20 zinātnes pētījumi, kas maina izglītību nr.17

jūlijs 29, 2013

Nr. 17

Zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Sociālā inteliģence kopā ar Emocionālo Inteliģenci — novēli sev, saviem bērniem un Latvijai.

/Zuarguss, Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda vadītājs/

Attiecības sabiedrībā: Daudzi pētījumi liecina, ka “vienaldzības, apātijas, radikālisma, konfrontēšanās” iezīmes cilvēka dzīvē un sabiedrībā kopumā ved uz pazeminātu dzīves kvalitāti. Tās var mazināties tikai līdz ar Sociālās un Emocionālās Inteliģences palielināšanos izglītībā, mediju telpā, cilvēku ikdienā.*

Pētījumu, publikāciju un grāmatu citāti:

1.

Sociālā inteliģence ir citu vajadzību un interešu jušana, ko dažkārt dēvē arī par jūsu “sociālo radaru”, kā attieksmi, kas raksturojama ar labvēlību un saprātīgumu, un praktisko prasmju kopums, lai sekmīgi sadarbotos ar cilvēkiem jebkādos apstākļos.

**Karl Albrecht social intelligence http://www.karlalbrecht.com/siprofile/siprofiletheory.htm

2.

Sociālā un Emocionālā Apmācība ir process, kurā mēs mācāmies atpazīt un pārvaldīt emocijas, rūpēties par citiem, pieņemt kvalitatīvus lēmums, izturēties ētiski un atbildīgi, veidot pozitīvas attiecības un izvairīties no negatīvas uzvedības. Šīs pamata prasmes ir attīstāmas, lai mūsu bērni būtu sekmīgi ne tikai skolā, bet arī dzīvē. Tiem, kuriem šīs prasmes nepiemīt, būs mazākas iespējas dzīvē būt sekmīgiem. Jo īpaši svarīgi šīs prasmes ir attīstīt jau skolas laikā tāpēc, ka tās ir saistītas ar dažādiem uzvedības modeļiem, kuriem ir ilgtermiņa ietekme uz dzīvi. Turklāt skolām ir “pieeja” praktiski jebkuram bērnam un no skolām tiek gaidīts, ka tās spēs izskolot atbildīgus pilsoņus.

*** Building Academic Success on Social and Emotional Learning

3.

Sociālā inteliģence var mazināt konfrontāciju, veicināt sadarbošanos, aizstāt fanātismu un polarizāciju, ar izpratni mobilizēt cilvēkus kopīgiem mērķiem. Patiešām, tas var būt — ilgtermiņā raugoties — viens no svarīgākajiem apstākļiem, lai mēs kā cilvēki spētu izdzīvot.

**Karl Albrecht social intelligence http://www.karlalbrecht.com/siprofile/siprofiletheory.htm

Izglītība. Sociālajai un Emocionālajai Inteliģencei pavērsies iespējas būt izglītības sistēmā, kad nomainīsies izglītības sistēmas “dominējošo akadēmiķu” pārliecība par standarta testu galveno lomu cilvēka attīstības “mērīšanā”.

Kāpēc tas ir svarīgi Lavijai un Latvijas izglītībai?

Daudzi uzskata, ka tieši Sociālās un Emocionālās Inteliģences apgūšana skolu mācību programmās ir tas trūkstošais ingredients, kas vajadzīgs cilvēka un arī sabiedrības attīstībai kapitālisma ekonomikā. Grūti nepiekrist. Nemācīt Sociālās un Emocionālās Inteliģences prasmes ne bērniem, ne arī pieaugušajiem ir tas pats kā izturēties pret cilvēku kā pret reptili. Un mums kā “reptiļiem” tiek nu jau teju simts gadus iegalvots, ka tas ir dabiski,  ka pazūd interese mācīties; būt radošiem; palīdzēt citiem; ir bail uzstāties un komunicēt; pierast, ka skolā ir normāli simulēt mācīšanos utt. Un 12 gadi skolā dara savu. “Džungļu” ētika un lēmumi, kas valda ne tikai ekonomikā, politikā, bet arī izglītībā globāli vairumā pasaules valstu, mums pašiem rāda, ka mēs samierināmies ar šo apkārt notiekošo “reptīlismu” daudzās jo daudzās dzīves jomās. Jo tā jau laikam jābūt. Un laikam nebūtu iespējas  noargumentēt, ka var savādāk, ja zinātnes pētījumi un  pasaules, kā arī Latvijas atsevišķu skolu pieredze nerādītu gaišāku, cilvēciskāku ainu.

Līdzcietības un patstāvīgas kritiskās domāšanas trūkums. Hitlera sveikšana nacistiskajā Vācijā — viens cilvēks (aplī) atšķirībā no masu psihozes pārņemtajiem cilvēkiem tomēr domā atšķirīgi. Šo cilvēku  Vācijas tā laika izglītības sistēma un arī mediji tomēr nebija spējuši “izmācīt”.  Starp citu, izglītības sistēma kopš šiem tālajiem laikiem principā nav mainījusies ne Latvijā, ne pasaulē. Un valstu politiķi, ekonomisti, banķieri, militāristi, ierēdņi, uzņēmēji utt., kā zināms, visi top izglītības sistēmās… Varam cerēt tikai uz izciliem skolotājiem un vecākiem, kuri apveltīti ar Sociālās un Emocionālās Inteliģences prasmēm…

Vai Sociālo un Emocionālo Inteliģenci ir iespējams iemācīt?

Jā, ir. Tā ir salīdzinoši nesena izglītības prakse, kas oficiāli aizsākusies ap 1996. gadu ASV. Par laimi, intuitīvi to ir praktizējuši daudzi skolotāji un skolas pirms tam. Bet kopumā šādas prakses joprojām paliek kā izņēmums no ierastā. No savas pieredzes varu teikt, ka daudziem studentiem LIAF mācībās uzmanības pievēršana savām emocijām, garīgajiem stāvokļiem un sevis līdzsvarošanas metodēm ir bijis pārsteigums, ar ko līdz šim dzīvē nebija nācies saskarties. Svarīga piezīme, ka paliekošs efekts Sociālās un Emocionālās Inteliģences apgūšanai var būt tikai mācībās, kuras ir kā minums 2-3 mēnešus ilgas (tiesa, LIAF mācību kvalitatīvā novērtējuma psiholoģiskie pētījumi uzrāda pozitīvas izmaiņas arī pēc 2-3 nedēļām).

148220_565839063442949_752022407_n

Citu cilvēku izpratne. Vai ir kāds dzīves posms, kad saprast pretējā dzimuma pasaules uztveri nav svarīgi? Jautājums, kuru izglītības sistēmas droši vien ilgi negribēs uzskatīt par daļu no sava pienākuma, jo jautājums tiešām ir ļoti komplekss un prasa labi apmācītu mācību personālu.

Daži piemēri.

Vienā no Latvijas skolām — Jūrmalas Alternatīvajā skolā — diena sākas ar tā sauktajiem “mazajiem rīta apļiem”, kuros skolēni iemācās stāstīt par saviem pārdzīvojumiem, atziņām, mācoties sevi izteikt, atklāt, noformulēt un uzklausīt citus. Prognozējamais rezultāts? – nākotnē tā būs šo bērnu spēja adaptēties un attīstīt sevi mainīgajā globālajā darba tirgū un personiskajā dzīvē. Un kāpēc mēs to neieviešam izglītības sistēmā? Varbūt tāpēc, ka šajā virzienā visintensīvāk būtu jāmācās “izglītības ministrijas ekspertiem”. Jo pirmām kārtām tieši viņiem ir jābūt par Sociālās un Emocionālās Inteliģences izpratējiem un arī praktizētājiem, kas neapmaldītos šīs teorijas trijās priedēs. Jo ar standarta testiem sevi un mācību procesu šeit tik vienkārši neizmērīsi. Kas vēl vairāk sarežģī šo jautājumu, ka šeit ir ietvertas daudzas personības attīstības metodes, kādas sastopamas daudzās psiholoģijas nozarēs, neirozinātnes atklājumos, “neformālās izglītības” un arī meditācijas praksēs, kuras pēdējās desmitgadēs ir pieejamas neskaitāmās Rietumu pasaules universitātēs.****  Varētu pat teikt, ka šajā jomā ir veselas 4 priedes, kuras teorijā varbūt ir vienkāršas, bet praksē ir 4ās dimensijās… Gluži kā dzīve.

Video par Sociālo un Emocionālo Inteliģenci:

Iesaku šo Emotional Intellligence on-line kursu Coursera, kurā apvienoti neirozinātnes atklājumi, skaidrojot Emocionālās Inteliģences nozīmi un ietekmi. Šeit saite uz kursu.

https://www.coursera.org/course/lead-ei

Pētījumus varat atrast šeit:

* Promoting Social and Emotional Learning; by Maurice J. Elias, Joseph E. Zins, Roger P. Weissberg, Karin S. Frey, Mark T. Greenberg, Norris M. Haynes, Rachael Kessler, Mary E. Schwab-Stone and Timothy P. Shriver; http://www.ascd.org/publications/books/197157/chapters/The-Need-for-Social-and-Emotional-Learning.aspx

**Karl Albrecht social intelligence http://www.karlalbrecht.com/siprofile/siprofiletheory.htm

*** Building Academic Success on Social and Emotional Learning: What Does the Research Say? Joseph Zins, Roger Weissberg, Margaret Wang and Herbert J. Walberg, Editors; Foreword by Daniel Goleman

****Cambridge University, UK, http://www.cusu.cam.ac.uk/societies/directory/sammed

http://books.google.lv/books?id=MuDGDHCb_iwC&pg=PA151&lpg=PA151&dq=free+Building+Academic+Success+on+Social+and+Emotional+Learning&source=bl&ots=oFevebMEB_&sig=ZepnHpLMEbER75GUq-AZk0LI5N4&hl=en&sa=X&ei=Z3n1UZD5M6a24ASbioDgCA&ved=0CFgQ6AEwAw#v=onepage&q=free%20Building%20Academic%20Success%20on%20Social%20and%20Emotional%20Learning&f=false

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Advertisements
%d bloggers like this: