Archive for the 'ekonomika' Category

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 16

jūlijs 9, 2013

Tolerance sabiedrībā veicina inovētspēju un ekonomisko izaugsmi. Izglītība spēj to attīstīt.

Cik ātri uztveram jauno atkarīgs arī no tolerances.

Pētījumi, raksti, publikācijas:

Stenforda universitātes un MIT pētījums Mostarā (Bosnija un Hercegovina), kur pastāv gan segregatīvās, gan integratīvās skolas. Jaunieši no integratīvām skolām demonstrēja lielāku gatavību sadarboties un lēmumos orientējās uz visas sabiedrības labklājību, pretstatā nacionālo skolu skolēniem, kuru izvēles bija vērstas uz pašlabumu. Pētījuma rezumē, ka sabiedrības etniski sašķelta pastāvēšana kavē tās spēju sadarboties, kamēr altruisms šo spēju stiprina. Nacionālo grupu segregācija vai integrācija sabiedrībā būtiski ietekmē sabiedrības ienākumu līmeni. [1]

http://www.sciencemag.org/content/334/6061/1392.abstract

 http://elementy.ru/news/431722

“Pētījumos 40 gadu periodā vairāk kā 60 valstīs Inglhārts (Inglehart 2003, 2005) identificē toleranci, jeb tas, ko viņš dēvē par “pašizpausmi” (self-expression), kā kodolu jaunai vērtību sistēmai, kas saistītas ar augstāku IKP līmeni un ekonomisko izaugsmi. Mākslinieku, geju/lezbiešu klātesamība iedzīvotāju vidū atspoguļo vērtības reģionā, kas ir atvērtas (open-minded), tolerantas pret risku, un orientētas uz pašizpausmi (self-expression)” [2]

Šķeļot sabiedrību, tiek bremzēta valsts ekonomiskā attīstība. Sociālais kapitāls ir ekonomisko attīstību veicinošs resurss.  [3]

“Sabiedrību par veiksmīgu var saukt tad, ja starp cilvēkiem ir augsts savstarpējas uzticības līmenis — gan ģimenē, gan starp kolēģiem, draugiem, svešiniekiem un arī institūcijām, piemēram, valdību.” [4]

“Sociālā uzticēšanās veicina apmierinātību ar dzīvi. Augsta sociālā uzticība ir balstīta uz spēcīgu savstarpēju cieņu starp cilvēkiem, tostarp visu vecumu, dzimumu, tautību un sociālo grupējumu pārstāvjiem. Valdības stratēģija šo uzticēšanos var veicināt, īstenojot iekļaušanas politiku (arī izglītībā), kas nodrošina to, ka ikviens var piedalīties maksimāli pilnīgi un vienlīdzīgi.” [5]

“Pieaugot tolerances līmenim valstī, palielinās cilvēktiesību ievērošanas līmenis. Tāpat, palielinoties indivīdu tolerances līmenim, veidojas sabiedrības atbalsts demokrātiskai valdībai, interese par politiku, kā arī autoritārisma un tam līdzīgu ideju noraidīšana.” [6]

Screen shot 2013-07-09 at 14.19.55

Tolerance ir attiecināma arī uz to vai cilvēks spēj pieņemt sevi jaunās situācijās. Cilvēka “gatavību” vai “negatavību” pieņemt jaunus dzīves izaicinājumus.

LIAF komentārs:

Konspektējot šo ļoti nevienkāršo jautājumu varētu teikt, ka ir divi svarīgi punkti:

a. tolerance ir spēja pieņemt atšķirīgo no pierastā;

b. tolerances prasme dod lielākas iespējas realizēt sevi inovatīvos projektos.

Tātad varam novēlēt, lai skolēniem mācoties ir bijusi iespēja saprast, ka reizēm ir labi kļūdīties, ir labi eksperimentēt, mācīties sarunāties, arī pretēju viedokļu gadījumā, un pieņemt. Īpaši labi, ja sadarbība notiek starp dažādu pārliecību, tautību cilvēkiem. Arī globālais bizness šo tēzi padara ļoti saprotamu. Latvijā gan šobrīd dominējošais nacionāli konservatīvais noskaņojums diez vai veicina iespēju starp dažādu tautību Latvijas skolēniem šādus mācību procesus veikt kopā ar dažādu tautību pārstāvjiem vai pasaules redzējumu vienaudžiem. Ja nu vienīgi latviešu jaunieši to dara kopā ar Rietumu jauniešiem, un krievu skolēni ar Krievijas vienaudžiem. Ilgtermiņā Latvijai tas nudien ir neizdevīgi.

Bez tolerances sabiedrība stagnē, attīstās “uz iekšu”. Tolerance plašā nozīmē ir ceļš uz sabiedrības domāšanas paplašināšanos: jo tā spējīgāka pieņemt tai vēsturiski neraksturīgus uzskatus un integrēt, apvienot tos ar esošajiem, tas liecina par priekšstatu, uzvedības, morāles, un no tā izrietošo politisko, ekonomisko paradigmu attīstību un maiņu.

Pētījumā, ko veikusi Stenforda universitāte, ir  parādīts ļoti vienkārši — daudzveidīga skolas vide mudina uz sadarbošanos un aktīvāku izaugsmi, vienkāršāk sakot, uz labklājību un labvēlīgāku dzīves vidi.

Ir skolas, kurās mēģina šādas aktivitātes ieviest ārpuskolu darbā un par to liels prieks, jo bērniem tas nozīmē iespēju pēc skolas absolvēšanas būt gatavākiem  šai mainīgajai, globālajai pasaulei.

Screen shot 2013-07-09 at 14.23.54

Grafika no pētījuma par tolerances ietekmi uz reģionu ekonomisko attīstību: “Talent, Technology and Tolerance in Canadian Regional Development” [2]

Ierosinājums:

Viens no spēcīgākajiem tolerances apgūšanas instrumentiem ir kopēji mākslas priekšnesumi. Starp-paaudžu, starp-kultūru, starp-etniskie. Daudzviet izplatīti ir teātra izrāžu iestudējumi kā viens no šādiem kopēju mākslas priekšnesumu veidiem. Ir arī dažādas “team-building” prakses, ko var praktizēt skolās, jo tās apvieno sevī komunikācijas, stratēģiskās domāšanas, sadarbības un daudzas citas prasmes.

Latvijas visnotaļ nacionāli sašķeltajā sabiedrībā, starppaaudžu sadarbība varētu būt tā, kas kopējos pasākumos ir iespējama visās skolās, un starp vecākiem-skolotājiem-skolēniem, var radīt ļoti ievērojamu tolerances praksi.

Screen shot 2013-07-09 at 14.27.06

Avoti:

[1] Context Modularity of Human Altruism, Science 9 December 2011: Vol. 334 no. 6061 pp.1392-1394DOI:10.1126/science.1202599

[2] http://martinprosperity.org/media/pdfs/3Ts-Canada-Florida-et-al.pdf

[3] Fukuyama, F., 1995. Trust: The Social Virtues and the Creation of Prosperity. Free Press, New York; Fukuyama, F., 1999. Social capital and civil society. Available from: http://www.imf.org/external/pubs/ft/seminar/1999/reforms/fukuyama.htm¿; Arrow, K., 1972. Gifts and exchanges. Philosophy and Public Affairs 1, 343–362; Durlauf, S., Fafchamps, M., 2005. Social capital. In: Aghion, P., Durlauf, S. (Eds.), Handbook of Economic Growth, vol. 1, 1st ed. Elsevier, pp. 1639–1699

[4] World Happiness report, Edited by John Helliwell, Richard Layard and Jeffrey D. Sachs: director, The earth Institute, Columbia University.

[5] World Happiness report, Edited by John Helliwell, Richard Layard and Jeffrey D. Sachs: director, The earth Institute, Columbia University Chapter 4. SOME POLICY IMPLICATIONS. JOHN HELLIWELL, RICHARD LAYARD AND JEFFREY SACHS, http://www.earth.columbia.edu/sitefiles/file/Sachs%20Writing/2012/World%20Happiness%20Report.pdf

[6] http://etheses.lse.ac.uk/187/1/Nathan_The_Economics_of_Cultural_Diversity.pdf

Attēlu avoti:

1 www.google.lv

www.google.lv

3 http://martinprosperity.org/media/pdfs/3Ts-Canada-Florida-et-al.pdf

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Advertisements

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 13

aprīlis 22, 2013

Nr. 13

Prasme strādāt komandā = emocionālā inteliģence = dzīves veiksmes prasme, ko iespējams apgūt

Pētījumu, grāmatu, rakstu un publikāciju citāti:

“Divus gadus ilgdzis Pensilvānijas Valsts universitātes studentu pētījums (PVU) liecina, ka studenti mācās labāk un attīsta augstāka līmeņa prasmes, piedaloties komandas sadarbības veidošanas aktivitātēs, nekā tas notiek tad, ja mācās ar tradicionālām klases mācību metodēm.”[1]

“Prasme, kas apgūta mācību procesā, bāzējas uz emocionālo inteliģenci un rezultējas izcilā darba sniegumā, tiek dēvēta par emocionālo kompetenci. Tā ietver sevis apzināšanos, paškontroli, sociālo apzinātību un attiecību menedžmentu.”[2]

“2003. gadā prezentētais nacionālais pētījums HOW-FAIR atklāja: amerikāņi domā, ka “būt komandas spēlētājam” ir noteicošais faktors, lai gūtu panākumus darbā. Šo prasmi aptaujātie vērtēja augstāk par citām kvalitātēm, piemēram,  “personīgajiem sasniegumiem un radošumu”, “līdera prasmēm”, “inteliģenci”, “spēju nopelnīt organizācijai finanses” un “garām darba stundām”.”[3]

“Emocionālā inteliģence paaugstina pozitīvu izturēšanos darbā, altruistisku rīcību un darba rezultātus, izlīdzina “darba-ģimenes” konfliktus karjeras veidošanas procesā, bet neietekmē apmierinātību ar darbu.”[4]



Komandas darbā emocionālā inteliģence ir būtisks sociālais instruments, kas rada iespēju labi atrisināt strīdus, radošus brainstormus, un dod iespēju strādāt harmoniski.

Ja jūs kā viens no lielas cilvēku grupa tiktu iesprostots sniega vētrā un jūsu izdzīvošana būtu atkarīga no tā, cik labi jūs varētu strādāt roku rokā kopā ar citiem cilvēkiem — kādus jūs vēlētos savus komandas biedrus? Atbilde visdrīzāk ir šāda: tādus, kuriem piemīt emocionālā inteliģence.

Šāds secinājums rodas no diviem neatkarīgiem pētījumiem, publicētiem žurnālā “Human Performance”. Abos pētījumos brīvprātīgo komandām tika radīts izaicinājums — kā palikt dzīviem ārkārtas izdzīvošanas apstākļos, piemēram, sniega vētrā. Tika vērtētas gandrīz 20 komandas — cik veiksmīgi tās rada risinājumus, kas varētu palīdzēt viņiem izdzīvot. Abi pētījumi konstatēja, ka uzvarētāju komandai bija visaugstākais grupas emocionālās inteliģences rādītājs. Zīmīgi, kad tāds pats izaicinājums tika dots arī katram individuāli, cilvēku individuālās kognitīvās spējas (mērītas ar SAT rādītājiem) uzrādīja vislabākās prognozes viņu izdzīvošanai. Bet tad, kad cilvēki darbojās komandā, individuālās kognitīvās spējas neuzrādīja nekādas priekšrocības — tieši emocionālā inteliģence bija izšķiroša.

Tas papildus paskaidro sākotnējos atzinumus par “IQ grupas” spēju labi sadarboties komandā. Pētījumi par komandas biedriem ar augstu IQ secināja: ja, piemēram, cilvēkiem nepiemīt sadarbības iemaņas, spēja sarunāties un komandas darba prasmes, viņi strādā sliktāk (daļēji tāpēc, ka atsevišķi dalībnieki sacentās, lai parādītu, kurš ir gudrāks). “IQ grupas galvenā veiksmes atslēga ir sociālā harmonija. Šī spēja, ja visi pārējie apstākļi ir izlīdzināti, veido komandu īpaši produktīvu un veiksmīgu.”[5]

“Pētījums pēc pētījuma pierāda, ka komandas kļūst radošākas un produktīvākas, kad tās sasniedz augstu līdzdalības un sadarbības līmeni starp komandas biedriem. Bet šādu uz mijiedarbību vērstu uzvedību nav viegli realizēt dzīvē.  Mūsu pieredze rāda, ka, lai šādi komanda darbotos, jārada trīs pamata pstākļi: savstarpēja uzticība starp dalībniekiem, komandas identitātes sajūta (komandas biedriem jājūt, ka tie pieder vērtīgai un unikālai grupai) un sajūta par komandas efektivitāti (pārliecība, ka komanda var labi strādāt un ka tās dalībnieku kopā paveiktais ir efektīvāks, nekā ja katrs strādātu atsevišķi). Visu šo trīs nosacījumu pamatā ir emocijas. Uzticība, piederības un efektivitātes sajūta rodas tajās vidēs, kur labi izprot emocijas, tāpēc komandām nāk par labu savas emocionālās inteliģences veidošana.

Komandas emocionālā inteliģence nav jautājums par tikšanu galā ar potenciālo ļaunumu — notvert emocijas to rašanās brīdī un ātri apspiest tās. Nekā tamlīdzīga! Daudz svarīgāk ir radušās emocijas apzināties, atklāt un saprast, kā tās ietekmē kopējo komandas darbu. Būtu svarīgi uzvesties tā, lai attiecības veidotos gan komandas iekšienē, gan ārpus tās, un tas stiprinātu komandas spēju stāties pretī izaicinājumiem. Emocionālā inteliģence nozīmē izpētīt, aptvert un galu galā paļauties uz emocijām darba vietā — tas ir tik cilvēciski. Tas pieprasa tādu komandas atmosfēru, kur standarti un normas veido emocionālās spējas konstruktīvi reaģēt emocionāli saspringtās situācijās un iespēju konstruktīvi kontrolēt emocijas.

Daniels Golemans (Daniel Goleman, publicists, psihologs, zinātnes žurnālists) savā grāmatā “Emocionālā inteliģence” skaidro galvenās pazīmes, kas piemīt cilvēkiem ar augstu emocionālās inteliģences (EQ) koeficientu — viņš/viņa izprot savas emocijas un spēj tās regulēt. Turklāt šī spēja novērot un pārvaldīt (kontrolēt) ir vērsta abos virzienos: gan uz iekšu — uz sevi pašu, gan uz āru — uz citiem.

Tomēr komandai ir jādomā par vēl citu emociju izpratnes līmeni un regulējumu — tai jāapzinās emocijas starp komandas biedriem, pašas komandas noskaņojums kā arī citu komandu un to biedru emocijas. “Personiskā kompetence”, Golemana vārdiem sakot, rodas no spējas apzināties un regulēt pašam savas emocijas. “Sociālā kompetence” ir spēja novērot un izprast citu cilvēku emocijas.”[6]

 

“Mēs eksperimenta kārtībā ieteicām kādam uzņēmuma vadītājam pārskatīt darbinieku kafijas paužu grafikus un sadalīt tos tā, lai konkrētu komandu pārstāvji pārtraukumus ņemtu vienā un tajā pašā laikā. Tas ļāva cilvēkiem ārpus ierastās darba vietas socializēties ar saviem komandas biedriem. Šis ierosinājums bija pretrunā ar ierastajām darba efektivitātes praksēm, bet tā kā vadītājs bija izmisumā, viņš nolēma mēģināt. Un tas strādāja: vidējais darba paveikšanas laiks komandām ar zemāku darba veikšanas gaitu samazinājās par vairāk nekā 20%, bet visam uzņēmumam kopumā — par 8%. Komunikācija patiešām spēlē kritisku lomu veiksmīgas komandas veidošanā. Mēs arī esam noskaidrojuši svarīgākos komunikācijas modeļus, kas garantē komandas panākumus. Tie ir tikpat nozīmīgi kā visi pārējie faktori — inteliģence, personība, iemaņas un diskusiju būtība — visi kopā. Tātad, labākais produktivitātes garants ir komandas enerģija un kopīgas aktivitātes ārpus formālām sanāksmēm”.”[7]

LIAF komentārs:

Absolūtais vairums profesiju nozīmē arī spēju sastrādāties komandā. Tātad izglītības sistēmas absolūti normāls uzdevums būtu 18 gadus vecam cilvēkam iemācīt kaut šādu prasmju pamatprincipus.

Vienkāršākais piemērs komandas darbam: ja iztrūkst kaut viena komandas locekļa apzināta sadarbība ar pārējiem, empātijas, uzticēšanās, atvērtības, cieņas, klausīšanās, vienota mērķa un savas lomas un mijiedarbības ar pārējiem apzināšanās, rezultāts ir visas komandas zaudējums. To mēs redzam ikdienā — labos vai sliktos politiskās, ekonomiskās, izglītības, kultūras, sporta vides, ģimenes  sadarbības vai nesadarbības paraugos.

Tātad Latvijai kā valstij, kas vēlas tikt līdzi pasaules attīstības tempiem, šeit atkal ir neatrisināts jautājums par izglītības sistēmas prioritātēm. Mums atkal ir darīšana ne tik daudz ar IQ, bet EQ (emocionālo inteliģenci). Cerams, tas neprasīs 20 gadus, lai Latvijas izglītības sistēma sāktu domāt par EQ ieviešanu izglītībā. Taču tik pamatīgas izmaiņas pēc būtības nevis kārtējo reformu vai izkārtnes formā, ir milzīgs izaicinājums gan izglītības satura veidotājiem, gan augstskolām, kuras sagatavo skolotājus, gan politiķiem, gan skolu direktoriem.

Jo EQ iekļaušana mācību struktūrā maina visu izglītības ikdienas procesu un arī prioritātes. Tas paver jautājumus  — ko darīt ar starptautiskajiem izglītības līgumiem, OECD mērījumiem, kuri EQ nav paredzējuši “izmērīt” kā izglītības sastāvdaļu. Turklāt šobrīd man ir zināmas tikai Singapūra un Somija, kuras mērķtiecīgi un tieši pretēji “oldschool” izglītības valstīm jau intensīvi domā un realizē EQ iekļaušanu izglītības sistēmā. Par laimi Somija ir atradusi veidu, kā to risināt starptautisko līgumu kontekstā — zinātniskie pētījumi un neformālā izglītība, ko izmanto pat lielajās pasaules koorporācijās efektivitātes celšanai, tieši no komandas kopdarba aspekta ļauj šīm divām valstīm argumentēt par emocionālās inteliģences (EQ) nepieciešamību izglītības procesos.


Ierosinājums:

EQ jeb “emocionālā inteliģence” atšķirībā no IQ nav tik viegli un ātri iemācāms (apgūstams) process, jo daudz vairāk ir saistīts ar psiholoģiju un personības kompleksiem, kas cilvēkiem izveidojušies bērnībā vai agrā jaunībā.

Savā attīstībā radikālā Singapūra EQ ieviešanai gatavojās gandrīz 10 gadus, bet Somija sāka vien 2010. gadā. Labā ziņa mums — ir no kā mācīties. Cerams, ka EQ ieviešanas process Latvijā sāksies nevis pēc 20 gadiem, bet laikā, kad Latvijai vēl ir cerība nekļūt par pasaules trešā attīstības līmeņa valsti. Par prieku izglītības institūcijām, kurām “vajag ciparus”, EQ var arī “izmērīt” — šajā grafikā var redzēt kādu daļu no EQ aspektiem, kuri ir testējami un “pārbaudāmi”.

Vēl viena labā ziņa: ir daudz veidu, kā attīstīt un arī mācīt EQ un komandas darba prasmes. Ļoti labi var palīdzēt kopīgi izrādes iestudējumi, sporta spēles, deja, enerģizētāji, dažādas komandas dalībnieku sadarbības spēles un citas nodarbes, kas noslēdzas ar procesa analīzi un sekojošiem uzlabojumiem nākošajā posmā. Jo visi šie procesi palīdz attīstīt vairākas prasmes vienlaikus, bet noslēguma analīze ir pamats pozitīvām izmaiņām. Mācību efektivitāti nodrošina trīsdaļīgais procesu cikls: nodefinēt un nosaukt vārdā uzdevumu (problēmu), izdzīvot to (praktizēt, realizēt, arī emocionāli izdzīvot) un noslēgumā izanalizēt (redzēt plusus un mīnusus, izvēlēties jaunu stratēģiju nākošajam attīstības posmam). Ja jaunieši nevar praktizēt sportu kā mācību metodi, tā vietā iespējams izmantot deju, ko izmantojām LIAF rīkotajās mācībās un kas guva īpašu piekrišanu no meiteņu puses.

Tāpat lielisks variants ir improvizācijas teātris, kurš, kā rāda mūsu pieredze, var ne tikai palīdzēt EQ attīstīšanas procesā, bet arī mainīt cilvēku priekšstatus par sevi un saviem talantiem. Mācīšanās cikls ar “problēma — darīšana — analīze”  ir salīdzinoši īsāks un vienkāršāks nekā, piemēram, sporta spēles, turklāt arī pieejamāks visiem.

Lai EQ būtu vairāk izprotams komandas darba kontekstā, var izmantot arī šo 5 EQ pamatprincipu uzskaitījumu — ļoti svarīgu arī komandas darbā:

1. Pašapzinātība — spēja saprast konkrētas emocijas stiprās un vājās puses, motivācijuas, vērtības un mērķus, un apzināties to ietekmi uz citiem, vienlaikus izmantojot intuīciju, lai regulētu lēmumu pieņemšanu.

2. Pašregulācija — ietver destruktīvu emociju un impulsu kontroli un pārveidošanu, spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem.

3. Sociālās prasmes — organizējot savstarpējas attiecības, virzīt cilvēkus vēlamajā virzienā.

4. Empātija — pieņemot lēmumus, apzināties citu cilvēku jūtas.

5. Motivācija — darīt, lai sasniegtu sev interesējošu rezultātu.


Lūk, žurnāla “Harvard Business Review” pētījums par komandas veidošanas principiem, pēc kuriem var veidot arī mācību procesus ar uzsvaru uz mākslu un sportu, radinot jauniešus pie veiksmīga komandas sadarbības ritma un mācot EQ prasmes:

“Jauna zinātne par lieliskas komandas veidošanas nosacījumiem. Mūsu pētījumi stāsta, ka lieliskām komandām ir raksturīgs:

  • Komunikācijas biežums. Tipiskā projekta komandā desmit vai vairāk informācijas apmaiņas vienā darba stundā var būt pietiekamas. Lielāka vai mazāka komunikācija par tām — un komandas rezultativitāte var mazināties.
  • Runāt un klausīties vienādā mērā, vienādi komandas locekļu starpā. Zemākas rezultativitātes komandām ir dominējošie dalībnieki, komanda bez komandas sadarbības īpašībām un dalībnieki, kuri tikai runā vai klausās, bet nespēj rīkoties abējādi.
  • Iesaiste neformālā sarunā. Labākās komandas aptuveni pusi no laika pavada, sarunājoties ārpus formālām sanāksmēm, jo neformālai komunikācijai ir tendence paaugstināt komandas sniegumu.
  • Lūkoties pēc idejām un informācijas ārpus komandas. Labākās komandas regulāri izmanto daudzus un dažādus ārējos avotus un apgūto iegulda savā komandā.”********

 

Šeit vēl viens piemērs — Bērklijas universitātes Team-Building norises plāns ar uzdevumiem, kā attīstīt vienotu vīziju, problēmu risināšanas taktikas un citas metodes komandas efektivitātes celšanai:

Team Building Toolkit KEYS — Keys to Enhance Your Supervisory Success. University of California, Berkeley, Developed by Suzy Thorman and Kathy Mend”.

Šeit vēl vairāki ierosinājumi ikdienai no pasaules pieredzes — iedvesmojošam līderim “5 Ways to Lead with Emotional Intelligence — and Boost Productivity. Get started

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 12

aprīlis 9, 2013

Nr. 12

Pilnvērtīga dzīve lielā mērā ir atkarīga no tā, vai jaunībā ir iemācīts ilgstoši noturēt uzmanību.



Pētījumu, publikāciju un grāmatu citāti:

“Daudziem bērniem mūsdienās ir reta iespēja izbaudīt klusu, tikai paša kontrolētu prātu bez pieaugušo prasībām un elektronikas stimuliem. Nav pārsteigums, ka viņu augošās smadzenes uzrāda attiecīgās situācijas sekas. Piemēram, hronisks stress aktivizē smadzeņu “cīnies vai bēdz” ķīmiskās sistēmas, kas pat spēj iznīcināt neironus. Vairāki pētījumi iesaka mācoties uzturēt smadzenes miera stāvoklī, gūt nomierinošu efektu — līdzīgi kā tas notiek meditācijās, pārdomās vai pašu vadītu spēļu laikā, kas prasa iedziļināšanos.

Viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir palīdzēt bērniem izveidot labas uzmanības un pašpārvaldības jeb menedžmenta prasmes. Pētījumi, kas novēro veiksmīgus pieaugušos, uzrāda, ka “gudrajiem” un pat tiem, kas ieguvuši izglītību un grādus, realitātē var prognozēt mazākus panākumus nekā personām, kuras spēj efektīvi fokusēties uz problēmas risināšanu un attīstīt sevi.”*

“1970. gadā tā laika bērns sāka skatīties televīziju no 4 gadu vecuma, darot to 3 līdz 4 stundas dienā. Tipisks mūsdienu bērns  sāk skatīties jau no 4 mēnešu vecuma un ir “savienots” ar medijiem 6-8 stundas dienā.  Tas radījis dažas atšķirības ar bērnu vecāku un mūsdienu bērnu paaudzi: radusies “digitāli iedzimtā paaudze”, kas mediju ietekmē atrodas jau kopš dzimšanas. Bet viņu vecāki paliks “digitālie imigranti.”**

“Kopējie dati no smadzeņu skanēšanas, neirofizioloģiskajiem, ģenētikas un neiroķīmiskajiem pētījumiem par uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD) liecina, ka disfunkcijā ir iesaistīta mugurēji laterālā pieres daivas garoza(dorsolaterālais prefrontālais kortekss — DLPFC) un mugurēji priekšējā centrālās krokas garoza (dorsāli anteriorais singulārais kortekss — dACC), kuri veido frontostriatalās nervu sistēmas tīkla kortikālās sistēmas atbalstošās vadošās funkcijas. Turklāt papildus DLPFC un dACC strukturālo un funkcionālo attēlu apstrādes pētījumi rāda anomālijas tajos smadzeņu reģionos, kuros atrodas garozas struktūras, kuras atbalsta uzmanības funkciju.”***

“Tātad, kā vingrinājumi var uzlabot ADHD smadzeņu darbību? Kad tu staigā, skrien, veic lēkājošus pietupienus vai “atspiešanos”, tavas smadzenes izdala vairākas svarīgas ķīmiskas vielas. Piemēram, endorfīnus — hormonu savienojumus, kas regulē garastāvokli,  prieku un sāpes. Šāda veida aktivitātes tāpat paaugstina dopamīna, norepinefrīna un serotonīna līmeni organismā. Šie smadzeņu ķīmiskie savienojumi ietekmē koncentrēšanos un uzmanību, kas ir nepietiekama cilvēkiem ar UDHS diagnozi. “Kad jūs palielināt dopamīna līmeni, jūs palielināt uzmanības sistēmas spēju būt sistemātiskai un konsekventai, kam ir daudz labu efektu,” skaidro Džons Ratijs (Asociētais klīniskās psihiatrijas profesors Hārvardas Medicīnas skolā, pētnieks, publicists Dr. John J Ratey), kā piemēru minot nepieciešamības mazināšanos pēc jauniem stimuliem un modrības palielināšanos.”****

Ko darīt ar bērniem, kam ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromi?

Fakti par UDS/UDHS:

Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu slimo 5-10 % bērnu. Latvijā tas būtu apmēram no 12 līdz pat 23 tūkstošiem skolas vecuma bērnu (pēc IZM datiem 2008/2009 mācību gadā vispārizglītojošās un sākumskolās no 1.-12. klasēm kopā 236 223 bērnu). Tas nozīmē, ka katrā klasē var būt kāds bērns ar uzmanības deficīta vai hiperaktivitātes sindromu (raksta autors Dr. Guntis Rozentāls ir Latvijas Bērnu neirologu biedrības prezidents, šeit pilns raksts: http://www.delfi.lv/sievietem/gimene/berni/neaudzinats-varbut-ar-uzmanibas-deficitu-vai-hiperaktivitati-sirgstoss-berns.d?id=23825333



LIAF komentārs:

Šis bloga ieraksts atkal mudina pārskatīt izglītības pamatkonceptus. Daudziem izglītības darbiniekiem to, pieļauju ir grūti kaut vai vienkārši dzirdēt — par vēl kaut kādām izmaiņām. Ķīniešiem ir teiciens: “Nenovēlu dzīvot pārmaiņu laikā”. Nevar teikt, ka šis teiciens ir vērsts uz attīstību un izaugsmi, bet ar zināmu līdzjūtības noskaņu to var attiecināt uz Latvijas pēdējo 20 gadu izglītības sistēmu.

Lielākas un mazākas reformas ir bijušas visu laiku, bet tām, mūsuprāt, nav sakara ar izglītības kvalitātes pielāgošanu reālajai dzīvei, jaunajai paaudzei un, galvenais, ka izglītībā strādājošie šādām izmaiņām nav adekvāti sagatavoti.

Šī problēma, kas kļūst arvien aktuālāka, pēc dažu izglītības speciālistu domām ir arī kā raksturojums mūsdienu izglītības koncepta atpalicībai no mūsdienu jauniešu uztveres īpatnībām. Jo skaidrs, ka hiperaktivitāte pastāv, un, pēc daudzu skolotāju un speciālistu novērojumiem, tā ir globāla un tiešām augoša tendence.

Ko darīt izglītības sistēmai? Palīdzēt skolotājiem un bērniem! Jo ir iespējams, atkal jau nedārgi, bet atvieglot darbu skolotājiem un uzlabot atzīmes, atmosfēru skolēniem skolā. Turklāt tas ir vēl viens milzīgs ieguvums tām skolām, kurām ar rocību ir švaki — Latvijas sociāli nevienlīdzīgajā sadalījumā, kas spilgti izpaužas tieši izglītības sistēmā, lai šādi risinājumi darbā ar hiperaktivitāti (arī disleksiju, apātiju) būtu pieejami visos reģionos. Jo izmaiņas vajag kaut vai tāpēc, lai bērniem un skolotājiem šo milzīgo mācīšanās, komunikācijas, sadzīvisko, kultūras atšķirības stresu skolās mazinātu. Skolotājiem ir stress no bērniem, kuri nespēj iekļauties, bērniem ir stress, ka ar viņiem nemāk strādāt, jo nav sistēmisku risinājumu.

Ierosinājums:

Pētījumu ir daudz, bet mēs ieteiktu rūpīgi izlasīt vai izpētīt Hārvardas Medicīnas skolas profesora, pētnieka un publicista Džona Ratija (John J Ratey) darbus un ieteikumus, kā risināt hiperaktivitāti. Viņa ierosinājumi vairumā gadījumu ir caur fiziskajām aktivitātēm, kas nav dārgi no ieviešanas izmaksām, un ir paveicams, jo bērniem jautras kolektīvās spēles var labi patikt un tādas, kā zināms, neformālajā izglītībā pēdējos 20 gados ir izdomātas tūkstošiem.

Vēl daži ierosinājumi:

Infografika “27 iespējas, ko darīt, ja studenti nepievērš uzmanību”:


Un šeit neliela informācija, kā var strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir problēmas saglabāt koncentrēšanos.

Koncentrēšanās spējas trūkumu arvien vairāk izjūt jaunā paaudze. Un līdz ar to arī skolotāji, strādājot ar skolēniem klasēs un augstskolu pasniedzēji, strādājot ar studentiem.

“Mācību nodarbība sastāv no ienākošās informācijas vienkāršošanas, sadalīšanas saprotamās kategorijās un šīs reducētās (sakoncentrētas) informācijas pielāgošanas ar esošajām — saprotamajām, ikdienā lietotajām — lielajām kategoriju daļām. Reizēm arī no jaunu kategoriju formulēšanas. Kategorizēšana nosaka, kā jēdziens tiek saprasts, kā tas iegūts no atmiņas un kā tas tiek izprasts abstrahējoties vai radot secinājumus.

Piemēri ir galvenais līdzeklis, kas veido savienojumu starp vecajām un jaunajām zināšanām. Precīzi piemēri ļauj studentiem veidot saikni starp jaunu abstraktu ideju, tēmu vai jēdzienu un to, ko viņi jau zina.

Kad vienreiz ar jaunu tēmu ir iepazīstināts, jārada iespēja studentiem praktizēt domāšanu šīs tēmas ietvaros.

Uzreiz lekcijā jūs varat lūgt studentiem domāt viņu pašu piemērus par tēmu, meklēt to kopsakarības, noformulēt par šo tēmu eksāmena jautājumu vai lūgt izskaidrot tēmu kādam citam. Šī pieeja darbojas saskaņā ar dabisko prāta uzbūvi un tā vienozīmīgi uzlabo mācīšanos.

Uzmanības noturības pētījumi izgaismojuši problēmu, kāpēc studentiem ir grūtības noturēt uzmanību tradicionālā lekcijā. Pieaugušie studenti nevar koncentrēti iedziļināties tēmā ilgāk par 15-20 minūtēm, turklāt tikai nodarbības sākumā.

Ņemot vērā faktu, ka lekcijas ilgums parasti ir 50-70 minūtes, pasniedzējam ir kaut kas jādara, lai kontrolētu savu studentu uzmanību. Mēs jums savā lekcijā iesakām veidot “change-up” sistēmu, lai uzmanību restartētu.

Ja jūsu galvenais apmācību veids ir lekcija, tad lielākajai daļai studentu vienīgā aktivitāte ir klausīties vienas personas stāstījumu. Pat auditorijas diskusijā tikai tas students, kas konkrētajā brīdī izsakās, dara kaut ko atšķirīgu — pārējie joprojām tikai klausās. Kombinējot mūsu zināšanas par uzmanības noturību un prāta darbību, iesakām lekcijās izmantot aktivitāšu maiņu.

Pētnieki A. H. Džonstons un F. Persivals (A. H. Johnston un F. Percival) atklājuši, ka lektori, “kas izmanto dažādas pieejas un apzināti un konsekventi savās lekcijās maina ilustratīvus stāstījuma modeļus ar eksperimentiem vai īsām problēmu risināšanas sesijām, vai kādām citām apzinātu paužu formām, parasti iegūst labākus uzmanības noturības rezulātus. Šīm apzinātajām variācijām turklāt ir efekts vai nu atlikt vai iztikt pavisam bez uzmanības pārtraukuma.””*****

Video:

60 sekunžu lekcija par multitasking: http://www.scientificamerican.com/podcast/episode.cfm?id=the-myth-of-multitasking-09-07-15

1 h lekcija par emocijām, uzmanību, mācīšanos. David Henry Peterzell, Ph.D., University of California, San Diego, Center for Brain and Cognition, Department of Psychology

http://vimeo.com/58553736

 

Pētījumu,  publikāciju un grāmatu citātus varat atrast šeit:
*Your Child’s Growing Mind: Brain Development and Learning from Birth to Adolescence, 3rd Edition, Doubleday/Broadway Books, 2004, http://books.google.lv/books/about/Your_Child_s_Growing_Mind.html?id=V1wfk_l2Ch4C&redir_esc=yhttp://www.parentsleague.org/publications/selected_articles/helping_children_learn_to_pay_attention/index.aspx
**The Effects of Fast-Paced Cartoons Dimitri A. Christakis, MD, MPH, Seattle Children’s Research Institute, University of Washington, Seattle, Washington Pediatrics 2011;128;772; originally published online September 12, 2011; DOI: 10.1542/peds.2011-2071, http://pediatrics.aappublications.org/content/128/4/772.full.pdf+html?sid=9af2cbbb-a809-4cc0-bf2c-c21bcc1af331
***Towards Conceptualizing a Neural Systems-Based Anatomy of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder. Makris N. · Biederman J. · Monuteaux M.C. · Seidman L.J. , Dev Neurosci 2009;31:36–49 (DOI: 10.1159/000207492), http://www.karger.com/Article/Pdf/207492
****http://www.johnratey.com/Articles/An%20ADHD%20Med%20Without%20Side%20Effects.pdf
*****http://citl.indiana.edu/files/pdf/Lecture_Changeup.pdf)

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 10

marts 20, 2013

Nr. 10

Mendeļa “fiksēto smadzeņu” mīts pēc 200 gadiem ir beidzies. Smadzenes mainās — neiroplasticitāte. 

Foto avots:*

Pētījumu, grāmatu un publikāciju citāti:

“Pēdējo divu gadsimtu garumā kā valdošais viedoklis zinātnes un medicīnas pasaulē dominēja Mendela ģenētikas skatījums. Tas nozīmē  —  “jūs kļūstat par tiem, ko jūsu vecāki jums ir devuši” un “ situāciju nevar uzlabot, vismaz ne attiecībā uz smadzenēm. Faktiski zinātnes vēsturē ilgu posmu dominēja paradigma, ka cilvēka smadzenēm ir fiksēta kapacitāte, kura vienkārši tiek “piepildīta” ar dzīves laikā uzkrātu pieredzi un atmiņām.”*

“Tomēr cilvēka smadzenēm ir milzīga spēja mainīties. Gan vecākiem, gan skolotājiem tas ir cerību pilns vēstījums.”*

“Neiroplasticitāte ir smadzeņu īpašība, kas caur mentālo pieredzi ļauj tām mainīt struktūru un funkcijas.”**

Foto avots:**

“Jaunākie pētījumi sāk atbildēt uz šiem fundamentālajiem jautājumiem, pētot pieaugušo smadzeņu plasticitāti  — to spēju viegli mainīties caur pieredzi. Pretstatā vispārējam pieņēmumam, ka vecam sunim nevar iemācīt jaunu triku, parādās jauni, pārliecinoši pierādījumi tam, ka pieauguša cilvēka smadzenes ir ļoti plastiskas un viegli attīstāmas un ka cilvēks ir spējīgs uz jauniem varoņdarbiem pat pēdējās savas dzīves desmitgadēs, bet lai atmodinātu plasticitāti,  nepieciešams vien kāds papildus stimuls.   Zinātnieki vēsta, ka jauna pieredze var veidot nozīmīgas fizikālas izmaiņas smadzenēs tikai dažu dienu laikā un noteikti apstākļi var paātrināt šo fizisko, ķīmisko un funkcionālo smadzeņu pārveidošanos.”***

“Lieliski apstākļi mācīšanās procesiem = jauna aktivitāte -> dopomīna izraisīšanās -> tiek radīts augstāks motivācijas līmenis -> tas pozitīvi ietekmē iesaistīšanos un aktivizē neironus -> notiek neiroģenēze + pieaug sinaptiskā plasticitāte (uzlabojums jaunos neironu savienojumos vai mācībās ).”*****

“Dopamīna receptors D1 cita starpā tiek asociēts ar neironu augšanas un attīstīšanās funkciju. Palielinoties plasticitātei un šī receptora “darbības apjomiem”, tiek veikts ieguldījums kognitīvo funkciju būtiskā uzlabošanā.”****

“Četrpadsmit stundu mācības vairāk kā 5 nedēļas bija saistītas ar izmaiņām D1 piesaistīšanas potenciālā  pieres daļā. Šī dopamīna D1 receptoru sistēmas plasticitāte demonstrē  abpusēju mijiedarbību starp mentālo (prāta) aktivitāti un smadzeņu bioķīmiju in vivo (organismā).” ****
(In vivo   —  http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=4034)

“Pētījumi liecina, ka mielīns (nervu šķiedru apvalks) rodas ilgstoša treniņa rezultātā. Stabils mielīna apvalks nodrošina optimālu elektrisko signāla stiprumu, ātrumu un precizitāti dodoties caur nervu šķiedrām.” ******

LIAF komentārs:

Smadzeņu plasticitātes princips apstiprina, ka katram ir iespējas attīstīt savas smadzenes un sevi jebkurā virzienā.

Šis, mūsuprāt, ir vēl viens pierādījums tam, cik lielā mērā izglītība var palīdzēt mums visiem attīstīt savus talantus.  Vienīgais šķērslis šī lielā potenciāla kvalitatīvai izmantošanai ir izglītības cilvēku, vadītāju, politisko kūrētāju nezināšana un/vai slinkums. Ja mēs izvirzām mērķi, tad, pieliekot gribasspēku, sistemātisku darbu un neatlaidību, varam apgūt jaunas prasmes, profesionālas iemaņas, zināšanas.

Smadzeņu darbības google princips  — kurus neironu ceļus lietojam, tos stiprinām, attīstām, jeb  — kuru informāciju lietojam, to vairojam, apliecina, ka tas, ar ko nodarbinām sevi ikdienā, nosaka virzienu, kurā attīstāmies, ar ko nodarbojamies, kam veltām uzmanību, kā reaģējam un izturamies pret apkārtējās vides faktoriem  — ģimenes, darba kolektīva, mācību vides attiecībām, negaidītiem notikumiem, savu mērķu un plānu realizāciju, pret informatīvo un fizisko vidi  — laika apstākļiem, apgaismojumu, krāsām utt. Tas viss darbojas kā investīcija kādās no mūsu spējām, prasmēm nākotnē.

Foto avots:***

Foto paraksts: Pat Homēram Simpsonam varētu palīdzēt attīstīt smadzenes.

Ierosinājums:

2011. gadā LIAF pārstāvjiem bija tikšanās un saruna Somijas Izglītības ministrijā. Viņi bija informēti par dažādiem neirozinātnes pētījumiem un saskaņā ar šiem pētījumiem ieviesa pārmaiņas savas valsts izglītības sistēmā. Vispirms, protams, tas bija “jāpārdod” politiķiem, kas, kā zināms, ne uzreiz, tomēr izdevās.

Latvijā vajadzētu tāpat. Mācību kursi par jaunākajiem atklājumiem zinātnē un uz to bāzes radītas mācību metodes, un stratēģija, kā to ieviest Latvijas izglītības sistēmā. Un, iespējams, kursi ne tikai IzM, bet arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas cilvēkiem, lai viņi izprot jēgu un pamatojumu, ko un kāpēc mainīt, turklāt būtiski mainīt vairākus iesīkstējušos  izglītības sistēmas principus.

Meklējot risinājumu situācijai, šobrīd strādājam pie “Vispusīga intelekta” online un klātienes kursu satura veidošanas un mācību sistēmas izveides. Lai ar mēdiju tīklu un klātienes kursu palīdzību cilvēkiem būtu pieejama informācija, kas atvieglotu visiem izglītības ikdienas procesā iesaistītajiem (šeit es nedomāju IzM un Saeimas cilvēkus, jo viņi profesionāli ikdienā ar izglītības procesu ikdienu un profesionālās attiecībās ar bērniem, vecākiem ikdienā nesastopas un stagnatīvās izglītības sekas tiešā veidā neizjūt).

Video:

Par smadzeņu plasticitāti
http://www.ted.com/talks/michael_merzenich_on_the_elastic_brain.html

Norman Doidge par smadzenēm un neiroplasticitāti:


Pētījumus, grāmatas un publikācijas varat atrast šeit:
*Eric Jensen, Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, 2006; http://www.google.lv/books?hl=en&lr=&id=LZS0fv8G9yYC&oi=fnd&pg=PR9&dq=improving+human+potential+everyone+has+potential+activate+genes+brain+regions+improve+potential&ots=TWpw9nh1xk&sig=_lRvHBPar9rvvAxkgKBR4rH8Z4g&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false
**Dr. Doidge, the author of “The Brain That Changes Itself”, 2010; http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/MAIN.html, par autoru http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/ABOUT_THE_AUTHOR.html
***THE FANTASTIC PLASTIC BRAIN, The Kavli Foundation; http://www.kavlifoundation.org/science-spotlights/columbia-kibs-fantastic-plastic-brain
****Changes in Cortical Dopamine D1Receptor Binding Associated with Cognitive Training. Fiona McNab, Andrea Varrone, Lars Farde, Aurelija Jucaite, Paulina Bystritsky, Hans Forssberg, Torkel Klingberg. Science 323, 800(2009); http://www.klingberglab.se/pub/McNab2009.pdf
*****Andrea Kuszewski You can increase your intelligence: 5 ways to maximize your cognitive potential, 2011; http://blogs.scientificamerican.com/guest-blog/2011/03/07/you-can-increase-your-intelligence-5-ways-to-maximize-your-cognitive-potential/
****** Daniel Coyle “The Talent Code: Greatness Isn’t Born. It’s Grown. Here’s How”, 2009; http://www.amazon.com/Talent-Code-Greatness-Born-Grown/dp/055380684X
Foto avoti:
*https://www.google.lv
**https://www.google.lv
***https://www.google.lv
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 7

marts 3, 2013

Nr. 7

Skolēnu spēja mācīties, motivācija mācīties atkarīga no mācību vadītāja. Skolotāju kvalitāte — multifunkcionalitāte, pašattīstība.

Pētījumi norāda, ka “studenti, kuri nav iesaistīti mijiedarbībā ar skolotāju, saņem atbildes, kas turpmāk vēl vairāk mazina viņu motivāciju. Ārkārtīgi svarīga ir studenta — skolotāja attiecību, savstarpējās mijiedarbības nozīme, lai veicinātu studenta motivāciju mācīties.”*

“Procesu vadītājiem piešķirtās autoritātes dēļ  ir disproporcionāla ietekme uz to cilvēku noskaņojumu, kurus viņi pārvalda.

Emocijas un negatīvi instinkti nomāc kognitīvos procesus un ietekmē, kā uztveram apkārtējo vidi.

Negatīvas emocijas izplatās ātri, tās ir īpaši toksiskas.

Vissvarīgākais, ko līderi, vadītāji var uzlabot, ir — spēju efektīvi apzināties, kas motivē viņus un viņu lēmumu pieņemšanas procesus.”**

“Multifunkcionalitāte tiek uzskatīta ne tikai par kolektīva darba neaizstājamu sastāvdaļu, bet būt multifunkcionāliem  kopumā ir labi arī padotajiem, un tiek uzskatīts, ka tā palielina gandarījumu par procesu un vēlmi iesaistīties.

Atkarībā no tā, kāda pārvaldības politika  ir spēkā, un atkarībā no kolektīvu sociālās dinamikas, multifunkcionalitāte var izraisīt gan prasmju nepilnīgu izmantošanu, gan arī pārslodzi.”***

“Patiesumam (autentiskai uzvedībai) ir nozīme, jo nav iespējams ilgstoši tēlot pozitīvismu. Var spēlēties ar sejas izteiksmēm, teikt, ka jūti vienu, bet patiesībā just pavisam ko citu. Patiesība nolasīsies ar balsi, sejas izteiksmēm. Jāmācās fiksēt un menedžēt savu attieksmi.”**


LIAF komentārs:

Milzīga, ārkārtīgi liela slodze un atbildība ir uz skolotājiem. Ja mēs ņemam nopietni zinātniski pierādītos faktus, ka  skola, skolotāji maina skolēnu iedzimtību smadzeņu, gēnu aktivitāšu līmenī, tas uzliek lielu atbildību uz visu sabiedrību, valsti — kā skolotājiem palīdzēt.

Piemēram, cik zinātniski precīzas, kvalitatīvas ir skolotāju profesionālās mācības. Vai Latvijas augstskolas to piedāvā?  Pat ja neņem vērā pēdējo mēģinājumu pārbaudīt mācību kvalitāti, laikam tas būtu skaidrs, ka tas nav pasaules līmenis, ko vajag Latvijai.

Ir daudzi zinātnes pētījumi, kas apgalvo, ka sevis izpratne, analīze un arī vēl pagaidām plašākai sabiedrības daļai nezināmais jēdziens “pašapzinātība” jau tiek praktizēti un attīstīti teju vai visās augsta līmeņa menedžmenta mācībās, personības attīstības kursos lielākajās pasaules kompānijās ne tikai vadošo, bet arī vidējā un zemākā menedžmenta darbinieku vidū. Kā ir Latvijā ar skolotāju spējām?

“Iespējamās misijas” un “McCann Riga” veiktajā pētījumā 416 jaunieši vecumā no 21 līdz 27 gadiem –  88,2% piekrīt, ka skolām nepieciešams vairāk jaunu un mūsdienīgi domājošu skolotāju un 58,4% pieļāva iespēju, ka varētu kļūt par skolotāju (http://www.iespejamamisija.lv/lv/jaunumi/aktualitates/daliba-iespejama-misija-iespeja-jauniesiem-darit-sabiedriski-nozimigu-darbu-un-attistit-savas-prasmes/).

Tātad status quo par esošo stāvokli skolās ir negatīvs, bet cerības raisa fakts, ka Latvijas jauniešiem ir vēlme kļūt par skolotājiem. Valsts uzdevums  — dot pasaules līmeņa, kvalitatīvu iespēju to realizēt.

Piedodiet, atkārtošos — skolotājs ir vissvarīgākā profesija valsts, nāciju ilgtermiņa cerību realizācijai un skolotājs ir meistars: komunikācijā, empātijā, labestībā, aizrautībā par savu tēmu, sadarbībā u.c. Tas nav vienkārši, vai ne?

Kaut arī pamatprincipi cilvēkiem, kuri vada citus, skanētu it kā vienkārši: a) esi aktīvs, dari un iepazīsti sevi; b) analizē un maini sevi; c) izproti citus. To pārtulkojot varētu teikt — tā ir mācīšanās visu mūžu, lai palīdzētu citiem. Augstas raudzes personības.



Grafikas paraksts:

Ko skolotāji ASV ir uzskatījuši par nepieciešamu, lai uzlabotu savu darbību: “Proffesional development” un “Supportive leadership” — kā vienas no galvenajām.**


Ierosinājums:

Augstas kvalitātes mācības augstskolās + kursi, kursi un vēlreiz intensīvi mācību kursi skolotājiem, direktoriem. Un nevis atskaite vai ķeksis kvalifikācijas paaugstināšanai, bet tiešām pasaules labāko menedžmenta un skolotāju kursu līmenī. Lai skolotājiem no tā tiek ne tikai 50 lati klāt pie algas par kvalifikācijas celšanu, bet arī zināšanas, prasmes, risinājumi, kā labāk vadīt mācību un emocionālos procesus skolā. Kā arī savā dzīvē!

“Iespējamās misijas” skolotāju mācības šobrīd ir labākās valstī — kāpēc tās netiek ieviestas arī Latvijas augstskolās, kuras gatavo nākošos skolotājus? Disonanse kvalitātes standartos? Iespējams, bet tas ir valstiski, politiski jārisina.

Jā, “Iespējamā misija” rāda paraugu, precedentu, ka pieeja skolotāju apmācībām var būt efektīva, izmantojot jaunākās mācību metodes no dažādiem personības attīstības un menedžmenta, līderu attīstības kursiem. Un tādām ir jābūt pieejamām visiem topošajiem Latvijas skolotājiem, ja reiz šobrīd “Iespējamā misija” ir labākais, kvalitatīvākais, kas Latvijai ir.

Pētījumus un publikācijas varat atrast šeit:

*http://www.mendeley.com/catalog/motivation-classroom-reciprocal-effects-teacher-behavior-student-engagement-across-school-year/

**http://blogs.hbr.org/schwartz/2012/07/emotional-contagion-can-ta.html?awid=5651940411073566250-3271

**Jorge Almeida, Petra E. Pajtas, Bradford Z. Mahon, Ken Nakayama, Alfonso Caramazza Cognitive, Affective, & Behavioral Neuroscience, March 2013, Volume 13, Issue 1, pp 94-101

**http://blogs.hbr.org/tjan/2012/07/how-leaders-become-self-aware.html

**http://ecologyofeducation.net/wsite/?p=3333

***http://www.emeraldinsight.com/journals.htm?articleid=879327&show=html

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 6

februāris 28, 2013

Nr. 6  

Mainot smadzeņu aktivitāti, mainās arī gēnu aktivitāte un iedzimtība.



Avoti: *Response of the Brain to Enrichment. Marian Cleeves Diamond, University of Berkeley, Professor Emerita of Integrative Biology; **Environment influences gene expression, Tom Valeo January 02, 2009, The Dana Foundation; ***Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, Eric Jensen, 2006

Pētījumu un publikāciju citāti:

“Smadzeņu garozu ar tās potenciāla komplekso mikroarhitektūru ietekmē pieredze pirms dzimšanas un visas dzīves garumā. Ir ļoti būtiski atcerēties, ka šis “bagātināšanās ar pieredzi efekts” smadzenēs rada mūsu uzvedību tagadnē. Vecāki, izglītības speciālisti, politikas virzītāji un katrs cilvēks var gūt labumu no šīm zināšanām.”*

“Noteikti gēni atsevišķiem cilvēkiem acīmredzami rada noslieci piedzīvot mentālas saslimšanas, kā to paredz no paaudzes paaudzē mantotie modeļi, bet jauni pētījumi demonstrē, ka vides ietekme var noteikt, kā šie gēni izpaudīsies, tādējādi ietekmējot smadzeņu aktivitāti.” “Šis process, pazīstams kā epiģenētika, iesaista ķīmiskus “marķējumus” DNS, kas vai nu aktivizē vai apslāpē gēnu ekspresiju. Epiģenētiskās izmaiņas smadzenēs ietekmē attīstību un atmiņu.” “Epiģenētiskās izmaiņas daļēji rodas no izmaiņām metilācijā jeb metil grupas molekulu klātbūtnes DNS.”**

“Pētījumi apliecina, ka šūnas hipokampā, reģionā, kas tiek asociēts ar mācīšanos un atmiņu, kļūst par labākiem elektrisko signālu pārvades punktiem. Hipokampa sinapšu lauku potenciāls paaugstinās līdz ar vides uzlabošanās efektu.  Šīs izmaiņas var ietekmēt arī mūsu maņas. Pētījumi rāda, ka paaugstinoties skaņu apstrādes spējām, varam uzlabot arī redzes sistēmas attīstību.”***

“Cits pārsteidzošs faktors uzlabotas vides ietekmē ir proteīnu sintēze un gēnu transkripcija. Pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši, ka uzlabota vide izraisa būtiskas izmaiņas smadzenēs, tostarp uzlabo funkcionalitāti un attīstību zonās, kas atbildīgas par kognitīvo kapacitāti, mācīšanos, atmiņu un elastīgumu. Atkarībā no pētījuma dizaina, rezultāti uzrāda neironu skaita pieaugumu, garākus dendrītus, vairāk kontaktu, lielāku smadzeņu masu, vairāk iekš- un starpgarozu kontaktu, palielinātus kapilārus. 6 fundamentālie efekti: metaboliskā allostāze: izmaiņas asins plūsmā, bazelīna ķīmiskajos līmeņos un metaboliskajās funkcijās, uzlabotas anatomiskās struktūras: lielāki neironi un vairāk attīstītas šūnu struktūras, paaugstināts kontaktu skaits: paaugstināta cirkulācija starp neironiem, atsaucība un mācīšanās efektivitāte: uzlabojas elektriskie signāli, šūnu efektivitāte, un neirālā apstrāde, pieaug neiroģenēze un augšanas faktors: jaunu smadzeņu šūnu ražošana, kā arī smadzeņu funkcionēšanai svarīgi proteīni, atlabšana no traumas vai sistēmas traucējumiem: aizsardzība no stresa un lielāka atveseļošanās kapacitāte pie bojājumiem”***

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos linkos.)

LIAF komentārs:

Savu smadzeņu darbības principu izprašana var palīdzēt uzlabot gan darba (skolotājiem, direktoriem, IzM cilvēkiem), gan mācīšanās efektivitāti (skolēni un arī skolotāji, direktori, IzM).

Smadzenes šobrīd ir viens no pētītākajiem cilvēka orgāniem, kurš vislabāk spēj atklāt cilvēka mācīšanās efektīvākos nosacījumus. Vai izglītības cilvēki to zina? Ceram, ka  jaunie, topošie skolotāji, kā arī tie, kuri jau šobrīd skolās meklē risinājumus, kuri vēlas izprast cēloņus jauniešu augošajai apātijai, vietām agresijai un domā, kā ar to “tikt galā” — atrod materiālus par smadzeņu darbības principiem.

Ilgstoša atrašanās labvēlīgā vidē atstāj būtisku ietekmi uz smadzenēm, visām orgānu sistēmām, kognitīvajām spējām. Fiziskā telpa, uzturs un mācību procesā iesaistīto cilvēku pašsajūta, efektivitāte, veselība un laimes sajūta ir priekšnosacījums, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi realizēt savu potenciālu skolā, darbā, savstarpējās attiecībās.

Ierosinājums:

Savu smadzeņu funkcionalitātes izprašana vien var palīdzēt cilvēkiem arī izglītības sfērā, jo sevišķi vadībai — kā organizēt mācību procesus. Ja izglītības cilvēki ir cilvēcīgi pret bērniem, skolēniem skolās — tad viņi nevis piespiedu vai ārkārtas kursu kārtā, bet kaut vai paši savas empātijas dēļ vēlēsies sākt izprast efektīvus smadzeņu darbību principus. Tie tik ļoti palīdzētu bērniem, skolotājiem noņemt stresu un galu galā no mācībām gūt prieku un arī labākas sekmes.

Mēs esam redzējuši  kvalitatīvas atsevišķu izglītības entuziastu idejas par uzskatāmu “smadzeņu lietošanas instrukcijas” izveidošanu  — lai tāda būtu pieejama skolās un citur interesentiem.


Pētījumus un publikācijas varat atrast šeit:

*http://education.jhu.edu/PD/newhorizons/Neurosciences/articles/Response%20of%20the%20Brain%20to%20Enrichment/index.html

**http://www.dana.org/news/brainwork/detail.aspx?id=14402

***grāmata http://www.amazon.com/Enriching-Brain-Maximize-Learners-Potential/dp/0470223898

Coursera online mācību kurss epiģenētikā:

www.coursera.org/course/epigenetics

Avoti:
*Response of the Brain to Enrichment. Marian Cleeves Diamond, University of Berkeley, Professor Emerita of Integrative Biology
**Lobo, I. (2008) Environmental influences on gene expression. Nature Education 1(1)
***Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, Eric Jensen, 2006

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.2

februāris 22, 2013

Nr. 2

Sekmīgai personīgajai un darba dzīvei izglītības saturā jābūt gan IQ, gan EQ.

Pētījuma avots: Harvard Business Review

Pētījuma citāti:

“Stratēģiskā domāšana iekļauj sevī kā minimums tikpat daudz emocionālo domāšanu kā IQ. Eksperimenti uzrāda, ka spēja identificēt un vadīt emocijas palīdz uztveres, veicamo darbu kvalitātei, kā arī personiskajās attiecībās”.*
“Psiholoģiskie testi par emocionālo inteliģenci atklāj emocionālo prasmju saistību ar dzīves kvalitāti un personības attīstību”.**

LIAF komentārs:

Emocionālā inteliģence izglītības sistēmā tiek “mācīta”  maz vai pat nemaz. Tas ir globāls jautājums. Viens no izņēmumiem ir Singapūra, kur oficiāli no 2012./2013. mācību gada EQ ir kā izglītības sistēmas mācību programmas viens no uzdevumiem. Ja gribam palīdzēt Latvijas jauniešiem būt veiksmīgiem dzīvē, kā arī kļūt par spējīgiem līderiem savā nozarē, tad emocionālā inteliģence ir ieviešama izglītības sistēmā pie pirmās iespējas. Un mēs taču to vēlamies, vai ne?

Ierosinājums:

Latvijai izpētīt Singapūras (arī Somijas) piemērus par dažādu ar EQ saistītu nodarbību ieviešanu izglītības sistēmā. Šobrīd Latvijas situācijā var ieviest un akcentēt mākslas nozīmi — tas būtu salīdzinoši vienkāršākais, ekonomiskākais risinājums, jāspēj iesaistīt vietējās komūnas.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:

Harvard Bussiness review http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1

Rakstus par tēmu varat atrast šeit:

American Scientist https://www.americanscientist.org/my_amsci/restricted.aspx?act=pdf&id=3621818932653

Emerald (Emerald is a global publisher linking research and practice) http://www.emeraldinsight.com/case_studies.htm/case_studies.htm?articleid=1509904&show=html

* un ** avots:  http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.1

februāris 20, 2013

Nr.1

Nenovērtējama ir regulāra fiziskas aktivitātes, spēles prakse skolās.

Pētījuma avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

Pētījuma citāts:

“Brīvā rotaļā bērni attīsta savu iztēli un radošumu, organizē paši savas spēles, attīsta savus spēļu principus, mācās problēmu risināšanas prasmes, praktizē līderību. Amerikas Pediatrijas Akadēmijas ziņojums rāda, ka brīva, nestrukturēta spēle ir veselīga un būtiska, lai palīdzētu bērniem sasniegt svarīgus sociālus, emocionālus un kognitīvās attīstības rezultātus, kā arī palīdz tiem tik galā ar stresu un kļūt izturīgākiem”.*

LIAF komentārs:

No bērnu fiziskajām aktivitātēm un spēlēm ieguvēji skolā ir visi! Izskrējies bērns ir mierīgāks, līdzsvarotāks, pozitīvāks. Ļoti daudzi skolotāji, skolēni cieš no regulāra stresa, negatīvisma mācībās, kas ne tikai pasliktina akadēmiskās sekmes, bet arī kavē bērnu vispārējo attīstību. Fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais, ekonomiskākais veids, kā to var radikāli uzlabot.

Ierosinājums:

Ieviest skolās aktīvos starpbrīžus vai “Enerģizētājus”**: www.intelektam.lv. Pasaules pedagoģijā un neformālajā izglītībā ir pieredze un paraugi fiziskajiem vingrinājumiem, kuri bērniem patīk. Šeit viens no piemēriem, kur ir “neformālās izglītības” spēļu resurss. Spēles ar prieku, fizisko aktivitāti: www.ydnetwork.org/Icebreakers.

Pētījumu varat atrast šeit:

www.imaginationplayground.com/images/content/2/9/2998/School-Recess-and-Group-Classroom-Behavior.pdf

*Avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

**”Enerģizētāji”: īsi, priecīgi un viegli paveicami fiziski vingrinājumi, kas uzlabo veselību un skolēnu sekmes.

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Izglītības sistēma 3 mērkaķiem. Runāt, dzirdēt, redzēt var arī neiemācīt.

februāris 6, 2013

Image

Pirms diviem mēnešiem starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā iemācīt prasmes skolu un universitāšu absolventiem, kas vēlas pie viņa strādāt. 

Viņam uzņēmumā vajadzīgās prasmes: spēja ātri mācīties, uzņemties iniciatīvu, nebaidīties kļūdīties un labot kļūdas, komunikācija, ētika, atbildība, sadarbība, darbs ar stresu, radošums, u.c.

Skan pašsaprotami, vai ne?

Ja ir šīs prasmes, visticamāk, vai nu būs priekšrocības atrast darbu vai pat arī pašam kļūt par uzņēmēju.

Ko no šīm dzīvei vajadzīgajām prasmēm māca izglītības sistēma?

Absolūtajā vairumā pasaules valstu, galvenokārt atpalikušo, atsakās to uztvert kā savu pienākumu — iemācīt dzīvē nepieciešamās prasmes. Pietiek ar mācību priekšmetiem, kur var izmērīt sekmes ar atzīmēm. Arī Latvijā pagaidām. Oficiālā izglītības akadēmiķu, konservatoru atbilde: skolotāji un skolas vide daudz ko no tā netieši skolā iemāca. Izglītībai ar to nav jānodarbojas. Un ir interešu pulciņi vai entuziastiski skolotāji.

Traģiska, neapskaužama situācija gan skolotājiem, gan bērniem.

Jo tā ir pilnīga laimes spēle skolniekiem. Kāpēc? Ja negadās labi skolotāji vai arī ja neesi piedzimis ģimenē, kurā lasa grāmatas, spriež par ētiku, uzņēmēja garu, tad visticamāk, tu nevarēsi pat tikt pie tā, lai sāktu realizēt to potenciālu, kas skolniekā kā topošajā uzņēmējā, zinātniekā, režisorā, žurnālistā, politiķī vai ārstā ir. Jo šībrīža izglītības sistēmai dzīves prasmes nav jāmāca.

Tātad, ja kāds runā par Latvijas nākotni, tad turat īkšķus un cerat, ka skolās ir labi skolotāji, direktori, kuri ir spēcīgas personības un dzīves piemēri. Jo izglītības sistēma izglītošanos ir pārvērtusi par sociālās nevienlīdzības ruleti. Ja “nepaveicas ar skolotājiem” vai “nepaveicas ar ģimeni”, tad izglītības sistēma par jūsu spējām strādāt globālajā ekonomikā neatbild.

Risinājums?

50% no izglītības sistēmā pavadītā laika skolēniem būtu jāapgūst tā sauktā “neformālā izglītība”, kurā ir vismaz kaut kas no tā, ko ļoti daudzviet vajag praktiski dzīvē.

Vai daudz prasīts? Man šķiet nē — jo ir runa par Latvijas nākotni.

Svarīga piezīme: lai tas realizētos, izglītības sistēmas pārvaldītājiem ir jāpārzina “neformālās izglītības” plašais iespēju lauks, kā arī neirozinātnes, endokrinoloģijas un citu zinātņu jaunākie atklājumi par efektīvu mācīšanos.

Nav vienkārši? — jā, bet izglītība arī ir ļoti liela atbildība un pedagoģija ir viena no lielākajām mākslām.

Zinātne saka priekšā Somijai, kā rīkoties! Vai Latvija arī var sadzirdēt?

Oktobris 23, 2012

.

Pasaulē atsevišķas valstis sāk iet pilnīgi jaunu attīstības posmu izglītībā. Manuprāt, visunikālāko, radikālāko precedentu ir radījusi Somija, kura paziņoja – mums nav primāri eksāmenu rezultāti, bet svarīgi ir palielināt mākslas praktizēšanu skolās un fiziskās aktivitātes!*

Kāpēc? Daļēji tamdēļ, ka neirozinātnes un endokrinoloģijas pētījumi pēdējos 15 gados rāda pilnīgi jaunas iespējas tam, kā cilvēki var efektīvāk mācīties!

Ko varētu darīt mēs?

Sākt ar vienkāršāko – ar atmodušos skolēnu, ar mazāk stresētu skolotāju, jo skolēni būtu kaut nelielu daļu savas “dauzonīgās, konfrontējošās” enerģijas realizējuši ārpus klases! Tas neprasītu daudz naudas vai pat vispār neprasa ieguldījumus!

Protams, būtu burvīgi un ceram, ka vairums ar izglītības sistēmu saistītie speciālisti zin un izprot, kāpēc Somija tik radikāli palielina mācību procesos fizisko slodzi un mākslu, vai arī Singapūra ievieš EQ attīstību kā līdzvērtīgu līdz šim dominējošajam IQ?

Šeit daži piemēri par fiziskās aktivitātes akūtu nepieciešamību efektīvam mācību procesam:

Lūk viens no Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John J Ratey pētījumiem par to, ka fiziskās aktivitātes ir ievērojami svarīgākas skolēniem nekā tas ir šķitis – fiziskās aktivitātes uzlabo skolēnu mācību rezultātus un dzīves kvalitāti, attīstību kopumā. Pētījumu kopsavilkums varētu būt izteikts šajā apgalvojumā no PE4life2007 pētījuma:

“There is abundant evidence that regular physical activity benefits the brains and bodies of school-aged children. Though mostly anecdotal, preliminary results from PE4life academy schools are very promising (PE4life 2007). The academies report higher measures of physical fitness, reduced rates of obesity, lower incidents of disciplinary action, and improved academic achievement among students”.**

Šeit publikācija: johnratey.typepad.com/SattelRatey.pdf

Nedaudz atbildes vienkāršā valodā var būt atrodas arī šajā ABC televīzijas veidotajā materiālā par holandiešu zinātnieku veikto pētījumu, kas apkopo 14 pētniecisku darbu rezultātus par fiziskās slodzes ietekmi uz mācību procesiem un cilvēka attīstību:

http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

“Dutch researchers reviewed 14 previous studies from different parts of the world that looked at the relationship between physical activity and academic performance. Their review is published in the journal Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine.

The data from the studies “suggests there is a significant positive relationship between physical activity and academic performance,” wrote the authors, led by Amika Singh of the Vrije Universiteit University Medical Center’s EMGO Institute for Health and Care Research in Amsterdam”.***

Tamdēļ mēs aicinām Latvijas skolās ieviest vairāk fiziskās slodzes.

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda piedāvājums ir veikt fiziskās aktivitātes skolā vairākas reizes dienā – mācību pauzēs ar 10 – 15 minūšu deju, “energyzeriem” vai sporta aktivitātēm. Un praktizēt to sistemātiski, lai jaunieši ir izkustējušies, atmodušies.

.

* Pasi Sahlberg: Director General of CIMO in Helsinki. Author of Finnish Lessons: What can the world learn about educational change in Finland?

** Dr. John J Ratey. MD, Associate Clinical Professor of Psychiatry at Harvard Medical School. Pētījums publicēts AMERICAN JOURNAL OF PLAY, winter 2009

***Physical Activity and Performance at SchoolA Systematic Review of the Literature Including a Methodological Quality Assessment. Amika Singh, PhD; Léonie Uijtdewilligen, MSc; Jos W. R. Twisk, PhD; Willem van Mechelen, PhD, MD; Mai J. M. Chinapaw, PhD. Arch Pediatrics&Adolescent Medicine 2012;166(1):49-55. doi:10.1001/archpediatrics.2011.716

 

 
%d bloggers like this: