkrētām situācijām un savām emocijām. Domājiet par veidiem, kā jūs varētu mainīt savu rīcību vai reakcijas.

5. “Stādiet” jaunas domas: pēc nelietderīgu emociju un reakciju apzināšanās aizvietojat tās ar jaunām, pozitīvākām. Tālāk tās nepieciešams praktizēt darbībā.” 

Pētījumus varat atrast šeit:

http://faculty.chicagobooth.edu/wilhelm.hofmann/publications/Hofmann_Schmeichel_Baddeley_2012_TICS.pdf
2 http://en.wikipedia.org/wiki/Self-regulated_learning
3 http://lazypants.org/dl/files/public/TangneyBaumeisterBoone2004.pdf
4 http://www.csom.umn.edu/assets/71708.pdf
5 http://science.howstuffworks.com/life/form-a-habit.htm
6 http://charlesduhigg.com/the-power-of-habit/
7 http://www.change-management-coach.com/self-regulation.html
8 http://en.wikipedia.org/wiki/Executive_functions
9 http://thelearningcurve.pearson.com/the-report/returns-to-schooling

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv

Advertisements

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 10

marts 20, 2013

Nr. 10

Mendeļa “fiksēto smadzeņu” mīts pēc 200 gadiem ir beidzies. Smadzenes mainās — neiroplasticitāte. 

Foto avots:*

Pētījumu, grāmatu un publikāciju citāti:

“Pēdējo divu gadsimtu garumā kā valdošais viedoklis zinātnes un medicīnas pasaulē dominēja Mendela ģenētikas skatījums. Tas nozīmē  —  “jūs kļūstat par tiem, ko jūsu vecāki jums ir devuši” un “ situāciju nevar uzlabot, vismaz ne attiecībā uz smadzenēm. Faktiski zinātnes vēsturē ilgu posmu dominēja paradigma, ka cilvēka smadzenēm ir fiksēta kapacitāte, kura vienkārši tiek “piepildīta” ar dzīves laikā uzkrātu pieredzi un atmiņām.”*

“Tomēr cilvēka smadzenēm ir milzīga spēja mainīties. Gan vecākiem, gan skolotājiem tas ir cerību pilns vēstījums.”*

“Neiroplasticitāte ir smadzeņu īpašība, kas caur mentālo pieredzi ļauj tām mainīt struktūru un funkcijas.”**

Foto avots:**

“Jaunākie pētījumi sāk atbildēt uz šiem fundamentālajiem jautājumiem, pētot pieaugušo smadzeņu plasticitāti  — to spēju viegli mainīties caur pieredzi. Pretstatā vispārējam pieņēmumam, ka vecam sunim nevar iemācīt jaunu triku, parādās jauni, pārliecinoši pierādījumi tam, ka pieauguša cilvēka smadzenes ir ļoti plastiskas un viegli attīstāmas un ka cilvēks ir spējīgs uz jauniem varoņdarbiem pat pēdējās savas dzīves desmitgadēs, bet lai atmodinātu plasticitāti,  nepieciešams vien kāds papildus stimuls.   Zinātnieki vēsta, ka jauna pieredze var veidot nozīmīgas fizikālas izmaiņas smadzenēs tikai dažu dienu laikā un noteikti apstākļi var paātrināt šo fizisko, ķīmisko un funkcionālo smadzeņu pārveidošanos.”***

“Lieliski apstākļi mācīšanās procesiem = jauna aktivitāte -> dopomīna izraisīšanās -> tiek radīts augstāks motivācijas līmenis -> tas pozitīvi ietekmē iesaistīšanos un aktivizē neironus -> notiek neiroģenēze + pieaug sinaptiskā plasticitāte (uzlabojums jaunos neironu savienojumos vai mācībās ).”*****

“Dopamīna receptors D1 cita starpā tiek asociēts ar neironu augšanas un attīstīšanās funkciju. Palielinoties plasticitātei un šī receptora “darbības apjomiem”, tiek veikts ieguldījums kognitīvo funkciju būtiskā uzlabošanā.”****

“Četrpadsmit stundu mācības vairāk kā 5 nedēļas bija saistītas ar izmaiņām D1 piesaistīšanas potenciālā  pieres daļā. Šī dopamīna D1 receptoru sistēmas plasticitāte demonstrē  abpusēju mijiedarbību starp mentālo (prāta) aktivitāti un smadzeņu bioķīmiju in vivo (organismā).” ****
(In vivo   —  http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=4034)

“Pētījumi liecina, ka mielīns (nervu šķiedru apvalks) rodas ilgstoša treniņa rezultātā. Stabils mielīna apvalks nodrošina optimālu elektrisko signāla stiprumu, ātrumu un precizitāti dodoties caur nervu šķiedrām.” ******

LIAF komentārs:

Smadzeņu plasticitātes princips apstiprina, ka katram ir iespējas attīstīt savas smadzenes un sevi jebkurā virzienā.

Šis, mūsuprāt, ir vēl viens pierādījums tam, cik lielā mērā izglītība var palīdzēt mums visiem attīstīt savus talantus.  Vienīgais šķērslis šī lielā potenciāla kvalitatīvai izmantošanai ir izglītības cilvēku, vadītāju, politisko kūrētāju nezināšana un/vai slinkums. Ja mēs izvirzām mērķi, tad, pieliekot gribasspēku, sistemātisku darbu un neatlaidību, varam apgūt jaunas prasmes, profesionālas iemaņas, zināšanas.

Smadzeņu darbības google princips  — kurus neironu ceļus lietojam, tos stiprinām, attīstām, jeb  — kuru informāciju lietojam, to vairojam, apliecina, ka tas, ar ko nodarbinām sevi ikdienā, nosaka virzienu, kurā attīstāmies, ar ko nodarbojamies, kam veltām uzmanību, kā reaģējam un izturamies pret apkārtējās vides faktoriem  — ģimenes, darba kolektīva, mācību vides attiecībām, negaidītiem notikumiem, savu mērķu un plānu realizāciju, pret informatīvo un fizisko vidi  — laika apstākļiem, apgaismojumu, krāsām utt. Tas viss darbojas kā investīcija kādās no mūsu spējām, prasmēm nākotnē.

Foto avots:***

Foto paraksts: Pat Homēram Simpsonam varētu palīdzēt attīstīt smadzenes.

Ierosinājums:

2011. gadā LIAF pārstāvjiem bija tikšanās un saruna Somijas Izglītības ministrijā. Viņi bija informēti par dažādiem neirozinātnes pētījumiem un saskaņā ar šiem pētījumiem ieviesa pārmaiņas savas valsts izglītības sistēmā. Vispirms, protams, tas bija “jāpārdod” politiķiem, kas, kā zināms, ne uzreiz, tomēr izdevās.

Latvijā vajadzētu tāpat. Mācību kursi par jaunākajiem atklājumiem zinātnē un uz to bāzes radītas mācību metodes, un stratēģija, kā to ieviest Latvijas izglītības sistēmā. Un, iespējams, kursi ne tikai IzM, bet arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas cilvēkiem, lai viņi izprot jēgu un pamatojumu, ko un kāpēc mainīt, turklāt būtiski mainīt vairākus iesīkstējušos  izglītības sistēmas principus.

Meklējot risinājumu situācijai, šobrīd strādājam pie “Vispusīga intelekta” online un klātienes kursu satura veidošanas un mācību sistēmas izveides. Lai ar mēdiju tīklu un klātienes kursu palīdzību cilvēkiem būtu pieejama informācija, kas atvieglotu visiem izglītības ikdienas procesā iesaistītajiem (šeit es nedomāju IzM un Saeimas cilvēkus, jo viņi profesionāli ikdienā ar izglītības procesu ikdienu un profesionālās attiecībās ar bērniem, vecākiem ikdienā nesastopas un stagnatīvās izglītības sekas tiešā veidā neizjūt).

Video:

Par smadzeņu plasticitāti
http://www.ted.com/talks/michael_merzenich_on_the_elastic_brain.html

Norman Doidge par smadzenēm un neiroplasticitāti:


Pētījumus, grāmatas un publikācijas varat atrast šeit:
*Eric Jensen, Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, 2006; http://www.google.lv/books?hl=en&lr=&id=LZS0fv8G9yYC&oi=fnd&pg=PR9&dq=improving+human+potential+everyone+has+potential+activate+genes+brain+regions+improve+potential&ots=TWpw9nh1xk&sig=_lRvHBPar9rvvAxkgKBR4rH8Z4g&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false
**Dr. Doidge, the author of “The Brain That Changes Itself”, 2010; http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/MAIN.html, par autoru http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/ABOUT_THE_AUTHOR.html
***THE FANTASTIC PLASTIC BRAIN, The Kavli Foundation; http://www.kavlifoundation.org/science-spotlights/columbia-kibs-fantastic-plastic-brain
****Changes in Cortical Dopamine D1Receptor Binding Associated with Cognitive Training. Fiona McNab, Andrea Varrone, Lars Farde, Aurelija Jucaite, Paulina Bystritsky, Hans Forssberg, Torkel Klingberg. Science 323, 800(2009); http://www.klingberglab.se/pub/McNab2009.pdf
*****Andrea Kuszewski You can increase your intelligence: 5 ways to maximize your cognitive potential, 2011; http://blogs.scientificamerican.com/guest-blog/2011/03/07/you-can-increase-your-intelligence-5-ways-to-maximize-your-cognitive-potential/
****** Daniel Coyle “The Talent Code: Greatness Isn’t Born. It’s Grown. Here’s How”, 2009; http://www.amazon.com/Talent-Code-Greatness-Born-Grown/dp/055380684X
Foto avoti:
*https://www.google.lv
**https://www.google.lv
***https://www.google.lv
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 8

marts 6, 2013

Nr. 8

Iedzimtība mainās pat no fiziskajiem vingrinājumiem. Mainās arī gēnu aktivitāte.

Pētījuma citāts:

“71,4% emocionāli jūtīgo cilvēku ir atzinuši, ka fiziski vingrinājumi palīdz organizēt/menedžēt savu garastāvokli. Vingrinājumi efektīvi palīdz novērst nemieru un paniku. Aktivitāte ir izklaidējoša, samazina muskuļu sasprindzinājumu, aktivizē smadzeņu resursus (paaugstina neirotransmiteru, kas regulē noskaņojumu — serotonīna, dopamīna un norepinefrīna līmeni), paaugstinās elastīgums un rodas pārliecība, ka pats vari kontrolēt savu nemieru, beidzas sajūta, ka esi lamatās, sastindzis. Kā tas notiek? Vingrinājumi aktivizē jaunu nervu šūnu veidošanos no cilmes šūnām hipokampā, kā arī paaugstinās BDNF (Brain-derived neurotrophic factor, http://en.wikipedia.org/wiki/Brain-derived_neurotrophic_factor) — mācīšanās procesa vadošā molekula. Zemi BNDF līmeņi tiek saistīti ar depresiju.

Vingrinājumi palīdz atbrīvot stresu un “izlabot” stresa efektus ķermenī. Stresa laikā sintezējas hormons kortizols, augsts kortizols sarežģī iespējas prefrontālajam korteksam sasniegt hipokampu, lai salīdzinātu atmiņas, lai atšķirtu kontekstu, detaļas, salīdzinātu, secināt.

Ja kortizols ir augsts, ir sarežģīti izsecināt, kas ir un kas nav draudi, viss kļūst par apdraudējumu. Nav iespējams skaidri domāt.

Augsti kortizola līmeņi nogalina neironus hipokampā (kur tiek šķirotas atmiņas), radot iemeslu komunikācijas sabrukumam. Šis princips izskaidro, kāpēc cilvēki iesprūst negatīvās domās — hipokamps tādā siuācijā  apstrādā tikai negatīvās atmiņas.”*

“Mēs nevaram mainīt ģenētisko kodu, ko mums devuši mūsu vecāki, bet mēs varam izmainīt savu attieksmi, kā mēs to izmantojam. Vingrinājumi mums ļauj spēlēties ar mūsu ģenētisko kodu. Katram ir potenciāls ieslēgt un izslēgt patiku uz vingrinājumiem.”**

“Aerobiska aktivitāte stimulē neironu augšanu, atbalsta sinapšu plasticitāti un ilgtermiņa potencēšanu (dinamisku  savienojumu  modifikāciju starp neironiem), stimulē jaunu neironu attīstību hipokampā.”***

“Fiziski vingrinājumi palīdz veselīgai kognitīvai attīstībai, stimulējot pieres daivu nobriešanu, atvieglojot uzmanības deficīta hiperaktīvo traucējumu (UDS) simptomus (piemēram, impulsivitāti), uzlabojot komunikāciju, mazinot apdraudējuma sajūtu.”****

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos linkos.)


LIAF komentārs:

Cik no mums pārzina sava personiskā ķermeņa lietošanas principus? Cik no mums spēj ikdienā sevi organizēt tā, ka vienmēr ir pozitīvi, enerģiski un spēj menedžēt sevi jau laicīgi, negaidot stresa, noguruma, apātijas, depresijas, dusmu un īgnuma, bezcerības iestāšanos?

Jā, tas ir tik vienkārši — fiziskā aktivitāte palīdz! Cik no sabiedrības sporto vai regulāri ir fiziski aktīvi? Piemēram, skolotāji, ministri, ārsti, u.c.

Ja iedziļināmies augstāk minētajos pētījumos, var redzēt, ka kvalitatīva lēmumu pieņemšanas spēja mazinās, ja nav fiziskās aktivitātes. Ja palūkojamies uz cilvēku dzīvi ilgtermiņā — kas notiek, kad cilvēki pat nepamana pieaugoša depresijas fona izmaiņas, neapmierinātību, nespēju rast risinājumus u.c. Pētījumi apstiprina apmērus, ko mēs kā sabiedrība iegūstam vai zaudējam ilgtermiņā, ja skolās mācību procesi ir fiziski pasīvi vai arī gluži otrādi —  pārāk aktīvi. Starpība ir neaptverama. Jo sevišķi mazākajās klasēs un sevišķi zēniem, kuriem izteikti vajadzīgas iespējas realizēt savu enerģiju.

Ne tikai zinātne, bet, protams, arī daudzi un dažādi fizisko nodarbību un sporta, deju, jogas  u.c. pulciņi un klubi, un organizatori — entuziasti mums saka priekšā, ka ir iespējamas lielas izmaiņas no maziem sistēmiskiem soļiem — regulāri fiziski vingrinājumi, fiziskā slodze ir vienkāršs, lēts un efektīvs veids, kā pārorganizēt gēnu aktivitāti, sākot no depresīva noskaņojuma līdz klīniskai diagnozei, tāpat viegla aizkaitinājuma, skumjām, nepacietības, u.c. ir iespējams “pārslēgties”.

Mūsuprāt, ir loģiski ņemt vērā formālajai izglītībai vistuvāko — neformālā izglītība savā praksē ir pārbaudījusi šos aspektus un tai, mūsuprāt, būtu jākļūst par ikdienišķu, pilnvērtīgu formālās izglītības daļu.

Fiziskas slodzes laikā atbrīvojas sasprindzinājumi un ir iespējams dziļāk izprast situācijas būtību, paliekot labvēlīgi pozitīvā atieksmē pret apkārtējo pasauli. Pozitīva attieksme mācībās ir obligātais nepieciešamais lielums, jo pretējā gadījumā stundu skaits, kas nosēdēts skolas solā, būs daudz mazāk auglīgs. Smadzeņu spēja apstrādāt informāciju samazinās, cilvēkam atrodoties negatīvā attieksmē pret kādu procesu. Fiziskās nodarbības un spēles ar priecīgu fizisku izkustēšanos mācību stundu laikā būtiski uzlabo mācību procesa kvalitāti, atmosfēru klasē, katra individuālo hormonu aktivitātes balansu.

Ierosinājums:

Mūsu nākošajiem zinātniekiem, programmētājiem, politiķiem, ārstiem u.c. jau mācoties skolā ir jāsaprot, kā funkcionē mūsu ķermenis. Kā? Tā, kā skolēni to vislabāk vēlētos darīt — caur darīšanu un prieku.  LIAF ir konkrēts ierosinājums par “ķermeņa lietošanas instrukcijas” jeb Enerģizētāju ieviešanu Latvijas skolās. Neformālā izglītība, profesionālas augsta līmeņa menedžmenta mācības to ir pārbaudījušas — fiziskā slodze ir ārkārtīgi nepieciešama, lai mācībās varētu turēt lielu informatīvo slodzi. Tā ir kā masāža smadzenēm, ņemot talkā ķermeni. Pretējā gadījumā tā tiešām ir mocīšana.

No savas pieredzes LIAF organizētajās “Vispusīga intelekta” mācībās varu teikt, ka šādas fiziskās aktivitātes atstāj milzīgu nozīmi uz spēju turpināt augstvērtīgus mācību procesus, kuros ir darīšana ar jaunu, sarežģītu informāciju. Ja šādu “Enerģizētāju” LIAF kursos nebūtu, es domāju, pilnīgi noteikti nebūtu tādu rezultātu kognitīvajos testos. “Enerģizētāji” LIAF mācībās tika likti lietā vienmēr, kad mācību procesā par daudz sāka “kūpēt galvas”.

Lūk, piemēram, šo 3 nedēļu ļoti intensīvo mācību novērtējuma pētījumi, kuros aktīvi fiziskie vingrinājumi no 10 stundu mācībām bija apmēram vienu stundu dienā: http://www.intelektam.lv/?cat=2&subcat=8

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds attīsta projektu “Enerģizētāji” — īsu, priecīgu un viegli paveicamu fizisku vingrinājumu ieviešanu ikdienā. “Enerģizētāji” ir zinātniski un praksē pierādīts veids, kā ātri uzlabot akadēmiskās sekmes vai palielināt radošumu un atbrīvoties no spriedzes un agresijas. Pasaules pieredze rāda, ka skolās uzlabojas skolēnu sekmes un veidojas radoša vide attīstībai, ja ikdienā tiek praktizēti enerģizētāji.


Video:
Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John  Ratey
http://www.cbc.ca/thenational/indepthanalysis/story/2009/10/06/national-braingains.html

Holandiešu pētnieku īss rezumē
http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

LIAF “Enerģizētāju” projekta video
http://vimeo.com/58626448#at=0

Vairāk par “ Enerģizētāju” projektu:
http://www.intelektam.lv/?cat=5&subcat=35

Avotus, publikācijas un pētījumus varat atrast šeit:

*Ratey, J.( 2008).  Spark. New York:  Little, Brown and Company.
http://blogs.psychcentral.com/emotionally-sensitive/2012/04/exercise-improve-your-mood-and-help-repair-the-effects-of-stress/

**Acute Exercise Remodels Promoter Methylation in Human Skeletal Muscle, Romain Barrès,  Jie Yan, Brendan Egan, Jonas Thue Treebak, Morten Rasmussen, Tomas Fritz, Kenneth Caidahl, Anna Krook, Donal J. O’Gorman, Juleen R. Zierath
Cell Metabolism, Volume 15, Issue 3, 405-411, 7 March 2012
http://dx.doi.org/10.1016/j.cmet.2012.01.001

***1) Hillman, Charles H., Darla Castelli, Sarah M. Buck. 2005. Aerobic fitness and neurocognitive function in healthy preadolescent children. Medicine & Science in Sports & Exercise 37:1967–74.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16286868
2) Hillman, Charles H., Kirk I. Erickson, and Arthur F. Kramer. 2008. Be smart, exercise your heart: Exercise effects on brain and cognition. Nature Reviews Neuroscience  9:58–64.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18094706
3) Hillman Charles H., Robert W. Motl, Matthew B. Pontifex, Danielle Posthuma, Janine H. Stubbe, Dorret L. Boomsma, and Eco J. C. de Geus. 2006. Physical activity and cognitive function in a cross-section of younger and older community-dwelling individuals. Health Psychology 25:678–87.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17100496

****1) Panksepp, Jaak, Jeff Burgdorf, Cortney Turner, and Nakia Gordon. 2003. Modeling ADHD-type arousal with unilateral frontal cortex damage in rats and beneficial effects of play therapy. Brain and Cognition 52:97–105.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12812809
2) Panksepp, Jaak. 2007. Can PLAY diminish ADHD and facilitate the construction of the social brain? Journal of the Canadian Academy of Child and Adolescent Psychiatry 16:57–66.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2242642/
3) Panksepp, Jaak. 2008. Play, ADHD, and the construction of the social brain: Should the first class each day be recess? American Journal of Play 1:55–79.
http://www.journalofplay.org/issues/25/36-play-adhd-and-construction-social-brain

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.1

februāris 20, 2013

Nr.1

Nenovērtējama ir regulāra fiziskas aktivitātes, spēles prakse skolās.

Pētījuma avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

Pētījuma citāts:

“Brīvā rotaļā bērni attīsta savu iztēli un radošumu, organizē paši savas spēles, attīsta savus spēļu principus, mācās problēmu risināšanas prasmes, praktizē līderību. Amerikas Pediatrijas Akadēmijas ziņojums rāda, ka brīva, nestrukturēta spēle ir veselīga un būtiska, lai palīdzētu bērniem sasniegt svarīgus sociālus, emocionālus un kognitīvās attīstības rezultātus, kā arī palīdz tiem tik galā ar stresu un kļūt izturīgākiem”.*

LIAF komentārs:

No bērnu fiziskajām aktivitātēm un spēlēm ieguvēji skolā ir visi! Izskrējies bērns ir mierīgāks, līdzsvarotāks, pozitīvāks. Ļoti daudzi skolotāji, skolēni cieš no regulāra stresa, negatīvisma mācībās, kas ne tikai pasliktina akadēmiskās sekmes, bet arī kavē bērnu vispārējo attīstību. Fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais, ekonomiskākais veids, kā to var radikāli uzlabot.

Ierosinājums:

Ieviest skolās aktīvos starpbrīžus vai “Enerģizētājus”**: www.intelektam.lv. Pasaules pedagoģijā un neformālajā izglītībā ir pieredze un paraugi fiziskajiem vingrinājumiem, kuri bērniem patīk. Šeit viens no piemēriem, kur ir “neformālās izglītības” spēļu resurss. Spēles ar prieku, fizisko aktivitāti: www.ydnetwork.org/Icebreakers.

Pētījumu varat atrast šeit:

www.imaginationplayground.com/images/content/2/9/2998/School-Recess-and-Group-Classroom-Behavior.pdf

*Avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

**”Enerģizētāji”: īsi, priecīgi un viegli paveicami fiziski vingrinājumi, kas uzlabo veselību un skolēnu sekmes.

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Zinātne saka priekšā Somijai, kā rīkoties! Vai Latvija arī var sadzirdēt?

Oktobris 23, 2012

.

Pasaulē atsevišķas valstis sāk iet pilnīgi jaunu attīstības posmu izglītībā. Manuprāt, visunikālāko, radikālāko precedentu ir radījusi Somija, kura paziņoja – mums nav primāri eksāmenu rezultāti, bet svarīgi ir palielināt mākslas praktizēšanu skolās un fiziskās aktivitātes!*

Kāpēc? Daļēji tamdēļ, ka neirozinātnes un endokrinoloģijas pētījumi pēdējos 15 gados rāda pilnīgi jaunas iespējas tam, kā cilvēki var efektīvāk mācīties!

Ko varētu darīt mēs?

Sākt ar vienkāršāko – ar atmodušos skolēnu, ar mazāk stresētu skolotāju, jo skolēni būtu kaut nelielu daļu savas “dauzonīgās, konfrontējošās” enerģijas realizējuši ārpus klases! Tas neprasītu daudz naudas vai pat vispār neprasa ieguldījumus!

Protams, būtu burvīgi un ceram, ka vairums ar izglītības sistēmu saistītie speciālisti zin un izprot, kāpēc Somija tik radikāli palielina mācību procesos fizisko slodzi un mākslu, vai arī Singapūra ievieš EQ attīstību kā līdzvērtīgu līdz šim dominējošajam IQ?

Šeit daži piemēri par fiziskās aktivitātes akūtu nepieciešamību efektīvam mācību procesam:

Lūk viens no Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John J Ratey pētījumiem par to, ka fiziskās aktivitātes ir ievērojami svarīgākas skolēniem nekā tas ir šķitis – fiziskās aktivitātes uzlabo skolēnu mācību rezultātus un dzīves kvalitāti, attīstību kopumā. Pētījumu kopsavilkums varētu būt izteikts šajā apgalvojumā no PE4life2007 pētījuma:

“There is abundant evidence that regular physical activity benefits the brains and bodies of school-aged children. Though mostly anecdotal, preliminary results from PE4life academy schools are very promising (PE4life 2007). The academies report higher measures of physical fitness, reduced rates of obesity, lower incidents of disciplinary action, and improved academic achievement among students”.**

Šeit publikācija: johnratey.typepad.com/SattelRatey.pdf

Nedaudz atbildes vienkāršā valodā var būt atrodas arī šajā ABC televīzijas veidotajā materiālā par holandiešu zinātnieku veikto pētījumu, kas apkopo 14 pētniecisku darbu rezultātus par fiziskās slodzes ietekmi uz mācību procesiem un cilvēka attīstību:

http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

“Dutch researchers reviewed 14 previous studies from different parts of the world that looked at the relationship between physical activity and academic performance. Their review is published in the journal Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine.

The data from the studies “suggests there is a significant positive relationship between physical activity and academic performance,” wrote the authors, led by Amika Singh of the Vrije Universiteit University Medical Center’s EMGO Institute for Health and Care Research in Amsterdam”.***

Tamdēļ mēs aicinām Latvijas skolās ieviest vairāk fiziskās slodzes.

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda piedāvājums ir veikt fiziskās aktivitātes skolā vairākas reizes dienā – mācību pauzēs ar 10 – 15 minūšu deju, “energyzeriem” vai sporta aktivitātēm. Un praktizēt to sistemātiski, lai jaunieši ir izkustējušies, atmodušies.

.

* Pasi Sahlberg: Director General of CIMO in Helsinki. Author of Finnish Lessons: What can the world learn about educational change in Finland?

** Dr. John J Ratey. MD, Associate Clinical Professor of Psychiatry at Harvard Medical School. Pētījums publicēts AMERICAN JOURNAL OF PLAY, winter 2009

***Physical Activity and Performance at SchoolA Systematic Review of the Literature Including a Methodological Quality Assessment. Amika Singh, PhD; Léonie Uijtdewilligen, MSc; Jos W. R. Twisk, PhD; Willem van Mechelen, PhD, MD; Mai J. M. Chinapaw, PhD. Arch Pediatrics&Adolescent Medicine 2012;166(1):49-55. doi:10.1001/archpediatrics.2011.716

 

 

Zinātne un ētika. Būtiska daļa no mācībām.

jūnijs 4, 2012

Viduslaikos baznīca bija naidā ar cinisko zinātni. «Modernajos laikos» zinātne vietām ir ironiska par iracionālo ētiku, ezotēriku, baznīcu utt. Savā ziņā viduslaiku attiecības turpinās. Man šķiet, ka mums vajadzētu ņemt labāko no visa, kas var palīdzēt attīstīties cilvēkiem un sabiedrībai.

.

Par zinātni: Ja skolotāji, direktori, paši jaunieši un jebkurš sabiedrības cilvēks sāks pamatu līmenī saprast, kā darbojas endokrīnā sistēma vai kādi ir smadzeņu darbības principi ― jau tā vien būs radikāli kvalitatīvāka izglītības sistēma nekā šobrīd esošā. Šie principi, pašā saknē ļaus cilvēkiem saprast, kādā virzienā, ritmā būvēt mācību procesus un attīstīt pašiem sevi.

Bet mācību procesi tikai ar zinātni vien, lai arī tā dos daudz lielāku izglītības efektivitāti un funkcionalitāti, tomēr būs neadekvāti. Tādi mācību procesi var radīt stratēģiskos, intelektuālos monstrus, kuriem nav aktuāla nedz sirsnība, līdzcietība, altruisms vai sociālā vienlīdzība attiecībā pret sabiedrību, valsti.

Tamdēļ arī ētika: Dainās, budismā, kristietībā un citās mācībās, kuras vai kuru traktētāji saglabā atvērtību, sirsnību pret pasauli, pastāv šie principi par to, kā izturēties pret apkārt un sevī notiekošo. Kāds ir ētiskais kodeks; kā palīdzēt sev un kāpēc  svarīgi palīdzēt citiem; kāpēc sirsnība, līdzcietība ir pašsaprotamas īpašības, attīstāmas katrai personībai. «Vispusīga intelekta» mācībās varēja redzēt, kā studentiem brīžos, kad sanāca doties dažādās diskomforta zonās, tās pārvarēt palīdzēja ētikas principi, kas apgūti vai nu ģimenē vai pašmācības ceļā vai tīri intuitīvi.

Ja mācību procesos būs ētika+zinātne, nākotnē būs daudz mazāk politiķu, mediju cilvēku, uzņēmēju, ierēdņu, kas dzīvos pēc principa «pēc manis kaut vai ūdens plūdi» vai «tas uz mani neattiecas, tā viņu problēma ― man nauda jāpelna». Viņu ģimenes, viņu mantiskais, personiskās labklājības stāvoklis nebūs attaisnojums, lai ignorētu šo kopējo valsts, sabiedrības ekosistēmu, kur katrs savu roku liek, lai lielais darbs uz priekšu tiek (vai netiek). Sabiedrība var palīdzēt, lai tiem cilvēkiem, kuriem ētikas pamatprincipi par kopējo labumu, labestību, palīdzēšanu, līdzcietību nav iedoti ģimenē, to iespējams izprast mācību procesos.

Tāda arī galvenā argumentācija tam, kāpēc pirms gada Latvijas intelektuālās attīstības fonds nodefinēja, ka «Vispusīga intelekta attīstības centru» mācību divi no sešiem pamatvirzieniem ir: zinātne un ētika.

 “Zinātne un ētika kā daļa no mācību programmas”
Studenti izveidoja plakātus, kuros nodefinēja pamatprincipus no Dainām, Kristietības un Budisma, kuri varētu būt aktuāli mācībās un šobrīd dzīvē. Kā arī noskaidroja, cik dažādi starp viņiem ir jēdziena “Dievs” traktējumi. Kā viens no tolerances un ētikas priekšnosacījumiem: spēt pieņemt cita pasaules redzējumus un interpretācijas.

Zinātnei jābūt visos mācību procesos

maijs 4, 2012

“Pēdējos piecos gados zinātne man ir ļoti palīdzējusi. Noņēmusi no maniem pleciem dažas tonnas stresa.” 

.

Vai mēs spējam attīstīt vispusīgu intelektu, ja neizprotam, kā funkcionē mūsu smadzenes, endokrīnā sistēma. Protams, jā. Bet, manuprāt, mācību procesos iesaistītajiem vispusīga intelekta attīstība notiek daudz  smagāk un lēnāk nekā visi to vēlētos. Jo īpaši skolās.

Kāpēc? Piemēram, endokrinoloģija var paskaidrot, kā balansēt sevi, izmantojot zināšanas par hormoniem. Sadarbībā ar Kārli Ulli (ASV) pirms gada «Vispusīga intelekta» mācībās redzējām, ka studentiem ir daudz vieglāk izprast balansa – domāšana/izjūtas/fiziskā slodze – nepieciešamību, ja ir izpratne par hormoniem. Sākot ar kopējiem principiem un vienkāršo, mēs studentiem ļāvām ieraudzīt hormona kortizola ietekmi uz mācību vai darba procesiem. Lai viņi varētu saprast tendences un likumsakarības psihomentālajos stāvokļos un hormonu aktivitātē. Piemēram, disbalansēts jeb nerealizēts, dominējošs kortizols neļauj koncentrēties, uztvert informāciju. Fiziskā slodze (arī dejas un pirts) ir viens no instrumentiem, kā šo kortizola daudzumu līdzsvarot.

«Vispusīga intelekta» mācībās 2012. gadā ir bijuši labi piemēri no studentiem, kuri zināšanas par hormonu balansu organismā ir likuši lietā un paši atraduši veidus, kā balansēties – dziedāt, peldēt, skriet, dejot, doties pārgājienos vai kopā ar citiem sportot, pēc pašsajūtas izprotot, kā labāk kompensēt mācību intensīvos domāšanas, analizēšanas procesus. Šogad, skaidrojot hormona balansu, esam iekļāvuši arī acetilholīna, vasopresīna, tiroksīna, oksitocīna (Acetylcholine, Vasopressin, Thyroxine, Oxytocin) u.c. hormonu skaidrojumus, lai studenti paši varētu ievērot šo hormonu ietekmi uz sevi un uzlabot spēju mācīties/strādāt. Turklāt šī izpratne palīdz izprast, kā attīstīt arī tādas «augstas» dzīves prasmes kā «empātija, tolerance», kam svarīgs balansēts oksitocīna daudzums organismā (protams, katrā individuālajā gadījumā šeit ir iesaistīti vairāki hormoni vienlaicīgi).

Šādām pamatzināšanām par hormonālo ietekmi uz mācību procesiem būtu jābūt katram skolas skolotājam, direktoram. Tas nav sarežģīti. Sarunā Rēzeknē ar skolotājiem un skolu direktoriem bija redzams, ka arī viņi gribētu šādas zināšanas. “Ja izprot šo hormonālā balansa principu, kļūst skaidrs, kāpēc skolēni ir tik neuzmanīgi, nevaldāmi un kā, palīdzēt viens otra, lai skola nav cīņas lauks,” tā skolotāji. Pat tik intensīvi mācību procesi kā «Vispusīga intelekta» mācības var būt ilglaicīgi, ja atveras tam, ko zinātne atklājusi. Mūsu gadījumā šīs zināšanas praktizē ne tikai studenti, bet arī pasniedzēji un «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandas cilvēki.

%d bloggers like this: