Nr. 11
Cilvēka “operatīvā atmiņa”. Var un vajag attīstīt, lai labāk mācītos.
Attēla avots *
Attēla paraksts: viadukts spēj izfiltrēt un izlaist caur sevi lielu transporta plūsmu. Gluži kā “operatīvā (darba) atmiņa” spēj vai nespēj “izlaist cauri” un apstrādāt lielu informācijas daudzumu.
Pētījumu un publikāciju citāti:
“Darba(operatīvā) atmiņa saistīta ar spēju noteiktā laika nogrieznī grupēt un apstrādāt informāciju “mentālajā(domāšanas) darba telpā. Pašreizējā teorija, kas balstīta uz funkcionālās aktivitātes un smadzeņu bojājumu pētījumiem, apraksta darba atmiņu kā multi-komponentu, ko veido ierobežotas kapacitātes tīklojums, kas savieno dažādus smadzeņu garozu centrus. Tā sastāv no verbālās un vizuāli-telpiskās īstermiņa atmiņas un “centrālā izpildorgāna”, kas iesaistīts augstākās pakāpes mentālajos procesos, uzmanības un izpildfunkciju regulēšanā.” *
“Līdz šim darba atmiņu uzskatīja par pārmantojamu un fiksētu. Tomēr šobrīd ir zināms, ka to var uzlabot ar speciāli piemeklētu treniņu uzdevumiem, kas mudina cilvēkus nepārtraukti strādāt pie savas atmiņas kapacitātes celšanas.”*
“Jaunākie pētījumi liecina, ka zema akadēmiskā snieguma gadījumos maināmais lielums ir darba atmiņa. Bērniem ar darba atmiņas grūtībām ir liels risks būt nesekmīgiem.”*
“Darba atmiņa atzīta par kognitīvu procesu, kas ir vitāli nepieciešams mācoties, un var būt par iemeslu sliktām akadēmiskām sekmēm un mācību grūtībām, kā arī virknei citu problēmu. Darba atmiņa ir tieši saistīta ar literārajām un rēķināšanas prasmēm, un bērniem ar vāju darba atmiņu, uzsākot mācības skolā, var neizdoties sasniegt gaidīto prasmju līmeni lasīšanā, matemātikā un eksaktajos priekšmetos trīs gadu laikā. Pārvarot darba atmiņas pārslodzi — vai nu paaugstinot kapacitāti vai samazinot prasības, var uzlaboties mācību process.”*
Attēla avots**
Attēla paraksts: operatīvās atmiņas pārslodze varētu izskatīties šādi. Lielai informācijas plūsmai ir jāattīsta smadzeņu ceļi (neironu sinapses) starp dažādiem “vajadzīgajiem” smadzeņu reģioniem.
“Zems akadēmiskais sniegums, piemēram, vāja lasītprasme, ir bieža un nopietna problēma, un skar aptuveni 10-20 % visas populācijas. Atgriezeniskais sociālais un ekonomiskais ilgtermiņa rezultāts šādiem sarežģījumiem ir zināms. Tas nozīmē palikšanu uz otru gadu, uzvedības traucējumus, garastāvokļa un pašvērtējuma problēmas un skolas neapmeklēšanu pusaudža gados, bezdarbu un nabadzību pieaugušā vecumā.”*
“Mūsu pētījumi rāda, ja mācību procesa laikā darba atmiņā iesaistītos neironus koordinē “teta viļņi”, atmiņa ir labāka.”**
“Smadzeņu sinhronizāciju ietekmē “teta viļņi”, kas tiek asociēti ar atslābināšanos un miegainumu, arī ar mācīšanos un atmiņu formēšanos.“**
Vairāk par smadzeņu viļņiem: http://www.hopkinsmedicine.org/healthlibrary/test_procedures/neurological/electroencephalogram_eeg_92,P07655/ un http://www.psych.westminster.edu/psybio/BN/Labs/Brainwaves.htm
“Izmantojot elektroencefalogrammu (EEG) elektrodus, pētnieki ierakstīja neironu aktivitāti un “fona” elektriskos signālus smadzeņu reģionos, kur veidojas atmiņas. Viņi konstatēja, ka atcerēšanās notiek labāk, ja mācīšanās notiek vienlaikus, neironiem sinhronizējoties ar teta viļņiem.”**
“Atmiņai vislabāk (palīdz), ja doto vienību apstrādājam dziļi un pamatīgi, savienojot ar iepriekšējo pieredzi. Tas ir pirmais noteikums uz iemācīšanos: mēs mācāmies vislabāk, kad mācāmies pakāpeniski, būvējot jaunās zināšanas uz jau esošajām zināšanām. Patiesībā viss, kas piesaista ciešu lasītāja uzmanību tekstam, uzlabos atmiņu. Piemēram, Connor Diemand-Yauman un kolēģu pētījums Princetonas Universitātē (2010) pierādīja, ka pasniegtais teksts ar fontu Comic Sans, kas ir salīdzinoši grūti lasāms, palīdz labāk atcerēties teksta saturu, salīdzinot ar fontā Arial pasniegtu tekstu.” ***
(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos avotos un linkos.)
Attēla avots***
LIAF komentārs:
Šī arī ir mūsu un datora atšķirība. Informāciju mēs uztveram atbilstoši mūsu emocionālajam stāvoklim un mūsu darba (operatīvo) atmiņu var uzlabot konkrētos veidos. Un svarīgi, ka to var uzlabot jebkurš. Nevis tikai ar metodi “atkārtošana ir zināšanu māte”, bet arī efektīvi izmantojot emocijas un asociācijas.
Ja ir nodoms atmiņu uzlabot, jāsāk ar “short attention span” (“īsa uzmanības laika”) maiņas metodi. Jo, piemēram, gados jauniem cilvēkiem ir problēmas ilgstoši koncentrēties uz kādu noteiktu jautājumu — mediji jauniešus ir pieradinājuši pie šodienas dinamikas, kāda pirms 15 gadiem vienkārši nebija iedomājama.
Vēl viens faktors, ko varam uzsvērt un atkārtot paši sev — neirozinātne ir pārliecinoši pierādījusi, ka negatīvi emocionālie stāvokļi vājina mūsu darba(operatīvās) atmiņas kvalitāti.
Emocionālajam stāvoklim ir ļoti liela nozīme mūsu efektivitātes veidošanā mācību un darba procesos. Emocionālais stāvoklis informācijas apstrādē aizņem lielu daļu un ir nozīmīgs ietekmes faktors psihomentālās izpausmes kvalitātē — kā, kāpēc un par ko domājam.
Esot negatīvās emocijās, tiek aktivizēti tie smadzeņu centri, kas kavē kvalitatīvu atmiņas darbības un domāšanas procesu. Izaicinājums mūsu izglītības sistēmai — kā radīt prieku mācīties, jo sevišķi “izaicinošajos” mācību priekšmetos vai klasēs, kur skolotājam ar bērnu nav izveidojusies laba sadarbība.
Attēla avots ****
Ierosinājums:
Veidu, kā attīstīt operatīvo (darba) atmiņu, ir daudz. Mūsuprāt, atmiņas treniņi būt jāsāk, kad mācībās palielinās ķīmijas, algebras, vēstures u.c. faktoloģisko mācību priekšmetu daudzums. Protams, tas, ka mums “operatīvā (darba) atmiņa”, mācoties informāciju, ir svarīga, un ka informācija ir jāuzņem pakāpeniski, nav nekas jauns.
Svarīgi ir zināt un saprast aspektus par “teta” viļņu “stāvokli” — atslābināšanās, relaksētība, kuri nodrošina labāku informācijas uztveršanu. Tad jāņem vērā visi ieteikumi, kā skolēniem samazināt stresu, par ko rakstījām iepriekš, komentējot pētījumus par adekvātas fiziskās slodzes nepieciešamību skolu programmās. Un šie pētījumi ir labs atgādinājums visiem ne tikai par to, ka atmiņas jauda, kapacitāte ir uzlabojama, bet arī par to, ka šis instruments ir jāattīsta, jo tas noderēs visu mūžu un palīdzēs daudz efektīvāk apgūt arī mācību priekšmetus.
Attēla avots: *****
Attēla paraksts: viens no veidiem, kā trenēt “mentālo” atmiņu. Pēdējā laikā gan kā iedarbīgākas aktualizējas tieši asociatīvā un emociju iesaistīšanas prakse.
Video:
How to train your mind to remember anything
http://edition.cnn.com/2012/06/10/opinion/foer-ted-memory
Trīs video lekcijas:
– working memory
– automaticity&brain
– 4 steps: acquisition and automaticity
http://www.reflexmath.com/research
Par pieredzi un atmiņu Daniel Kahneman: The riddle of experience vs. memory
http://www.ted.com/talks/daniel_kahneman_the_riddle_of_experience_vs_memory.html
Zuargusa blogs 
