20 svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 12

aprīlis 9, 2013

Nr. 12

Pilnvērtīga dzīve lielā mērā ir atkarīga no tā, vai jaunībā ir iemācīts ilgstoši noturēt uzmanību.



Pētījumu, publikāciju un grāmatu citāti:

“Daudziem bērniem mūsdienās ir reta iespēja izbaudīt klusu, tikai paša kontrolētu prātu bez pieaugušo prasībām un elektronikas stimuliem. Nav pārsteigums, ka viņu augošās smadzenes uzrāda attiecīgās situācijas sekas. Piemēram, hronisks stress aktivizē smadzeņu “cīnies vai bēdz” ķīmiskās sistēmas, kas pat spēj iznīcināt neironus. Vairāki pētījumi iesaka mācoties uzturēt smadzenes miera stāvoklī, gūt nomierinošu efektu — līdzīgi kā tas notiek meditācijās, pārdomās vai pašu vadītu spēļu laikā, kas prasa iedziļināšanos.

Viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir palīdzēt bērniem izveidot labas uzmanības un pašpārvaldības jeb menedžmenta prasmes. Pētījumi, kas novēro veiksmīgus pieaugušos, uzrāda, ka “gudrajiem” un pat tiem, kas ieguvuši izglītību un grādus, realitātē var prognozēt mazākus panākumus nekā personām, kuras spēj efektīvi fokusēties uz problēmas risināšanu un attīstīt sevi.”*

“1970. gadā tā laika bērns sāka skatīties televīziju no 4 gadu vecuma, darot to 3 līdz 4 stundas dienā. Tipisks mūsdienu bērns  sāk skatīties jau no 4 mēnešu vecuma un ir “savienots” ar medijiem 6-8 stundas dienā.  Tas radījis dažas atšķirības ar bērnu vecāku un mūsdienu bērnu paaudzi: radusies “digitāli iedzimtā paaudze”, kas mediju ietekmē atrodas jau kopš dzimšanas. Bet viņu vecāki paliks “digitālie imigranti.”**

“Kopējie dati no smadzeņu skanēšanas, neirofizioloģiskajiem, ģenētikas un neiroķīmiskajiem pētījumiem par uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD) liecina, ka disfunkcijā ir iesaistīta mugurēji laterālā pieres daivas garoza(dorsolaterālais prefrontālais kortekss — DLPFC) un mugurēji priekšējā centrālās krokas garoza (dorsāli anteriorais singulārais kortekss — dACC), kuri veido frontostriatalās nervu sistēmas tīkla kortikālās sistēmas atbalstošās vadošās funkcijas. Turklāt papildus DLPFC un dACC strukturālo un funkcionālo attēlu apstrādes pētījumi rāda anomālijas tajos smadzeņu reģionos, kuros atrodas garozas struktūras, kuras atbalsta uzmanības funkciju.”***

“Tātad, kā vingrinājumi var uzlabot ADHD smadzeņu darbību? Kad tu staigā, skrien, veic lēkājošus pietupienus vai “atspiešanos”, tavas smadzenes izdala vairākas svarīgas ķīmiskas vielas. Piemēram, endorfīnus — hormonu savienojumus, kas regulē garastāvokli,  prieku un sāpes. Šāda veida aktivitātes tāpat paaugstina dopamīna, norepinefrīna un serotonīna līmeni organismā. Šie smadzeņu ķīmiskie savienojumi ietekmē koncentrēšanos un uzmanību, kas ir nepietiekama cilvēkiem ar UDHS diagnozi. “Kad jūs palielināt dopamīna līmeni, jūs palielināt uzmanības sistēmas spēju būt sistemātiskai un konsekventai, kam ir daudz labu efektu,” skaidro Džons Ratijs (Asociētais klīniskās psihiatrijas profesors Hārvardas Medicīnas skolā, pētnieks, publicists Dr. John J Ratey), kā piemēru minot nepieciešamības mazināšanos pēc jauniem stimuliem un modrības palielināšanos.”****

Ko darīt ar bērniem, kam ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromi?

Fakti par UDS/UDHS:

Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu slimo 5-10 % bērnu. Latvijā tas būtu apmēram no 12 līdz pat 23 tūkstošiem skolas vecuma bērnu (pēc IZM datiem 2008/2009 mācību gadā vispārizglītojošās un sākumskolās no 1.-12. klasēm kopā 236 223 bērnu). Tas nozīmē, ka katrā klasē var būt kāds bērns ar uzmanības deficīta vai hiperaktivitātes sindromu (raksta autors Dr. Guntis Rozentāls ir Latvijas Bērnu neirologu biedrības prezidents, šeit pilns raksts: http://www.delfi.lv/sievietem/gimene/berni/neaudzinats-varbut-ar-uzmanibas-deficitu-vai-hiperaktivitati-sirgstoss-berns.d?id=23825333



LIAF komentārs:

Šis bloga ieraksts atkal mudina pārskatīt izglītības pamatkonceptus. Daudziem izglītības darbiniekiem to, pieļauju ir grūti kaut vai vienkārši dzirdēt — par vēl kaut kādām izmaiņām. Ķīniešiem ir teiciens: “Nenovēlu dzīvot pārmaiņu laikā”. Nevar teikt, ka šis teiciens ir vērsts uz attīstību un izaugsmi, bet ar zināmu līdzjūtības noskaņu to var attiecināt uz Latvijas pēdējo 20 gadu izglītības sistēmu.

Lielākas un mazākas reformas ir bijušas visu laiku, bet tām, mūsuprāt, nav sakara ar izglītības kvalitātes pielāgošanu reālajai dzīvei, jaunajai paaudzei un, galvenais, ka izglītībā strādājošie šādām izmaiņām nav adekvāti sagatavoti.

Šī problēma, kas kļūst arvien aktuālāka, pēc dažu izglītības speciālistu domām ir arī kā raksturojums mūsdienu izglītības koncepta atpalicībai no mūsdienu jauniešu uztveres īpatnībām. Jo skaidrs, ka hiperaktivitāte pastāv, un, pēc daudzu skolotāju un speciālistu novērojumiem, tā ir globāla un tiešām augoša tendence.

Ko darīt izglītības sistēmai? Palīdzēt skolotājiem un bērniem! Jo ir iespējams, atkal jau nedārgi, bet atvieglot darbu skolotājiem un uzlabot atzīmes, atmosfēru skolēniem skolā. Turklāt tas ir vēl viens milzīgs ieguvums tām skolām, kurām ar rocību ir švaki — Latvijas sociāli nevienlīdzīgajā sadalījumā, kas spilgti izpaužas tieši izglītības sistēmā, lai šādi risinājumi darbā ar hiperaktivitāti (arī disleksiju, apātiju) būtu pieejami visos reģionos. Jo izmaiņas vajag kaut vai tāpēc, lai bērniem un skolotājiem šo milzīgo mācīšanās, komunikācijas, sadzīvisko, kultūras atšķirības stresu skolās mazinātu. Skolotājiem ir stress no bērniem, kuri nespēj iekļauties, bērniem ir stress, ka ar viņiem nemāk strādāt, jo nav sistēmisku risinājumu.

Ierosinājums:

Pētījumu ir daudz, bet mēs ieteiktu rūpīgi izlasīt vai izpētīt Hārvardas Medicīnas skolas profesora, pētnieka un publicista Džona Ratija (John J Ratey) darbus un ieteikumus, kā risināt hiperaktivitāti. Viņa ierosinājumi vairumā gadījumu ir caur fiziskajām aktivitātēm, kas nav dārgi no ieviešanas izmaksām, un ir paveicams, jo bērniem jautras kolektīvās spēles var labi patikt un tādas, kā zināms, neformālajā izglītībā pēdējos 20 gados ir izdomātas tūkstošiem.

Vēl daži ierosinājumi:

Infografika “27 iespējas, ko darīt, ja studenti nepievērš uzmanību”:


Un šeit neliela informācija, kā var strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir problēmas saglabāt koncentrēšanos.

Koncentrēšanās spējas trūkumu arvien vairāk izjūt jaunā paaudze. Un līdz ar to arī skolotāji, strādājot ar skolēniem klasēs un augstskolu pasniedzēji, strādājot ar studentiem.

“Mācību nodarbība sastāv no ienākošās informācijas vienkāršošanas, sadalīšanas saprotamās kategorijās un šīs reducētās (sakoncentrētas) informācijas pielāgošanas ar esošajām — saprotamajām, ikdienā lietotajām — lielajām kategoriju daļām. Reizēm arī no jaunu kategoriju formulēšanas. Kategorizēšana nosaka, kā jēdziens tiek saprasts, kā tas iegūts no atmiņas un kā tas tiek izprasts abstrahējoties vai radot secinājumus.

Piemēri ir galvenais līdzeklis, kas veido savienojumu starp vecajām un jaunajām zināšanām. Precīzi piemēri ļauj studentiem veidot saikni starp jaunu abstraktu ideju, tēmu vai jēdzienu un to, ko viņi jau zina.

Kad vienreiz ar jaunu tēmu ir iepazīstināts, jārada iespēja studentiem praktizēt domāšanu šīs tēmas ietvaros.

Uzreiz lekcijā jūs varat lūgt studentiem domāt viņu pašu piemērus par tēmu, meklēt to kopsakarības, noformulēt par šo tēmu eksāmena jautājumu vai lūgt izskaidrot tēmu kādam citam. Šī pieeja darbojas saskaņā ar dabisko prāta uzbūvi un tā vienozīmīgi uzlabo mācīšanos.

Uzmanības noturības pētījumi izgaismojuši problēmu, kāpēc studentiem ir grūtības noturēt uzmanību tradicionālā lekcijā. Pieaugušie studenti nevar koncentrēti iedziļināties tēmā ilgāk par 15-20 minūtēm, turklāt tikai nodarbības sākumā.

Ņemot vērā faktu, ka lekcijas ilgums parasti ir 50-70 minūtes, pasniedzējam ir kaut kas jādara, lai kontrolētu savu studentu uzmanību. Mēs jums savā lekcijā iesakām veidot “change-up” sistēmu, lai uzmanību restartētu.

Ja jūsu galvenais apmācību veids ir lekcija, tad lielākajai daļai studentu vienīgā aktivitāte ir klausīties vienas personas stāstījumu. Pat auditorijas diskusijā tikai tas students, kas konkrētajā brīdī izsakās, dara kaut ko atšķirīgu — pārējie joprojām tikai klausās. Kombinējot mūsu zināšanas par uzmanības noturību un prāta darbību, iesakām lekcijās izmantot aktivitāšu maiņu.

Pētnieki A. H. Džonstons un F. Persivals (A. H. Johnston un F. Percival) atklājuši, ka lektori, “kas izmanto dažādas pieejas un apzināti un konsekventi savās lekcijās maina ilustratīvus stāstījuma modeļus ar eksperimentiem vai īsām problēmu risināšanas sesijām, vai kādām citām apzinātu paužu formām, parasti iegūst labākus uzmanības noturības rezulātus. Šīm apzinātajām variācijām turklāt ir efekts vai nu atlikt vai iztikt pavisam bez uzmanības pārtraukuma.””*****

Video:

60 sekunžu lekcija par multitasking: http://www.scientificamerican.com/podcast/episode.cfm?id=the-myth-of-multitasking-09-07-15

1 h lekcija par emocijām, uzmanību, mācīšanos. David Henry Peterzell, Ph.D., University of California, San Diego, Center for Brain and Cognition, Department of Psychology

http://vimeo.com/58553736

 

Pētījumu,  publikāciju un grāmatu citātus varat atrast šeit:
*Your Child’s Growing Mind: Brain Development and Learning from Birth to Adolescence, 3rd Edition, Doubleday/Broadway Books, 2004, http://books.google.lv/books/about/Your_Child_s_Growing_Mind.html?id=V1wfk_l2Ch4C&redir_esc=yhttp://www.parentsleague.org/publications/selected_articles/helping_children_learn_to_pay_attention/index.aspx
**The Effects of Fast-Paced Cartoons Dimitri A. Christakis, MD, MPH, Seattle Children’s Research Institute, University of Washington, Seattle, Washington Pediatrics 2011;128;772; originally published online September 12, 2011; DOI: 10.1542/peds.2011-2071, http://pediatrics.aappublications.org/content/128/4/772.full.pdf+html?sid=9af2cbbb-a809-4cc0-bf2c-c21bcc1af331
***Towards Conceptualizing a Neural Systems-Based Anatomy of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder. Makris N. · Biederman J. · Monuteaux M.C. · Seidman L.J. , Dev Neurosci 2009;31:36–49 (DOI: 10.1159/000207492), http://www.karger.com/Article/Pdf/207492
****http://www.johnratey.com/Articles/An%20ADHD%20Med%20Without%20Side%20Effects.pdf
*****http://citl.indiana.edu/files/pdf/Lecture_Changeup.pdf)

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.
Advertisements
%d bloggers like this: