Archive for the 'neirozinātne' Category

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 11

marts 28, 2013

Nr. 11

Cilvēka “operatīvā atmiņa”. Var un vajag attīstīt, lai labāk mācītos.

Attēla avots *

Attēla paraksts:  viadukts spēj izfiltrēt un izlaist caur sevi lielu transporta plūsmu. Gluži kā “operatīvā (darba) atmiņa” spēj vai nespēj “izlaist cauri” un apstrādāt lielu informācijas daudzumu.

Pētījumu un publikāciju citāti:

“Darba(operatīvā) atmiņa saistīta ar spēju noteiktā laika nogrieznī grupēt un apstrādāt informāciju “mentālajā(domāšanas) darba telpā.  Pašreizējā teorija, kas balstīta uz funkcionālās aktivitātes un smadzeņu bojājumu pētījumiem, apraksta darba atmiņu kā multi-komponentu, ko veido ierobežotas kapacitātes tīklojums, kas savieno dažādus smadzeņu garozu centrus. Tā sastāv no verbālās un vizuāli-telpiskās īstermiņa atmiņas un “centrālā izpildorgāna”, kas iesaistīts augstākās pakāpes mentālajos procesos, uzmanības un izpildfunkciju regulēšanā.” *

“Līdz šim darba atmiņu uzskatīja par pārmantojamu un fiksētu. Tomēr šobrīd ir zināms, ka to var uzlabot ar speciāli piemeklētu treniņu uzdevumiem, kas mudina cilvēkus nepārtraukti strādāt pie savas atmiņas kapacitātes celšanas.”*

“Jaunākie pētījumi liecina, ka zema akadēmiskā snieguma gadījumos maināmais lielums ir darba atmiņa.  Bērniem  ar darba atmiņas grūtībām ir liels risks būt nesekmīgiem.”*

“Darba atmiņa atzīta par kognitīvu procesu, kas ir vitāli nepieciešams mācoties, un var būt par iemeslu sliktām akadēmiskām sekmēm un mācību grūtībām, kā arī virknei citu problēmu. Darba atmiņa ir tieši saistīta ar literārajām un rēķināšanas prasmēm, un bērniem ar vāju darba atmiņu, uzsākot mācības skolā, var neizdoties sasniegt gaidīto prasmju līmeni lasīšanā, matemātikā un eksaktajos priekšmetos trīs gadu laikā. Pārvarot darba atmiņas pārslodzi  — vai nu paaugstinot kapacitāti vai samazinot prasības, var uzlaboties mācību process.”*


Attēla avots**

Attēla paraksts: operatīvās atmiņas pārslodze varētu izskatīties šādi. Lielai informācijas plūsmai ir jāattīsta smadzeņu ceļi (neironu sinapses) starp dažādiem “vajadzīgajiem” smadzeņu reģioniem.

“Zems akadēmiskais sniegums, piemēram, vāja lasītprasme, ir bieža un nopietna problēma, un skar aptuveni 10-20 % visas populācijas. Atgriezeniskais sociālais un ekonomiskais ilgtermiņa rezultāts šādiem sarežģījumiem ir zināms. Tas nozīmē palikšanu uz otru gadu, uzvedības traucējumus, garastāvokļa un pašvērtējuma problēmas un skolas neapmeklēšanu pusaudža gados, bezdarbu un nabadzību pieaugušā vecumā.”*

“Mūsu pētījumi rāda, ja mācību procesa laikā darba atmiņā iesaistītos neironus koordinē “teta viļņi”, atmiņa ir labāka.”**

“Smadzeņu sinhronizāciju ietekmē “teta viļņi”, kas tiek asociēti ar atslābināšanos un miegainumu, arī ar mācīšanos un atmiņu formēšanos.“**

Vairāk par smadzeņu viļņiem: http://www.hopkinsmedicine.org/healthlibrary/test_procedures/neurological/electroencephalogram_eeg_92,P07655/ un http://www.psych.westminster.edu/psybio/BN/Labs/Brainwaves.htm

“Izmantojot elektroencefalogrammu (EEG) elektrodus, pētnieki ierakstīja neironu aktivitāti un “fona” elektriskos signālus smadzeņu reģionos, kur veidojas atmiņas. Viņi konstatēja, ka atcerēšanās notiek labāk, ja mācīšanās notiek vienlaikus, neironiem sinhronizējoties ar teta viļņiem.”**

“Atmiņai vislabāk (palīdz), ja doto vienību apstrādājam dziļi un pamatīgi, savienojot ar iepriekšējo pieredzi. Tas ir pirmais noteikums uz iemācīšanos: mēs mācāmies vislabāk, kad mācāmies pakāpeniski, būvējot jaunās zināšanas uz jau esošajām zināšanām. Patiesībā viss, kas piesaista ciešu lasītāja  uzmanību tekstam, uzlabos atmiņu. Piemēram, Connor Diemand-Yauman un kolēģu pētījums Princetonas Universitātē (2010) pierādīja, ka pasniegtais teksts ar fontu Comic Sans, kas ir salīdzinoši grūti lasāms, palīdz labāk atcerēties teksta saturu, salīdzinot ar fontā Arial pasniegtu tekstu.” ***

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos avotos un  linkos.)
Attēla avots***

LIAF komentārs:

Šī arī ir mūsu un datora atšķirība. Informāciju mēs uztveram atbilstoši mūsu emocionālajam stāvoklim un mūsu darba (operatīvo) atmiņu var uzlabot konkrētos veidos.  Un svarīgi, ka to var uzlabot jebkurš. Nevis tikai ar metodi “atkārtošana ir zināšanu māte”, bet arī efektīvi izmantojot emocijas un asociācijas.

Ja ir nodoms atmiņu uzlabot, jāsāk ar “short attention span” (“īsa uzmanības laika”) maiņas metodi. Jo, piemēram, gados jauniem cilvēkiem ir problēmas ilgstoši koncentrēties uz kādu noteiktu jautājumu —  mediji jauniešus ir pieradinājuši pie šodienas dinamikas, kāda pirms 15 gadiem vienkārši nebija iedomājama.

Vēl viens faktors, ko varam uzsvērt un atkārtot paši sev — neirozinātne ir pārliecinoši pierādījusi, ka negatīvi emocionālie stāvokļi vājina mūsu darba(operatīvās) atmiņas kvalitāti.

Emocionālajam stāvoklim ir ļoti liela nozīme mūsu efektivitātes veidošanā mācību un darba procesos. Emocionālais stāvoklis informācijas apstrādē aizņem lielu daļu un ir nozīmīgs ietekmes faktors psihomentālās izpausmes kvalitātē — kā, kāpēc un par ko domājam.

Esot negatīvās emocijās, tiek aktivizēti tie smadzeņu centri, kas kavē kvalitatīvu atmiņas darbības un domāšanas procesu. Izaicinājums mūsu izglītības sistēmai  — kā radīt prieku mācīties, jo sevišķi “izaicinošajos” mācību priekšmetos vai klasēs, kur skolotājam ar bērnu nav izveidojusies laba sadarbība.


Attēla avots ****

Ierosinājums:

Veidu, kā attīstīt operatīvo (darba) atmiņu, ir daudz. Mūsuprāt, atmiņas treniņi būt jāsāk, kad mācībās palielinās ķīmijas, algebras, vēstures u.c. faktoloģisko mācību priekšmetu daudzums. Protams, tas, ka mums “operatīvā (darba) atmiņa”, mācoties informāciju, ir svarīga, un ka informācija ir jāuzņem pakāpeniski, nav nekas jauns.

Svarīgi ir zināt un saprast aspektus par “teta” viļņu “stāvokli” — atslābināšanās, relaksētība, kuri nodrošina labāku informācijas uztveršanu. Tad jāņem vērā visi ieteikumi, kā skolēniem samazināt stresu, par ko rakstījām iepriekš, komentējot pētījumus par adekvātas fiziskās slodzes  nepieciešamību skolu programmās. Un šie pētījumi ir labs atgādinājums visiem ne tikai par to, ka atmiņas jauda, kapacitāte ir uzlabojama, bet arī par to, ka šis instruments ir jāattīsta, jo tas noderēs visu mūžu un palīdzēs daudz efektīvāk apgūt arī mācību priekšmetus.


Attēla avots: *****

Attēla paraksts: viens no veidiem, kā trenēt “mentālo” atmiņu. Pēdējā laikā gan kā iedarbīgākas aktualizējas tieši asociatīvā un emociju iesaistīšanas prakse.

Video:

How to train your mind to remember anything

http://edition.cnn.com/2012/06/10/opinion/foer-ted-memory

Trīs video lekcijas:

– working memory

– automaticity&brain

– 4 steps: acquisition and automaticity

http://www.reflexmath.com/research

Par pieredzi un atmiņu Daniel Kahneman: The riddle of experience vs. memory

http://www.ted.com/talks/daniel_kahneman_the_riddle_of_experience_vs_memory.html

Pētījumus un publikācijas varat atrast šeit:
*  http://www.biomedcentral.com/1471-2431/11/57hj778
** Human memory strength is predicted by theta-frequency phase-locking of single neurons Ueli Rutishauser , Ian B. Ross, Adam N. Mamelak & Erin M. Schuman, http://www.brain.mpg.de/fileadmin/user_upload/Documents/Papers/Papers_Schuman/Rutishauser_et_al_2010.pdf
*** http://socrates.berkeley.edu/~kihlstrm/GSI_2011.htm
Attēlu, foto avoti:
*lh6.googleusercontent.com
**lh3.googleusercontent.com
***lh4.googleusercontent.com
****www.google.lv
****lh5.googleusercontent.com
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.
Advertisements

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 10

marts 20, 2013

Nr. 10

Mendeļa “fiksēto smadzeņu” mīts pēc 200 gadiem ir beidzies. Smadzenes mainās — neiroplasticitāte. 

Foto avots:*

Pētījumu, grāmatu un publikāciju citāti:

“Pēdējo divu gadsimtu garumā kā valdošais viedoklis zinātnes un medicīnas pasaulē dominēja Mendela ģenētikas skatījums. Tas nozīmē  —  “jūs kļūstat par tiem, ko jūsu vecāki jums ir devuši” un “ situāciju nevar uzlabot, vismaz ne attiecībā uz smadzenēm. Faktiski zinātnes vēsturē ilgu posmu dominēja paradigma, ka cilvēka smadzenēm ir fiksēta kapacitāte, kura vienkārši tiek “piepildīta” ar dzīves laikā uzkrātu pieredzi un atmiņām.”*

“Tomēr cilvēka smadzenēm ir milzīga spēja mainīties. Gan vecākiem, gan skolotājiem tas ir cerību pilns vēstījums.”*

“Neiroplasticitāte ir smadzeņu īpašība, kas caur mentālo pieredzi ļauj tām mainīt struktūru un funkcijas.”**

Foto avots:**

“Jaunākie pētījumi sāk atbildēt uz šiem fundamentālajiem jautājumiem, pētot pieaugušo smadzeņu plasticitāti  — to spēju viegli mainīties caur pieredzi. Pretstatā vispārējam pieņēmumam, ka vecam sunim nevar iemācīt jaunu triku, parādās jauni, pārliecinoši pierādījumi tam, ka pieauguša cilvēka smadzenes ir ļoti plastiskas un viegli attīstāmas un ka cilvēks ir spējīgs uz jauniem varoņdarbiem pat pēdējās savas dzīves desmitgadēs, bet lai atmodinātu plasticitāti,  nepieciešams vien kāds papildus stimuls.   Zinātnieki vēsta, ka jauna pieredze var veidot nozīmīgas fizikālas izmaiņas smadzenēs tikai dažu dienu laikā un noteikti apstākļi var paātrināt šo fizisko, ķīmisko un funkcionālo smadzeņu pārveidošanos.”***

“Lieliski apstākļi mācīšanās procesiem = jauna aktivitāte -> dopomīna izraisīšanās -> tiek radīts augstāks motivācijas līmenis -> tas pozitīvi ietekmē iesaistīšanos un aktivizē neironus -> notiek neiroģenēze + pieaug sinaptiskā plasticitāte (uzlabojums jaunos neironu savienojumos vai mācībās ).”*****

“Dopamīna receptors D1 cita starpā tiek asociēts ar neironu augšanas un attīstīšanās funkciju. Palielinoties plasticitātei un šī receptora “darbības apjomiem”, tiek veikts ieguldījums kognitīvo funkciju būtiskā uzlabošanā.”****

“Četrpadsmit stundu mācības vairāk kā 5 nedēļas bija saistītas ar izmaiņām D1 piesaistīšanas potenciālā  pieres daļā. Šī dopamīna D1 receptoru sistēmas plasticitāte demonstrē  abpusēju mijiedarbību starp mentālo (prāta) aktivitāti un smadzeņu bioķīmiju in vivo (organismā).” ****
(In vivo   —  http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=4034)

“Pētījumi liecina, ka mielīns (nervu šķiedru apvalks) rodas ilgstoša treniņa rezultātā. Stabils mielīna apvalks nodrošina optimālu elektrisko signāla stiprumu, ātrumu un precizitāti dodoties caur nervu šķiedrām.” ******

LIAF komentārs:

Smadzeņu plasticitātes princips apstiprina, ka katram ir iespējas attīstīt savas smadzenes un sevi jebkurā virzienā.

Šis, mūsuprāt, ir vēl viens pierādījums tam, cik lielā mērā izglītība var palīdzēt mums visiem attīstīt savus talantus.  Vienīgais šķērslis šī lielā potenciāla kvalitatīvai izmantošanai ir izglītības cilvēku, vadītāju, politisko kūrētāju nezināšana un/vai slinkums. Ja mēs izvirzām mērķi, tad, pieliekot gribasspēku, sistemātisku darbu un neatlaidību, varam apgūt jaunas prasmes, profesionālas iemaņas, zināšanas.

Smadzeņu darbības google princips  — kurus neironu ceļus lietojam, tos stiprinām, attīstām, jeb  — kuru informāciju lietojam, to vairojam, apliecina, ka tas, ar ko nodarbinām sevi ikdienā, nosaka virzienu, kurā attīstāmies, ar ko nodarbojamies, kam veltām uzmanību, kā reaģējam un izturamies pret apkārtējās vides faktoriem  — ģimenes, darba kolektīva, mācību vides attiecībām, negaidītiem notikumiem, savu mērķu un plānu realizāciju, pret informatīvo un fizisko vidi  — laika apstākļiem, apgaismojumu, krāsām utt. Tas viss darbojas kā investīcija kādās no mūsu spējām, prasmēm nākotnē.

Foto avots:***

Foto paraksts: Pat Homēram Simpsonam varētu palīdzēt attīstīt smadzenes.

Ierosinājums:

2011. gadā LIAF pārstāvjiem bija tikšanās un saruna Somijas Izglītības ministrijā. Viņi bija informēti par dažādiem neirozinātnes pētījumiem un saskaņā ar šiem pētījumiem ieviesa pārmaiņas savas valsts izglītības sistēmā. Vispirms, protams, tas bija “jāpārdod” politiķiem, kas, kā zināms, ne uzreiz, tomēr izdevās.

Latvijā vajadzētu tāpat. Mācību kursi par jaunākajiem atklājumiem zinātnē un uz to bāzes radītas mācību metodes, un stratēģija, kā to ieviest Latvijas izglītības sistēmā. Un, iespējams, kursi ne tikai IzM, bet arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas cilvēkiem, lai viņi izprot jēgu un pamatojumu, ko un kāpēc mainīt, turklāt būtiski mainīt vairākus iesīkstējušos  izglītības sistēmas principus.

Meklējot risinājumu situācijai, šobrīd strādājam pie “Vispusīga intelekta” online un klātienes kursu satura veidošanas un mācību sistēmas izveides. Lai ar mēdiju tīklu un klātienes kursu palīdzību cilvēkiem būtu pieejama informācija, kas atvieglotu visiem izglītības ikdienas procesā iesaistītajiem (šeit es nedomāju IzM un Saeimas cilvēkus, jo viņi profesionāli ikdienā ar izglītības procesu ikdienu un profesionālās attiecībās ar bērniem, vecākiem ikdienā nesastopas un stagnatīvās izglītības sekas tiešā veidā neizjūt).

Video:

Par smadzeņu plasticitāti
http://www.ted.com/talks/michael_merzenich_on_the_elastic_brain.html

Norman Doidge par smadzenēm un neiroplasticitāti:


Pētījumus, grāmatas un publikācijas varat atrast šeit:
*Eric Jensen, Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, 2006; http://www.google.lv/books?hl=en&lr=&id=LZS0fv8G9yYC&oi=fnd&pg=PR9&dq=improving+human+potential+everyone+has+potential+activate+genes+brain+regions+improve+potential&ots=TWpw9nh1xk&sig=_lRvHBPar9rvvAxkgKBR4rH8Z4g&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false
**Dr. Doidge, the author of “The Brain That Changes Itself”, 2010; http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/MAIN.html, par autoru http://www.normandoidge.com/normandoidge.com/ABOUT_THE_AUTHOR.html
***THE FANTASTIC PLASTIC BRAIN, The Kavli Foundation; http://www.kavlifoundation.org/science-spotlights/columbia-kibs-fantastic-plastic-brain
****Changes in Cortical Dopamine D1Receptor Binding Associated with Cognitive Training. Fiona McNab, Andrea Varrone, Lars Farde, Aurelija Jucaite, Paulina Bystritsky, Hans Forssberg, Torkel Klingberg. Science 323, 800(2009); http://www.klingberglab.se/pub/McNab2009.pdf
*****Andrea Kuszewski You can increase your intelligence: 5 ways to maximize your cognitive potential, 2011; http://blogs.scientificamerican.com/guest-blog/2011/03/07/you-can-increase-your-intelligence-5-ways-to-maximize-your-cognitive-potential/
****** Daniel Coyle “The Talent Code: Greatness Isn’t Born. It’s Grown. Here’s How”, 2009; http://www.amazon.com/Talent-Code-Greatness-Born-Grown/dp/055380684X
Foto avoti:
*https://www.google.lv
**https://www.google.lv
***https://www.google.lv
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 8

marts 6, 2013

Nr. 8

Iedzimtība mainās pat no fiziskajiem vingrinājumiem. Mainās arī gēnu aktivitāte.

Pētījuma citāts:

“71,4% emocionāli jūtīgo cilvēku ir atzinuši, ka fiziski vingrinājumi palīdz organizēt/menedžēt savu garastāvokli. Vingrinājumi efektīvi palīdz novērst nemieru un paniku. Aktivitāte ir izklaidējoša, samazina muskuļu sasprindzinājumu, aktivizē smadzeņu resursus (paaugstina neirotransmiteru, kas regulē noskaņojumu — serotonīna, dopamīna un norepinefrīna līmeni), paaugstinās elastīgums un rodas pārliecība, ka pats vari kontrolēt savu nemieru, beidzas sajūta, ka esi lamatās, sastindzis. Kā tas notiek? Vingrinājumi aktivizē jaunu nervu šūnu veidošanos no cilmes šūnām hipokampā, kā arī paaugstinās BDNF (Brain-derived neurotrophic factor, http://en.wikipedia.org/wiki/Brain-derived_neurotrophic_factor) — mācīšanās procesa vadošā molekula. Zemi BNDF līmeņi tiek saistīti ar depresiju.

Vingrinājumi palīdz atbrīvot stresu un “izlabot” stresa efektus ķermenī. Stresa laikā sintezējas hormons kortizols, augsts kortizols sarežģī iespējas prefrontālajam korteksam sasniegt hipokampu, lai salīdzinātu atmiņas, lai atšķirtu kontekstu, detaļas, salīdzinātu, secināt.

Ja kortizols ir augsts, ir sarežģīti izsecināt, kas ir un kas nav draudi, viss kļūst par apdraudējumu. Nav iespējams skaidri domāt.

Augsti kortizola līmeņi nogalina neironus hipokampā (kur tiek šķirotas atmiņas), radot iemeslu komunikācijas sabrukumam. Šis princips izskaidro, kāpēc cilvēki iesprūst negatīvās domās — hipokamps tādā siuācijā  apstrādā tikai negatīvās atmiņas.”*

“Mēs nevaram mainīt ģenētisko kodu, ko mums devuši mūsu vecāki, bet mēs varam izmainīt savu attieksmi, kā mēs to izmantojam. Vingrinājumi mums ļauj spēlēties ar mūsu ģenētisko kodu. Katram ir potenciāls ieslēgt un izslēgt patiku uz vingrinājumiem.”**

“Aerobiska aktivitāte stimulē neironu augšanu, atbalsta sinapšu plasticitāti un ilgtermiņa potencēšanu (dinamisku  savienojumu  modifikāciju starp neironiem), stimulē jaunu neironu attīstību hipokampā.”***

“Fiziski vingrinājumi palīdz veselīgai kognitīvai attīstībai, stimulējot pieres daivu nobriešanu, atvieglojot uzmanības deficīta hiperaktīvo traucējumu (UDS) simptomus (piemēram, impulsivitāti), uzlabojot komunikāciju, mazinot apdraudējuma sajūtu.”****

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos linkos.)


LIAF komentārs:

Cik no mums pārzina sava personiskā ķermeņa lietošanas principus? Cik no mums spēj ikdienā sevi organizēt tā, ka vienmēr ir pozitīvi, enerģiski un spēj menedžēt sevi jau laicīgi, negaidot stresa, noguruma, apātijas, depresijas, dusmu un īgnuma, bezcerības iestāšanos?

Jā, tas ir tik vienkārši — fiziskā aktivitāte palīdz! Cik no sabiedrības sporto vai regulāri ir fiziski aktīvi? Piemēram, skolotāji, ministri, ārsti, u.c.

Ja iedziļināmies augstāk minētajos pētījumos, var redzēt, ka kvalitatīva lēmumu pieņemšanas spēja mazinās, ja nav fiziskās aktivitātes. Ja palūkojamies uz cilvēku dzīvi ilgtermiņā — kas notiek, kad cilvēki pat nepamana pieaugoša depresijas fona izmaiņas, neapmierinātību, nespēju rast risinājumus u.c. Pētījumi apstiprina apmērus, ko mēs kā sabiedrība iegūstam vai zaudējam ilgtermiņā, ja skolās mācību procesi ir fiziski pasīvi vai arī gluži otrādi —  pārāk aktīvi. Starpība ir neaptverama. Jo sevišķi mazākajās klasēs un sevišķi zēniem, kuriem izteikti vajadzīgas iespējas realizēt savu enerģiju.

Ne tikai zinātne, bet, protams, arī daudzi un dažādi fizisko nodarbību un sporta, deju, jogas  u.c. pulciņi un klubi, un organizatori — entuziasti mums saka priekšā, ka ir iespējamas lielas izmaiņas no maziem sistēmiskiem soļiem — regulāri fiziski vingrinājumi, fiziskā slodze ir vienkāršs, lēts un efektīvs veids, kā pārorganizēt gēnu aktivitāti, sākot no depresīva noskaņojuma līdz klīniskai diagnozei, tāpat viegla aizkaitinājuma, skumjām, nepacietības, u.c. ir iespējams “pārslēgties”.

Mūsuprāt, ir loģiski ņemt vērā formālajai izglītībai vistuvāko — neformālā izglītība savā praksē ir pārbaudījusi šos aspektus un tai, mūsuprāt, būtu jākļūst par ikdienišķu, pilnvērtīgu formālās izglītības daļu.

Fiziskas slodzes laikā atbrīvojas sasprindzinājumi un ir iespējams dziļāk izprast situācijas būtību, paliekot labvēlīgi pozitīvā atieksmē pret apkārtējo pasauli. Pozitīva attieksme mācībās ir obligātais nepieciešamais lielums, jo pretējā gadījumā stundu skaits, kas nosēdēts skolas solā, būs daudz mazāk auglīgs. Smadzeņu spēja apstrādāt informāciju samazinās, cilvēkam atrodoties negatīvā attieksmē pret kādu procesu. Fiziskās nodarbības un spēles ar priecīgu fizisku izkustēšanos mācību stundu laikā būtiski uzlabo mācību procesa kvalitāti, atmosfēru klasē, katra individuālo hormonu aktivitātes balansu.

Ierosinājums:

Mūsu nākošajiem zinātniekiem, programmētājiem, politiķiem, ārstiem u.c. jau mācoties skolā ir jāsaprot, kā funkcionē mūsu ķermenis. Kā? Tā, kā skolēni to vislabāk vēlētos darīt — caur darīšanu un prieku.  LIAF ir konkrēts ierosinājums par “ķermeņa lietošanas instrukcijas” jeb Enerģizētāju ieviešanu Latvijas skolās. Neformālā izglītība, profesionālas augsta līmeņa menedžmenta mācības to ir pārbaudījušas — fiziskā slodze ir ārkārtīgi nepieciešama, lai mācībās varētu turēt lielu informatīvo slodzi. Tā ir kā masāža smadzenēm, ņemot talkā ķermeni. Pretējā gadījumā tā tiešām ir mocīšana.

No savas pieredzes LIAF organizētajās “Vispusīga intelekta” mācībās varu teikt, ka šādas fiziskās aktivitātes atstāj milzīgu nozīmi uz spēju turpināt augstvērtīgus mācību procesus, kuros ir darīšana ar jaunu, sarežģītu informāciju. Ja šādu “Enerģizētāju” LIAF kursos nebūtu, es domāju, pilnīgi noteikti nebūtu tādu rezultātu kognitīvajos testos. “Enerģizētāji” LIAF mācībās tika likti lietā vienmēr, kad mācību procesā par daudz sāka “kūpēt galvas”.

Lūk, piemēram, šo 3 nedēļu ļoti intensīvo mācību novērtējuma pētījumi, kuros aktīvi fiziskie vingrinājumi no 10 stundu mācībām bija apmēram vienu stundu dienā: http://www.intelektam.lv/?cat=2&subcat=8

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds attīsta projektu “Enerģizētāji” — īsu, priecīgu un viegli paveicamu fizisku vingrinājumu ieviešanu ikdienā. “Enerģizētāji” ir zinātniski un praksē pierādīts veids, kā ātri uzlabot akadēmiskās sekmes vai palielināt radošumu un atbrīvoties no spriedzes un agresijas. Pasaules pieredze rāda, ka skolās uzlabojas skolēnu sekmes un veidojas radoša vide attīstībai, ja ikdienā tiek praktizēti enerģizētāji.


Video:
Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John  Ratey
http://www.cbc.ca/thenational/indepthanalysis/story/2009/10/06/national-braingains.html

Holandiešu pētnieku īss rezumē
http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

LIAF “Enerģizētāju” projekta video
http://vimeo.com/58626448#at=0

Vairāk par “ Enerģizētāju” projektu:
http://www.intelektam.lv/?cat=5&subcat=35

Avotus, publikācijas un pētījumus varat atrast šeit:

*Ratey, J.( 2008).  Spark. New York:  Little, Brown and Company.
http://blogs.psychcentral.com/emotionally-sensitive/2012/04/exercise-improve-your-mood-and-help-repair-the-effects-of-stress/

**Acute Exercise Remodels Promoter Methylation in Human Skeletal Muscle, Romain Barrès,  Jie Yan, Brendan Egan, Jonas Thue Treebak, Morten Rasmussen, Tomas Fritz, Kenneth Caidahl, Anna Krook, Donal J. O’Gorman, Juleen R. Zierath
Cell Metabolism, Volume 15, Issue 3, 405-411, 7 March 2012
http://dx.doi.org/10.1016/j.cmet.2012.01.001

***1) Hillman, Charles H., Darla Castelli, Sarah M. Buck. 2005. Aerobic fitness and neurocognitive function in healthy preadolescent children. Medicine & Science in Sports & Exercise 37:1967–74.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/16286868
2) Hillman, Charles H., Kirk I. Erickson, and Arthur F. Kramer. 2008. Be smart, exercise your heart: Exercise effects on brain and cognition. Nature Reviews Neuroscience  9:58–64.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18094706
3) Hillman Charles H., Robert W. Motl, Matthew B. Pontifex, Danielle Posthuma, Janine H. Stubbe, Dorret L. Boomsma, and Eco J. C. de Geus. 2006. Physical activity and cognitive function in a cross-section of younger and older community-dwelling individuals. Health Psychology 25:678–87.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17100496

****1) Panksepp, Jaak, Jeff Burgdorf, Cortney Turner, and Nakia Gordon. 2003. Modeling ADHD-type arousal with unilateral frontal cortex damage in rats and beneficial effects of play therapy. Brain and Cognition 52:97–105.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12812809
2) Panksepp, Jaak. 2007. Can PLAY diminish ADHD and facilitate the construction of the social brain? Journal of the Canadian Academy of Child and Adolescent Psychiatry 16:57–66.
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2242642/
3) Panksepp, Jaak. 2008. Play, ADHD, and the construction of the social brain: Should the first class each day be recess? American Journal of Play 1:55–79.
http://www.journalofplay.org/issues/25/36-play-adhd-and-construction-social-brain

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību Nr. 6

februāris 28, 2013

Nr. 6  

Mainot smadzeņu aktivitāti, mainās arī gēnu aktivitāte un iedzimtība.



Avoti: *Response of the Brain to Enrichment. Marian Cleeves Diamond, University of Berkeley, Professor Emerita of Integrative Biology; **Environment influences gene expression, Tom Valeo January 02, 2009, The Dana Foundation; ***Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, Eric Jensen, 2006

Pētījumu un publikāciju citāti:

“Smadzeņu garozu ar tās potenciāla komplekso mikroarhitektūru ietekmē pieredze pirms dzimšanas un visas dzīves garumā. Ir ļoti būtiski atcerēties, ka šis “bagātināšanās ar pieredzi efekts” smadzenēs rada mūsu uzvedību tagadnē. Vecāki, izglītības speciālisti, politikas virzītāji un katrs cilvēks var gūt labumu no šīm zināšanām.”*

“Noteikti gēni atsevišķiem cilvēkiem acīmredzami rada noslieci piedzīvot mentālas saslimšanas, kā to paredz no paaudzes paaudzē mantotie modeļi, bet jauni pētījumi demonstrē, ka vides ietekme var noteikt, kā šie gēni izpaudīsies, tādējādi ietekmējot smadzeņu aktivitāti.” “Šis process, pazīstams kā epiģenētika, iesaista ķīmiskus “marķējumus” DNS, kas vai nu aktivizē vai apslāpē gēnu ekspresiju. Epiģenētiskās izmaiņas smadzenēs ietekmē attīstību un atmiņu.” “Epiģenētiskās izmaiņas daļēji rodas no izmaiņām metilācijā jeb metil grupas molekulu klātbūtnes DNS.”**

“Pētījumi apliecina, ka šūnas hipokampā, reģionā, kas tiek asociēts ar mācīšanos un atmiņu, kļūst par labākiem elektrisko signālu pārvades punktiem. Hipokampa sinapšu lauku potenciāls paaugstinās līdz ar vides uzlabošanās efektu.  Šīs izmaiņas var ietekmēt arī mūsu maņas. Pētījumi rāda, ka paaugstinoties skaņu apstrādes spējām, varam uzlabot arī redzes sistēmas attīstību.”***

“Cits pārsteidzošs faktors uzlabotas vides ietekmē ir proteīnu sintēze un gēnu transkripcija. Pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši, ka uzlabota vide izraisa būtiskas izmaiņas smadzenēs, tostarp uzlabo funkcionalitāti un attīstību zonās, kas atbildīgas par kognitīvo kapacitāti, mācīšanos, atmiņu un elastīgumu. Atkarībā no pētījuma dizaina, rezultāti uzrāda neironu skaita pieaugumu, garākus dendrītus, vairāk kontaktu, lielāku smadzeņu masu, vairāk iekš- un starpgarozu kontaktu, palielinātus kapilārus. 6 fundamentālie efekti: metaboliskā allostāze: izmaiņas asins plūsmā, bazelīna ķīmiskajos līmeņos un metaboliskajās funkcijās, uzlabotas anatomiskās struktūras: lielāki neironi un vairāk attīstītas šūnu struktūras, paaugstināts kontaktu skaits: paaugstināta cirkulācija starp neironiem, atsaucība un mācīšanās efektivitāte: uzlabojas elektriskie signāli, šūnu efektivitāte, un neirālā apstrāde, pieaug neiroģenēze un augšanas faktors: jaunu smadzeņu šūnu ražošana, kā arī smadzeņu funkcionēšanai svarīgi proteīni, atlabšana no traumas vai sistēmas traucējumiem: aizsardzība no stresa un lielāka atveseļošanās kapacitāte pie bojājumiem”***

(Pētījumu citātu tulkojumu veikuši LIAF speciālisti, kuriem nav specifiskas zinātniskās izglītības citēto pētījumu jomā. Oriģinālie pētījumu un publikāciju teksti atrodami norādītajos linkos.)

LIAF komentārs:

Savu smadzeņu darbības principu izprašana var palīdzēt uzlabot gan darba (skolotājiem, direktoriem, IzM cilvēkiem), gan mācīšanās efektivitāti (skolēni un arī skolotāji, direktori, IzM).

Smadzenes šobrīd ir viens no pētītākajiem cilvēka orgāniem, kurš vislabāk spēj atklāt cilvēka mācīšanās efektīvākos nosacījumus. Vai izglītības cilvēki to zina? Ceram, ka  jaunie, topošie skolotāji, kā arī tie, kuri jau šobrīd skolās meklē risinājumus, kuri vēlas izprast cēloņus jauniešu augošajai apātijai, vietām agresijai un domā, kā ar to “tikt galā” — atrod materiālus par smadzeņu darbības principiem.

Ilgstoša atrašanās labvēlīgā vidē atstāj būtisku ietekmi uz smadzenēm, visām orgānu sistēmām, kognitīvajām spējām. Fiziskā telpa, uzturs un mācību procesā iesaistīto cilvēku pašsajūta, efektivitāte, veselība un laimes sajūta ir priekšnosacījums, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi realizēt savu potenciālu skolā, darbā, savstarpējās attiecībās.

Ierosinājums:

Savu smadzeņu funkcionalitātes izprašana vien var palīdzēt cilvēkiem arī izglītības sfērā, jo sevišķi vadībai — kā organizēt mācību procesus. Ja izglītības cilvēki ir cilvēcīgi pret bērniem, skolēniem skolās — tad viņi nevis piespiedu vai ārkārtas kursu kārtā, bet kaut vai paši savas empātijas dēļ vēlēsies sākt izprast efektīvus smadzeņu darbību principus. Tie tik ļoti palīdzētu bērniem, skolotājiem noņemt stresu un galu galā no mācībām gūt prieku un arī labākas sekmes.

Mēs esam redzējuši  kvalitatīvas atsevišķu izglītības entuziastu idejas par uzskatāmu “smadzeņu lietošanas instrukcijas” izveidošanu  — lai tāda būtu pieejama skolās un citur interesentiem.


Pētījumus un publikācijas varat atrast šeit:

*http://education.jhu.edu/PD/newhorizons/Neurosciences/articles/Response%20of%20the%20Brain%20to%20Enrichment/index.html

**http://www.dana.org/news/brainwork/detail.aspx?id=14402

***grāmata http://www.amazon.com/Enriching-Brain-Maximize-Learners-Potential/dp/0470223898

Coursera online mācību kurss epiģenētikā:

www.coursera.org/course/epigenetics

Avoti:
*Response of the Brain to Enrichment. Marian Cleeves Diamond, University of Berkeley, Professor Emerita of Integrative Biology
**Lobo, I. (2008) Environmental influences on gene expression. Nature Education 1(1)
***Enriching the Brain: How to Maximize Every Learner’s Potential, Eric Jensen, 2006

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 4

februāris 25, 2013

Nr. 4

Māksla izglītībā — uzlabo dzīves prasmes, akadēmiskās sekmes, attiecības, atver cilvēka potenciālu.

Pētījuma avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999

Pētījuma citāti:

“Bērni, kuri ir iesaistīti mākslās, ir ar augstākām akadēmiskajām sekmēm. Jo sevišķi svarīgi, ka māksla palīdz bērniem, kuru ģimenes ir no zemākajiem sociālajiem slāņiem.”  “Bērni, kuri spēlē mūzikas instrumentus, uzrāda ievērojami augstākus rezultātus matemātikā.” “Teātra māksla palīdz uzlabot lasīšanas efektivitāti, attīsta pašizpratni un motivācijas spēju, kā arī paaugstina empātijas un tolerances līmeni pret citiem cilvēkiem.” *

LIAF komentārs:

Māksla ir viens no Latvijas izglītības iespējamajiem glābiņiem. Tā palīdz atvērt cilvēka potenciālu un unikalitāti. Ja izglītības programmas absolūtajā vairumā pasaules valstu  ir pēc fabrikas principiem būvētas, tad māksla ir kā viena no potēm šim vecajam modelim. Esam redzējuši vairākas skolas, kurās dažādas, regulāras mākslas aktivitātes ne tikai acīmredzot uzlabo akadēmiskās skemes, bet uzlabo arī kopējo atmosfēru skolās.

Kas šobrīd sevišķi svarīgi — ka māksla attīsta arī šādas prasmes: komunikāciju, uzticēšanos, ieklausīšanos, empātiju, publisku uzstāšanos, pienākumu dalīšanu, atbildības uzņemšanos un sadarbošanos dažādos līmeņos. Savukārt radošā savienošana ar analītisko/strukturālo aktualizē  smadzeņu darbības maiņu un līdz ar to veicina balansētu, vispusīgu attīstību. Latvijas sabiedrībā ir augsta interese par kultūru — tas dod iespēju ar “publikas atļauju” pienācīgi likt akcentu arī uz mākslas ieviešanu skolu programmās. Tas, starp citu, ir arī Somijas ceļš  — mākslas īpatsvara palielināšana izglītības procesos. Jo māksla palīdz attīstīt arī cilvēciskās attiecības un uzlabo atmosfēru skolā.


Ierosinājums:

IZM, VISC un VIAA būtu jāzina par šo zinātnisko pētījumu pamatiem un jāorientējas pārskatāmā nākotnē, lai māksla tiek ieviesta regulārā skolas dzīvē. Ja mēs ticam zinātnes pētījumiem un valsts vēlas labas akadēmiskās sekmes skolēniem, tad dažādām mākslas izpausmēm, kā, piemēram, dziedāšana, izrāde, dejošana, publiska uzstāšanās u.c. ir jābūt nevis kaut kam fakultatīvam, bet kā obligātam mākslas priekšmetam vai nodarbībai. Ar piezīmi, ka māksla, kas tiek praktizēta, nevis pasniegta no grāmatām skolas solos.

LIAF “Vispusīga intelekta” mācības ir lielā mērā būvētas ap mākslu, kas mums liek secināt, ka māksla ļauj pārslēgt uzmanību uz asociatīvo domāšanu un līdz ar to studenti var intensīvāk tikt galā ar LIAF kursiem raksturīgā informācijas daudzuma radītajiem stresiem. Un māksla ļauj personīgi pārdzīvot”to, par ko citādi varētu tikai teoretizēt, jo pretējā gadījumā mēs esam tikpat robotiski, necilvēcīgi kā šībrīža pasaules finansiālā sistēma.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:
http://artsedge.kennedy-center.org/champions/pdfs/Involvmt.pdf

Citi raksti par tēmu:
Izcila lekcija par mākslas neesamību skolās kā slimību, konfrontācijas, agresijas veicinātāju. Sers Kens Robinsons
http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGpL4U


BBC projekts Anglijā, kur ar kora dziedāšanu tika iepazīstināti jaunieši, kuriem akadēmiskās sekmes un mācīšanās skolā bija izteikti zemā līmenī
http://www.youtube.com/watch?v=uSkyUeL_KHI
http://www.youtube.com/watch?v=0d4fkrqkAaQ
http://www.bbc.co.uk/programmes/b008y102

*Avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

20 svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.1

februāris 20, 2013

Nr.1

Nenovērtējama ir regulāra fiziskas aktivitātes, spēles prakse skolās.

Pētījuma avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

Pētījuma citāts:

“Brīvā rotaļā bērni attīsta savu iztēli un radošumu, organizē paši savas spēles, attīsta savus spēļu principus, mācās problēmu risināšanas prasmes, praktizē līderību. Amerikas Pediatrijas Akadēmijas ziņojums rāda, ka brīva, nestrukturēta spēle ir veselīga un būtiska, lai palīdzētu bērniem sasniegt svarīgus sociālus, emocionālus un kognitīvās attīstības rezultātus, kā arī palīdz tiem tik galā ar stresu un kļūt izturīgākiem”.*

LIAF komentārs:

No bērnu fiziskajām aktivitātēm un spēlēm ieguvēji skolā ir visi! Izskrējies bērns ir mierīgāks, līdzsvarotāks, pozitīvāks. Ļoti daudzi skolotāji, skolēni cieš no regulāra stresa, negatīvisma mācībās, kas ne tikai pasliktina akadēmiskās sekmes, bet arī kavē bērnu vispārējo attīstību. Fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais, ekonomiskākais veids, kā to var radikāli uzlabot.

Ierosinājums:

Ieviest skolās aktīvos starpbrīžus vai “Enerģizētājus”**: www.intelektam.lv. Pasaules pedagoģijā un neformālajā izglītībā ir pieredze un paraugi fiziskajiem vingrinājumiem, kuri bērniem patīk. Šeit viens no piemēriem, kur ir “neformālās izglītības” spēļu resurss. Spēles ar prieku, fizisko aktivitāti: www.ydnetwork.org/Icebreakers.

Pētījumu varat atrast šeit:

www.imaginationplayground.com/images/content/2/9/2998/School-Recess-and-Group-Classroom-Behavior.pdf

*Avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

**”Enerģizētāji”: īsi, priecīgi un viegli paveicami fiziski vingrinājumi, kas uzlabo veselību un skolēnu sekmes.

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Izglītības sistēma 3 mērkaķiem. Runāt, dzirdēt, redzēt var arī neiemācīt.

februāris 6, 2013

Image

Pirms diviem mēnešiem starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā iemācīt prasmes skolu un universitāšu absolventiem, kas vēlas pie viņa strādāt. 

Viņam uzņēmumā vajadzīgās prasmes: spēja ātri mācīties, uzņemties iniciatīvu, nebaidīties kļūdīties un labot kļūdas, komunikācija, ētika, atbildība, sadarbība, darbs ar stresu, radošums, u.c.

Skan pašsaprotami, vai ne?

Ja ir šīs prasmes, visticamāk, vai nu būs priekšrocības atrast darbu vai pat arī pašam kļūt par uzņēmēju.

Ko no šīm dzīvei vajadzīgajām prasmēm māca izglītības sistēma?

Absolūtajā vairumā pasaules valstu, galvenokārt atpalikušo, atsakās to uztvert kā savu pienākumu — iemācīt dzīvē nepieciešamās prasmes. Pietiek ar mācību priekšmetiem, kur var izmērīt sekmes ar atzīmēm. Arī Latvijā pagaidām. Oficiālā izglītības akadēmiķu, konservatoru atbilde: skolotāji un skolas vide daudz ko no tā netieši skolā iemāca. Izglītībai ar to nav jānodarbojas. Un ir interešu pulciņi vai entuziastiski skolotāji.

Traģiska, neapskaužama situācija gan skolotājiem, gan bērniem.

Jo tā ir pilnīga laimes spēle skolniekiem. Kāpēc? Ja negadās labi skolotāji vai arī ja neesi piedzimis ģimenē, kurā lasa grāmatas, spriež par ētiku, uzņēmēja garu, tad visticamāk, tu nevarēsi pat tikt pie tā, lai sāktu realizēt to potenciālu, kas skolniekā kā topošajā uzņēmējā, zinātniekā, režisorā, žurnālistā, politiķī vai ārstā ir. Jo šībrīža izglītības sistēmai dzīves prasmes nav jāmāca.

Tātad, ja kāds runā par Latvijas nākotni, tad turat īkšķus un cerat, ka skolās ir labi skolotāji, direktori, kuri ir spēcīgas personības un dzīves piemēri. Jo izglītības sistēma izglītošanos ir pārvērtusi par sociālās nevienlīdzības ruleti. Ja “nepaveicas ar skolotājiem” vai “nepaveicas ar ģimeni”, tad izglītības sistēma par jūsu spējām strādāt globālajā ekonomikā neatbild.

Risinājums?

50% no izglītības sistēmā pavadītā laika skolēniem būtu jāapgūst tā sauktā “neformālā izglītība”, kurā ir vismaz kaut kas no tā, ko ļoti daudzviet vajag praktiski dzīvē.

Vai daudz prasīts? Man šķiet nē — jo ir runa par Latvijas nākotni.

Svarīga piezīme: lai tas realizētos, izglītības sistēmas pārvaldītājiem ir jāpārzina “neformālās izglītības” plašais iespēju lauks, kā arī neirozinātnes, endokrinoloģijas un citu zinātņu jaunākie atklājumi par efektīvu mācīšanos.

Nav vienkārši? — jā, bet izglītība arī ir ļoti liela atbildība un pedagoģija ir viena no lielākajām mākslām.

Zinātne saka priekšā Somijai, kā rīkoties! Vai Latvija arī var sadzirdēt?

Oktobris 23, 2012

.

Pasaulē atsevišķas valstis sāk iet pilnīgi jaunu attīstības posmu izglītībā. Manuprāt, visunikālāko, radikālāko precedentu ir radījusi Somija, kura paziņoja – mums nav primāri eksāmenu rezultāti, bet svarīgi ir palielināt mākslas praktizēšanu skolās un fiziskās aktivitātes!*

Kāpēc? Daļēji tamdēļ, ka neirozinātnes un endokrinoloģijas pētījumi pēdējos 15 gados rāda pilnīgi jaunas iespējas tam, kā cilvēki var efektīvāk mācīties!

Ko varētu darīt mēs?

Sākt ar vienkāršāko – ar atmodušos skolēnu, ar mazāk stresētu skolotāju, jo skolēni būtu kaut nelielu daļu savas “dauzonīgās, konfrontējošās” enerģijas realizējuši ārpus klases! Tas neprasītu daudz naudas vai pat vispār neprasa ieguldījumus!

Protams, būtu burvīgi un ceram, ka vairums ar izglītības sistēmu saistītie speciālisti zin un izprot, kāpēc Somija tik radikāli palielina mācību procesos fizisko slodzi un mākslu, vai arī Singapūra ievieš EQ attīstību kā līdzvērtīgu līdz šim dominējošajam IQ?

Šeit daži piemēri par fiziskās aktivitātes akūtu nepieciešamību efektīvam mācību procesam:

Lūk viens no Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John J Ratey pētījumiem par to, ka fiziskās aktivitātes ir ievērojami svarīgākas skolēniem nekā tas ir šķitis – fiziskās aktivitātes uzlabo skolēnu mācību rezultātus un dzīves kvalitāti, attīstību kopumā. Pētījumu kopsavilkums varētu būt izteikts šajā apgalvojumā no PE4life2007 pētījuma:

“There is abundant evidence that regular physical activity benefits the brains and bodies of school-aged children. Though mostly anecdotal, preliminary results from PE4life academy schools are very promising (PE4life 2007). The academies report higher measures of physical fitness, reduced rates of obesity, lower incidents of disciplinary action, and improved academic achievement among students”.**

Šeit publikācija: johnratey.typepad.com/SattelRatey.pdf

Nedaudz atbildes vienkāršā valodā var būt atrodas arī šajā ABC televīzijas veidotajā materiālā par holandiešu zinātnieku veikto pētījumu, kas apkopo 14 pētniecisku darbu rezultātus par fiziskās slodzes ietekmi uz mācību procesiem un cilvēka attīstību:

http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

“Dutch researchers reviewed 14 previous studies from different parts of the world that looked at the relationship between physical activity and academic performance. Their review is published in the journal Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine.

The data from the studies “suggests there is a significant positive relationship between physical activity and academic performance,” wrote the authors, led by Amika Singh of the Vrije Universiteit University Medical Center’s EMGO Institute for Health and Care Research in Amsterdam”.***

Tamdēļ mēs aicinām Latvijas skolās ieviest vairāk fiziskās slodzes.

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda piedāvājums ir veikt fiziskās aktivitātes skolā vairākas reizes dienā – mācību pauzēs ar 10 – 15 minūšu deju, “energyzeriem” vai sporta aktivitātēm. Un praktizēt to sistemātiski, lai jaunieši ir izkustējušies, atmodušies.

.

* Pasi Sahlberg: Director General of CIMO in Helsinki. Author of Finnish Lessons: What can the world learn about educational change in Finland?

** Dr. John J Ratey. MD, Associate Clinical Professor of Psychiatry at Harvard Medical School. Pētījums publicēts AMERICAN JOURNAL OF PLAY, winter 2009

***Physical Activity and Performance at SchoolA Systematic Review of the Literature Including a Methodological Quality Assessment. Amika Singh, PhD; Léonie Uijtdewilligen, MSc; Jos W. R. Twisk, PhD; Willem van Mechelen, PhD, MD; Mai J. M. Chinapaw, PhD. Arch Pediatrics&Adolescent Medicine 2012;166(1):49-55. doi:10.1001/archpediatrics.2011.716

 

 

Zinātne un ētika. Būtiska daļa no mācībām.

jūnijs 4, 2012

Viduslaikos baznīca bija naidā ar cinisko zinātni. «Modernajos laikos» zinātne vietām ir ironiska par iracionālo ētiku, ezotēriku, baznīcu utt. Savā ziņā viduslaiku attiecības turpinās. Man šķiet, ka mums vajadzētu ņemt labāko no visa, kas var palīdzēt attīstīties cilvēkiem un sabiedrībai.

.

Par zinātni: Ja skolotāji, direktori, paši jaunieši un jebkurš sabiedrības cilvēks sāks pamatu līmenī saprast, kā darbojas endokrīnā sistēma vai kādi ir smadzeņu darbības principi ― jau tā vien būs radikāli kvalitatīvāka izglītības sistēma nekā šobrīd esošā. Šie principi, pašā saknē ļaus cilvēkiem saprast, kādā virzienā, ritmā būvēt mācību procesus un attīstīt pašiem sevi.

Bet mācību procesi tikai ar zinātni vien, lai arī tā dos daudz lielāku izglītības efektivitāti un funkcionalitāti, tomēr būs neadekvāti. Tādi mācību procesi var radīt stratēģiskos, intelektuālos monstrus, kuriem nav aktuāla nedz sirsnība, līdzcietība, altruisms vai sociālā vienlīdzība attiecībā pret sabiedrību, valsti.

Tamdēļ arī ētika: Dainās, budismā, kristietībā un citās mācībās, kuras vai kuru traktētāji saglabā atvērtību, sirsnību pret pasauli, pastāv šie principi par to, kā izturēties pret apkārt un sevī notiekošo. Kāds ir ētiskais kodeks; kā palīdzēt sev un kāpēc  svarīgi palīdzēt citiem; kāpēc sirsnība, līdzcietība ir pašsaprotamas īpašības, attīstāmas katrai personībai. «Vispusīga intelekta» mācībās varēja redzēt, kā studentiem brīžos, kad sanāca doties dažādās diskomforta zonās, tās pārvarēt palīdzēja ētikas principi, kas apgūti vai nu ģimenē vai pašmācības ceļā vai tīri intuitīvi.

Ja mācību procesos būs ētika+zinātne, nākotnē būs daudz mazāk politiķu, mediju cilvēku, uzņēmēju, ierēdņu, kas dzīvos pēc principa «pēc manis kaut vai ūdens plūdi» vai «tas uz mani neattiecas, tā viņu problēma ― man nauda jāpelna». Viņu ģimenes, viņu mantiskais, personiskās labklājības stāvoklis nebūs attaisnojums, lai ignorētu šo kopējo valsts, sabiedrības ekosistēmu, kur katrs savu roku liek, lai lielais darbs uz priekšu tiek (vai netiek). Sabiedrība var palīdzēt, lai tiem cilvēkiem, kuriem ētikas pamatprincipi par kopējo labumu, labestību, palīdzēšanu, līdzcietību nav iedoti ģimenē, to iespējams izprast mācību procesos.

Tāda arī galvenā argumentācija tam, kāpēc pirms gada Latvijas intelektuālās attīstības fonds nodefinēja, ka «Vispusīga intelekta attīstības centru» mācību divi no sešiem pamatvirzieniem ir: zinātne un ētika.

 “Zinātne un ētika kā daļa no mācību programmas”
Studenti izveidoja plakātus, kuros nodefinēja pamatprincipus no Dainām, Kristietības un Budisma, kuri varētu būt aktuāli mācībās un šobrīd dzīvē. Kā arī noskaidroja, cik dažādi starp viņiem ir jēdziena “Dievs” traktējumi. Kā viens no tolerances un ētikas priekšnosacījumiem: spēt pieņemt cita pasaules redzējumus un interpretācijas.

Slodze ir atslodzes palīgs

maijs 18, 2012

Jūs varat strādāt/mācīties ilgi un intensīvi, ja maināt slodzes – izjūtu, domāšanas un fizisko slodzi. Visas papildina viena otru.

«Vispusīga intelekta» 2012. gada pirmais mācību posms rāda, ka zinātnes atklājumi endokrinoloģijā un neirozinātnē ievērojami ļauj uzturēt augstas darba/mācību spējas un līdzsvaru ilgi un ļoti augstā līmenī. Iztulkojot to neirozinātnes valodā – mācību procesā jāmaina smadzeņu reģionu noslodze. Tādējādi tiek aktivizēti vairāki smadzeņu reģioni, bet, mainot to aktivitātes, notiek «relaksācijas» process.

Pēc 2 nedēļu «Vispusīga intelekta» mācību procesiem, kuros 35 studentiem jāsavieno neierastas mācību sfēras – dziedāšana, muzicēšana un dejošana ar zinātni, psiholoģiju un dzīves prasmju attīstīšanu, turklāt ļoti intensīvos apstākļos, joprojām absolūtais vairākums studentu saglabā augstas darba spējas.

Michael Fuchs («IBM», «BMW» u.c. eksperts inovācijās, mācību procesos) pēc darba ar «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandu un «Vispusīga intelekta» mācību studentiem konstatēja, ka ar savu pieredzi globālajā mācību vidē viņš nezina analogu, kur mācību procesā tiktu izmantots tik daudz zinātnes atklājumu, kā tas notiek «Vispusīga intelekta» mācībās. Viņaprāt, tas ir virziens, uz kuru pēc gadiem pieciem varētu sākt pāriet valstu mērogā – kā «Atbalstošas mācību sistēmas» piedāvāšana visu vecumu cilvēkiem. Iespējams, valstis ar progresīvākajām izglītības sistēmām šādu pieeju mācībām 10-15 gadu laikā mēģinās iekļaut arī pamata izglītības sistēmā.

%d bloggers like this: