Archive for februāris, 2013

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 6

februāris 28, 2013

Nr. 6  

Mainot smadzeņu aktivitāti, mainās arī gēnu aktivitāte un iedzimtība.



Avoti: *Response of the Brain to Enrichment. Marian Cleeves Diamond, University of Berkeley, Professor Emerita of Integrative Biology; **Environment influences gene expression, Tom Valeo January 02, 2009, The Dana Foundation; ***Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, Eric Jensen, 2006

Pētījumu un publikāciju citāti:

“Smadzeņu garozu ar tās potenciāla komplekso mikroarhitektūru ietekmē pieredze pirms dzimšanas un visas dzīves garumā. Ir ļoti būtiski atcerēties, ka šis “bagātināšanās ar pieredzi efekts” smadzenēs rada mūsu uzvedību tagadnē. Vecāki, izglītības speciālisti, politikas virzītāji un katrs cilvēks var gūt labumu no šīm zināšanām.”*

“Noteikti gēni atsevišķiem cilvēkiem acīmredzami rada noslieci piedzīvot mentālas saslimšanas, kā to paredz no paaudzes paaudzē mantotie modeļi, bet jauni pētījumi demonstrē, ka vides ietekme var noteikt, kā šie gēni izpaudīsies, tādējādi ietekmējot smadzeņu aktivitāti.” “Šis process, pazīstams kā epiģenētika, iesaista ķīmiskus “marķējumus” DNS, kas vai nu aktivizē vai apslāpē gēnu ekspresiju. Epiģenētiskās izmaiņas smadzenēs ietekmē attīstību un atmiņu.” “Epiģenētiskās izmaiņas daļēji rodas no izmaiņām metilācijā jeb metil grupas molekulu klātbūtnes DNS.”**

“Pētījumi apliecina, ka šūnas hipokampā, reģionā, kas tiek asociēts ar mācīšanos un atmiņu, kļūst par labākiem elektrisko signālu pārvades punktiem. Hipokampa sinapšu lauku potenciāls paaugstinās līdz ar vides uzlabošanās efektu.  Šīs izmaiņas var ietekmēt arī mūsu maņas. Pētījumi rāda, ka paaugstinoties skaņu apstrādes spējām, varam uzlabot arī redzes sistēmas attīstību.”***

“Cits pārsteidzošs faktors uzlabotas vides ietekmē ir proteīnu sintēze un gēnu transkripcija. Pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši, ka uzlabota vide izraisa būtiskas izmaiņas smadzenēs, tostarp uzlabo funkcionalitāti un attīstību zonās, kas atbildīgas par kognitīvo kapacitāti, mācīšanos, atmiņu un elastīgumu. Atkarībā no pētījuma dizaina, rezultāti uzrāda neironu skaita pieaugumu, garākus dendrītus, vairāk kontaktu, lielāku smadzeņu masu, vairāk iekš- un starpgarozu kontaktu, palielinātus kapilārus. 6 fundamentālie efekti: metaboliskā allostāze: izmaiņas asins plūsmā, bazelīna ķīmiskajos līmeņos un metaboliskajās funkcijās, uzlabotas anatomiskās struktūras: lielāki neironi un vairāk attīstītas šūnu struktūras, paaugstināts kontaktu skaits: paaugstināta cirkulācija starp neironiem, atsaucība un mācīšanās efektivitāte: uzlabojas elektriskie signāli, šūnu efektivitāte, un neirālā apstrāde, pieaug neiroģenēze un augšanas faktors: jaunu smadzeņu šūnu ražošana, kā arī smadzeņu funkcionēšanai svarīgi proteīni, atlabšana no traumas vai sistēmas traucējumiem: aizsardzība no stresa un lielāka atveseļošanās kapacitāte pie bojājumiem”***

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos linkos.)

LIAF komentārs:

Savu smadzeņu darbības principu izprašana var palīdzēt uzlabot gan darba (skolotājiem, direktoriem, IzM cilvēkiem), gan mācīšanās efektivitāti (skolēni un arī skolotāji, direktori, IzM).

Smadzenes šobrīd ir viens no pētītākajiem cilvēka orgāniem, kurš vislabāk spēj atklāt cilvēka mācīšanās efektīvākos nosacījumus. Vai izglītības cilvēki to zina? Ceram, ka  jaunie, topošie skolotāji, kā arī tie, kuri jau šobrīd skolās meklē risinājumus, kuri vēlas izprast cēloņus jauniešu augošajai apātijai, vietām agresijai un domā, kā ar to “tikt galā” — atrod materiālus par smadzeņu darbības principiem.

Ilgstoša atrašanās labvēlīgā vidē atstāj būtisku ietekmi uz smadzenēm, visām orgānu sistēmām, kognitīvajām spējām. Fiziskā telpa, uzturs un mācību procesā iesaistīto cilvēku pašsajūta, efektivitāte, veselība un laimes sajūta ir priekšnosacījums, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi realizēt savu potenciālu skolā, darbā, savstarpējās attiecībās.

Ierosinājums:

Savu smadzeņu funkcionalitātes izprašana vien var palīdzēt cilvēkiem arī izglītības sfērā, jo sevišķi vadībai — kā organizēt mācību procesus. Ja izglītības cilvēki ir cilvēcīgi pret bērniem, skolēniem skolās — tad viņi nevis piespiedu vai ārkārtas kursu kārtā, bet kaut vai paši savas empātijas dēļ vēlēsies sākt izprast efektīvus smadzeņu darbību principus. Tie tik ļoti palīdzētu bērniem, skolotājiem noņemt stresu un galu galā no mācībām gūt prieku un arī labākas sekmes.

Mēs esam redzējuši  kvalitatīvas atsevišķu izglītības entuziastu idejas par uzskatāmu “smadzeņu lietošanas instrukcijas” izveidošanu  — lai tāda būtu pieejama skolās un citur interesentiem.


Pētījumus un publikācijas varat atrast šeit:

*http://education.jhu.edu/PD/newhorizons/Neurosciences/articles/Response%20of%20the%20Brain%20to%20Enrichment/index.html

**http://www.dana.org/news/brainwork/detail.aspx?id=14402

***grāmata http://www.amazon.com/Enriching-Brain-Maximize-Learners-Potential/dp/0470223898

Coursera online mācību kurss epiģenētikā:

www.coursera.org/course/epigenetics

Avoti:
*Response of the Brain to Enrichment. Marian Cleeves Diamond, University of Berkeley, Professor Emerita of Integrative Biology
**Lobo, I. (2008) Environmental influences on gene expression. Nature Education 1(1)
***Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, Eric Jensen, 2006

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Advertisements

Svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 5

februāris 26, 2013

Nr. 5

Iedzimtība ir maināma. Vide ietekmē, kādi gēni tiks aktivizēti.

Pētījumu avoti: *John F. Helliwell and Shun Wang. The state of world happiness. **Lobo, I. & Shaw, K. (2008) Phenotypic range of gene expression: Environmental influence. Nature Education 1(1). ***National Scientific Council on the Developing Child, Center on the Developing Child at Harvard University (2004).

Pētījumu citāti:

“Katram no mums ir sava gēnu aktivitātes kombinācija. Par kādu personu kļūstam, ir atkarīgs no vides, kurā noteikti gēni aktivizējas.”*

“Gandrīz katrs mūsu attīstības un uzvedības aspekts tiek ietekmēts gan no personīgās pieredzes, ko gūstam vidē, gan gēnu aktivitātes konfigurācijas. Svarīgi arī atcerēties, ka gēni nav negrozāms mantojums. Gēni ir aktīvi visu mūsu dzīvi, ieslēdzot un izslēdzot savu ekspresiju, atbildot uz apkārtējo vidi. Vides faktori ietekmē un maina gēnu ekspresiju, kamēr gēni definē, kā mēs atbildēsim uz dažādām vides izmaiņām. Piemēram,  nepieciešamās aminoskābes mēs iegūstam ar uzturu, ko lietojam, un šo uzturvielu iekļaušanos mūsu ķermenī nosaka mūsu gēni. ”**

“Bērni pieredz pasauli kā savstarpējo attiecību vidi un šī pieredze skar visus bērnu attīstības aspektus. Ja vērtējam bērnus savstarpējo attiecību vides kontekstā, skolu uzdevums nav tikai attīstīt precizitāti un ciparu zināšanas. Skolai jābūt spējīgai radīt bērniem pieredzi pozitīvām attiecībām ar skolotājiem, bērniem un citiem pieaugušajiem, attīstot emocionālās prasmes un spēju sadarboties.” ***

Grāmatas “Zili Brīnumi” ilustrācija. Autors Aldis Kalniņš

LIAF komentārs:

Kas atstāj ietekmi uz gēnu ekspresiju? Praktiski viss. Emocionālā vide: piemēram, vērtības, attieksme un attiecību ētika, pašmenedžmenta principi. Intelektuālā vide: piemēram, domāšanas, analīzes kvalitāte mācību procesā, atbildība, inovācijas, zinātne, māksla un mūzika. Fiziskā vide: piemēram, krāsas, gaisma, telpu iekārtojums, izvietojums, tehnoloģiju pieejamība.

Skola ne tikai var mainīt, bet MAINA gēnu aktivitāti. Uz labu vai uz …

Skola var palīdzēt attīstīt IQ un EQ, bet var arī tieši pretēji — radīt pretestību pret mācīšanos, aizvērt, būt piemērs gan zemai ētikai, gan arī burvīgām, iedvesmojošām cilvēciskajām attiecībām.

Ierosinājums:

Valstij un izglītības cilvēkiem nāksies agri vai vēlu akceptēt, ka sabiedrība un skola būs atbildīga par jaunieša attīstību ārpus ģimenes. Iemesls?  — Daudzi vecāki neseko savu bērnu sekmēm skolās (35,9% respondentu bērnībā ir bijuši emocionāli atstāti novārtā, bet fizisku atstāšanu novārtā pieredzējuši 27%,  46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana****). Aptuveni 40 % Latvijas iedzīvotāju nav pārāk tālu no nabadzības sliekšņa un saviem bērniem laiku bieži vien nespēj veltīt.*****

Vai skolotāji šobrīd var palīdzēt? Fakts gan globāli, gan arī Latvijā — skolotājs ir viena no daudzajām ārkārtīgi stresainajām profesijām, kuras uzdevums ir sadzīvot ar 19. gadsimta izglītības konceptiem priekš 21. gadsimta bērniem, politisko batāliju atbalsīm, vecāku kultūrfrontēm klases vecāku sapulcēs un ārkārtīgi vājā līmeņa pedagogu apmācībām Latvijas augstskolās.

Piebilst laikam lieki, ka primāra ir IzM cilvēku un arī skolu direktoru izglītošana. Bet ar to būs par maz. Ja daudzus izglītības jautājumus var atrisināt salīdzinoši nedārgi, tad šis prasa lielākas investīcijas mācību kursiem izglītības cilvēkiem par visu, kas saistīts ar vides ietekmi uz gēnu aktivitāti. Bet, lai tik nopietni sāktu šīs lietas izskatīt, Latvijas izglītībai ir jābūt Latvijā primārai arī politiski un jābūt izcili spēcīgai IzM, jo šie lēmumi maina Latvijas nākotnes  genoma aktivitāti.

Pētījumus varat atrast šeit:

*faculty.arts.ubc.ca/jhelliwell/The%20State%20of%20World%20Happiness.pdf

**www.nature.com/scitable/topicpage/phenotypic-range-of-gene-expression-environmental-influence-581

***www.developingchild.net

Papildus raksti:

Par gēnu ekspresiju vairāk šeit:

www.nature.com/scitable/topicpage/gene-expression-14121669

Video Genome British Columbia:

*Avots: John F. Helliwell and Shun Wang. The state of world happiness.
**Avots: Lobo, I. & Shaw, K. (2008) Phenotypic range of gene expression: Environmental influence. Nature Education 1(1) ***Avots: National Scientific Council on the Developing Child, Center on the Developing Child at Harvard University (2004).
****Slimību profilakses un kontroles centra 2011. gada pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi.
***** Eurostat statistikas dati /www.diena.lv/latvija/zinas/nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-risks-latvija-draud-43-6-proc-bernu-13995602
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 4

februāris 25, 2013

Nr. 4

Māksla izglītībā — uzlabo dzīves prasmes, akadēmiskās sekmes, attiecības, atver cilvēka potenciālu.

Pētījuma avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999

Pētījuma citāti:

“Bērni, kuri ir iesaistīti mākslās, ir ar augstākām akadēmiskajām sekmēm. Jo sevišķi svarīgi, ka māksla palīdz bērniem, kuru ģimenes ir no zemākajiem sociālajiem slāņiem.”  “Bērni, kuri spēlē mūzikas instrumentus, uzrāda ievērojami augstākus rezultātus matemātikā.” “Teātra māksla palīdz uzlabot lasīšanas efektivitāti, attīsta pašizpratni un motivācijas spēju, kā arī paaugstina empātijas un tolerances līmeni pret citiem cilvēkiem.” *

LIAF komentārs:

Māksla ir viens no Latvijas izglītības iespējamajiem glābiņiem. Tā palīdz atvērt cilvēka potenciālu un unikalitāti. Ja izglītības programmas absolūtajā vairumā pasaules valstu  ir pēc fabrikas principiem būvētas, tad māksla ir kā viena no potēm šim vecajam modelim. Esam redzējuši vairākas skolas, kurās dažādas, regulāras mākslas aktivitātes ne tikai acīmredzot uzlabo akadēmiskās skemes, bet uzlabo arī kopējo atmosfēru skolās.

Kas šobrīd sevišķi svarīgi — ka māksla attīsta arī šādas prasmes: komunikāciju, uzticēšanos, ieklausīšanos, empātiju, publisku uzstāšanos, pienākumu dalīšanu, atbildības uzņemšanos un sadarbošanos dažādos līmeņos. Savukārt radošā savienošana ar analītisko/strukturālo aktualizē  smadzeņu darbības maiņu un līdz ar to veicina balansētu, vispusīgu attīstību. Latvijas sabiedrībā ir augsta interese par kultūru — tas dod iespēju ar “publikas atļauju” pienācīgi likt akcentu arī uz mākslas ieviešanu skolu programmās. Tas, starp citu, ir arī Somijas ceļš  — mākslas īpatsvara palielināšana izglītības procesos. Jo māksla palīdz attīstīt arī cilvēciskās attiecības un uzlabo atmosfēru skolā.


Ierosinājums:

IZM, VISC un VIAA būtu jāzina par šo zinātnisko pētījumu pamatiem un jāorientējas pārskatāmā nākotnē, lai māksla tiek ieviesta regulārā skolas dzīvē. Ja mēs ticam zinātnes pētījumiem un valsts vēlas labas akadēmiskās sekmes skolēniem, tad dažādām mākslas izpausmēm, kā, piemēram, dziedāšana, izrāde, dejošana, publiska uzstāšanās u.c. ir jābūt nevis kaut kam fakultatīvam, bet kā obligātam mākslas priekšmetam vai nodarbībai. Ar piezīmi, ka māksla, kas tiek praktizēta, nevis pasniegta no grāmatām skolas solos.

LIAF “Vispusīga intelekta” mācības ir lielā mērā būvētas ap mākslu, kas mums liek secināt, ka māksla ļauj pārslēgt uzmanību uz asociatīvo domāšanu un līdz ar to studenti var intensīvāk tikt galā ar LIAF kursiem raksturīgā informācijas daudzuma radītajiem stresiem. Un māksla ļauj personīgi pārdzīvot”to, par ko citādi varētu tikai teoretizēt, jo pretējā gadījumā mēs esam tikpat robotiski, necilvēcīgi kā šībrīža pasaules finansiālā sistēma.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:
http://artsedge.kennedy-center.org/champions/pdfs/Involvmt.pdf

Citi raksti par tēmu:
Izcila lekcija par mākslas neesamību skolās kā slimību, konfrontācijas, agresijas veicinātāju. Sers Kens Robinsons
http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGpL4U


BBC projekts Anglijā, kur ar kora dziedāšanu tika iepazīstināti jaunieši, kuriem akadēmiskās sekmes un mācīšanās skolā bija izteikti zemā līmenī
http://www.youtube.com/watch?v=uSkyUeL_KHI
http://www.youtube.com/watch?v=0d4fkrqkAaQ
http://www.bbc.co.uk/programmes/b008y102

*Avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 3

februāris 23, 2013

Nr. 3

Inovatīva domāšana — no starpdisciplināriem mācību procesiem.

Pētījuma avots: University of Cambridge Computer Laboratory. Radical innovation: crossing knowledge boundaries with interdisciplinary teams. Alan F. Blackwell, Lee Wilson, Alice Street, Charles Boulton, John Knell, 2009.

Pētījuma citāti:

“Mēs redzam, ka izglītība nav virzītājspēks uz starpdisciplinārām inovācijām, bet labākajā gadījumā ir atbildīga esošo mācību disciplīnu ierobežojumu priekšā, mēģinot reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu pēc profesionālām prasmēm. Studentu specializācija disciplīnās nepalīdz nodrošināt rītdienas biznesa līderus, tehnoloģiju speciālistus, inženierus un radošos speciālistus ar pietiekamu izpratni par nepieciešamību pēc kopēja nozares konteksta, kurā viņi var pielietot savas dažādās prasmes”.*

LIAF komentārs:

Izgītības sistēmas mācību programma cilvēkus nevis atver, bet aizver inovatīvai domāšanai. (Piemēram, skatīt Torrance Tests en.wikipedia.org/wiki/Torrance_Tests_of_Creative_Thinking). Latvijā IR IZCILAS skolas, kurās pamanās mācīt labāko pedagoģijas paraugu līmenī un kuras ir starpdisciplināri, radoši attīstošas bērniem.

Cilvēks bez attīstīta radošuma gara, komunikācijas prasmēm, empātijas, kritiskās un asociatīvās domāšanas nevar būt ne  uzņēmējs, ne labs marketologs, tehnoloģiju inovators, zinātnieks, skolotājs utt. Tātad — tas ir valstu izdzīvošanas jautājums, lai izglītības sistēmā tā visa būtu.

Latvija? Līdzīgi kā pasaulē arī Latvijā  labi ja 1% skolu ir mēģinājušas pielāgot savu mācību programmu starpdisciplinaritātei pēc būtības nevis nosaukuma, lai palīdzētu tiem, kuriem šajā globālajā ekonomikā būs jāstrādā pēc 5, 10 vai 20 gadiem, un mums nav ne mazākās nojausmas, tieši kādi tie būs ekonomiskā pieprasījuma ziņā.  Izglītības sistēmām kaut kad būs jābeidz aizstāvēt gadsimtiem vecu mācību konceptu, kurš cilvēkus novērtē pēc prasmēm – atcerēties un atstāstīt. Tā ir cilvēku kropļošana laikmetā, kurā ir daudz plašākas realizācijas iespējas un attiecīgi plašākas vajadzības.

Fakts:

Eiropas inovāciju indekss 2011. Latvija ir pēdējā vietā no 27 EU valstīm. Protams, tas nav viennozīmīgi, jo atskaites punkti var būt dažādi, bet tāda tendence ir: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/files/ius-2011_en.pdf

LIAF ierosinājums:

Novērtēt starpdisciplināra mācību procesa priekšrocības, piemēram, no neirozinātnes viedokļa par smadzeņu aktivitātes vispusīgu attīstību un iepazīstināt ar to Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas cilvēkus, skolotājus un arī Latvijas sabiedrību.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:

http://www.cl.cam.ac.uk/techreports/UCAM-CL-TR-760.pdf

Inovāciju piemērs:

http://www.ship-efficiency.org/onTEAM/pdf/Brabeck.pdf

Lai radītu un ieviestu dzīvē šādu, ārēji tik vienkāršu ideju, ir vajadzīgas ārkārtīgi daudz prasmes, sadarbojoties arī dažādu sfēru, zināšanu speciālistiem.

Lūk viens piemērs: Vācijā ir radīta unikāla inovācija – kaits, kurš izmanto vēja enerģiju, lai vilktu tankerus un citus kuģus. “Skysails“ ekonomē līdz 35% no kopējā enerģijas patēriņa dažādu lielumu kuģiem. Kā zināms, pasaulē absolūtais vairums visu kravas pārvadājumu notiek ar ūdens transportu. Kāpēc šis piemērs ir unikāls?  – Šo ideju joprojām nav viegli pārdot kuģu īpašniekiem, jo vajadzīga nepārtraukta inovācijas “pārinovēšana” no izmaksu, efektivitātes aspektiem. Tam ir vajadzīgas izcilas prasmes, kas principā ir ļoti starpdisciplinārs sadarbības process, kurā no visiem ir vajadzīgi augsts EQ un IQ.

Raksti par tēmu:

Oxford University press


*University of Cambridge Computer Laboratory. Radical innovation: crossing knowledge boundaries with interdisciplinary teams. Alan F. Blackwell, Lee Wilson, Alice Street, Charles Boulton, John Knell, 2009.
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.2

februāris 22, 2013

Nr. 2

Sekmīgai personīgajai un darba dzīvei izglītības saturā jābūt gan IQ, gan EQ.

Pētījuma avots: Harvard Business Review

Pētījuma citāti:

“Stratēģiskā domāšana iekļauj sevī kā minimums tikpat daudz emocionālo domāšanu kā IQ. Eksperimenti uzrāda, ka spēja identificēt un vadīt emocijas palīdz uztveres, veicamo darbu kvalitātei, kā arī personiskajās attiecībās”.*
“Psiholoģiskie testi par emocionālo inteliģenci atklāj emocionālo prasmju saistību ar dzīves kvalitāti un personības attīstību”.**

LIAF komentārs:

Emocionālā inteliģence izglītības sistēmā tiek “mācīta”  maz vai pat nemaz. Tas ir globāls jautājums. Viens no izņēmumiem ir Singapūra, kur oficiāli no 2012./2013. mācību gada EQ ir kā izglītības sistēmas mācību programmas viens no uzdevumiem. Ja gribam palīdzēt Latvijas jauniešiem būt veiksmīgiem dzīvē, kā arī kļūt par spējīgiem līderiem savā nozarē, tad emocionālā inteliģence ir ieviešama izglītības sistēmā pie pirmās iespējas. Un mēs taču to vēlamies, vai ne?

Ierosinājums:

Latvijai izpētīt Singapūras (arī Somijas) piemērus par dažādu ar EQ saistītu nodarbību ieviešanu izglītības sistēmā. Šobrīd Latvijas situācijā var ieviest un akcentēt mākslas nozīmi — tas būtu salīdzinoši vienkāršākais, ekonomiskākais risinājums, jāspēj iesaistīt vietējās komūnas.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:

Harvard Bussiness review http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1

Rakstus par tēmu varat atrast šeit:

American Scientist https://www.americanscientist.org/my_amsci/restricted.aspx?act=pdf&id=3621818932653

Emerald (Emerald is a global publisher linking research and practice) http://www.emeraldinsight.com/case_studies.htm/case_studies.htm?articleid=1509904&show=html

* un ** avots:  http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.1

februāris 20, 2013

Nr.1

Nenovērtējama ir regulāra fiziskas aktivitātes, spēles prakse skolās.

Pētījuma avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

Pētījuma citāts:

“Brīvā rotaļā bērni attīsta savu iztēli un radošumu, organizē paši savas spēles, attīsta savus spēļu principus, mācās problēmu risināšanas prasmes, praktizē līderību. Amerikas Pediatrijas Akadēmijas ziņojums rāda, ka brīva, nestrukturēta spēle ir veselīga un būtiska, lai palīdzētu bērniem sasniegt svarīgus sociālus, emocionālus un kognitīvās attīstības rezultātus, kā arī palīdz tiem tik galā ar stresu un kļūt izturīgākiem”.*

LIAF komentārs:

No bērnu fiziskajām aktivitātēm un spēlēm ieguvēji skolā ir visi! Izskrējies bērns ir mierīgāks, līdzsvarotāks, pozitīvāks. Ļoti daudzi skolotāji, skolēni cieš no regulāra stresa, negatīvisma mācībās, kas ne tikai pasliktina akadēmiskās sekmes, bet arī kavē bērnu vispārējo attīstību. Fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais, ekonomiskākais veids, kā to var radikāli uzlabot.

Ierosinājums:

Ieviest skolās aktīvos starpbrīžus vai “Enerģizētājus”**: www.intelektam.lv. Pasaules pedagoģijā un neformālajā izglītībā ir pieredze un paraugi fiziskajiem vingrinājumiem, kuri bērniem patīk. Šeit viens no piemēriem, kur ir “neformālās izglītības” spēļu resurss. Spēles ar prieku, fizisko aktivitāti: www.ydnetwork.org/Icebreakers.

Pētījumu varat atrast šeit:

www.imaginationplayground.com/images/content/2/9/2998/School-Recess-and-Group-Classroom-Behavior.pdf

*Avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

**”Enerģizētāji”: īsi, priecīgi un viegli paveicami fiziski vingrinājumi, kas uzlabo veselību un skolēnu sekmes.

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Izglītības sistēma 3 mērkaķiem. Runāt, dzirdēt, redzēt var arī neiemācīt.

februāris 6, 2013

Image

Pirms diviem mēnešiem starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā iemācīt prasmes skolu un universitāšu absolventiem, kas vēlas pie viņa strādāt. 

Viņam uzņēmumā vajadzīgās prasmes: spēja ātri mācīties, uzņemties iniciatīvu, nebaidīties kļūdīties un labot kļūdas, komunikācija, ētika, atbildība, sadarbība, darbs ar stresu, radošums, u.c.

Skan pašsaprotami, vai ne?

Ja ir šīs prasmes, visticamāk, vai nu būs priekšrocības atrast darbu vai pat arī pašam kļūt par uzņēmēju.

Ko no šīm dzīvei vajadzīgajām prasmēm māca izglītības sistēma?

Absolūtajā vairumā pasaules valstu, galvenokārt atpalikušo, atsakās to uztvert kā savu pienākumu — iemācīt dzīvē nepieciešamās prasmes. Pietiek ar mācību priekšmetiem, kur var izmērīt sekmes ar atzīmēm. Arī Latvijā pagaidām. Oficiālā izglītības akadēmiķu, konservatoru atbilde: skolotāji un skolas vide daudz ko no tā netieši skolā iemāca. Izglītībai ar to nav jānodarbojas. Un ir interešu pulciņi vai entuziastiski skolotāji.

Traģiska, neapskaužama situācija gan skolotājiem, gan bērniem.

Jo tā ir pilnīga laimes spēle skolniekiem. Kāpēc? Ja negadās labi skolotāji vai arī ja neesi piedzimis ģimenē, kurā lasa grāmatas, spriež par ētiku, uzņēmēja garu, tad visticamāk, tu nevarēsi pat tikt pie tā, lai sāktu realizēt to potenciālu, kas skolniekā kā topošajā uzņēmējā, zinātniekā, režisorā, žurnālistā, politiķī vai ārstā ir. Jo šībrīža izglītības sistēmai dzīves prasmes nav jāmāca.

Tātad, ja kāds runā par Latvijas nākotni, tad turat īkšķus un cerat, ka skolās ir labi skolotāji, direktori, kuri ir spēcīgas personības un dzīves piemēri. Jo izglītības sistēma izglītošanos ir pārvērtusi par sociālās nevienlīdzības ruleti. Ja “nepaveicas ar skolotājiem” vai “nepaveicas ar ģimeni”, tad izglītības sistēma par jūsu spējām strādāt globālajā ekonomikā neatbild.

Risinājums?

50% no izglītības sistēmā pavadītā laika skolēniem būtu jāapgūst tā sauktā “neformālā izglītība”, kurā ir vismaz kaut kas no tā, ko ļoti daudzviet vajag praktiski dzīvē.

Vai daudz prasīts? Man šķiet nē — jo ir runa par Latvijas nākotni.

Svarīga piezīme: lai tas realizētos, izglītības sistēmas pārvaldītājiem ir jāpārzina “neformālās izglītības” plašais iespēju lauks, kā arī neirozinātnes, endokrinoloģijas un citu zinātņu jaunākie atklājumi par efektīvu mācīšanos.

Nav vienkārši? — jā, bet izglītība arī ir ļoti liela atbildība un pedagoģija ir viena no lielākajām mākslām.

%d bloggers like this: