Archive for the 'blogs' Category

« Older posts
Newer posts »

Svarīgi zinātnes pētījumi, kas maina izglītību. Nr. 4

25 februārī, 2013

Nr. 4

Māksla izglītībā — uzlabo dzīves prasmes, akadēmiskās sekmes, attiecības, atver cilvēka potenciālu.

Pētījuma avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999

Pētījuma citāti:

“Bērni, kuri ir iesaistīti mākslās, ir ar augstākām akadēmiskajām sekmēm. Jo sevišķi svarīgi, ka māksla palīdz bērniem, kuru ģimenes ir no zemākajiem sociālajiem slāņiem.”  “Bērni, kuri spēlē mūzikas instrumentus, uzrāda ievērojami augstākus rezultātus matemātikā.” “Teātra māksla palīdz uzlabot lasīšanas efektivitāti, attīsta pašizpratni un motivācijas spēju, kā arī paaugstina empātijas un tolerances līmeni pret citiem cilvēkiem.” *

LIAF komentārs:

Māksla ir viens no Latvijas izglītības iespējamajiem glābiņiem. Tā palīdz atvērt cilvēka potenciālu un unikalitāti. Ja izglītības programmas absolūtajā vairumā pasaules valstu  ir pēc fabrikas principiem būvētas, tad māksla ir kā viena no potēm šim vecajam modelim. Esam redzējuši vairākas skolas, kurās dažādas, regulāras mākslas aktivitātes ne tikai acīmredzot uzlabo akadēmiskās skemes, bet uzlabo arī kopējo atmosfēru skolās.

Kas šobrīd sevišķi svarīgi — ka māksla attīsta arī šādas prasmes: komunikāciju, uzticēšanos, ieklausīšanos, empātiju, publisku uzstāšanos, pienākumu dalīšanu, atbildības uzņemšanos un sadarbošanos dažādos līmeņos. Savukārt radošā savienošana ar analītisko/strukturālo aktualizē  smadzeņu darbības maiņu un līdz ar to veicina balansētu, vispusīgu attīstību. Latvijas sabiedrībā ir augsta interese par kultūru — tas dod iespēju ar “publikas atļauju” pienācīgi likt akcentu arī uz mākslas ieviešanu skolu programmās. Tas, starp citu, ir arī Somijas ceļš  — mākslas īpatsvara palielināšana izglītības procesos. Jo māksla palīdz attīstīt arī cilvēciskās attiecības un uzlabo atmosfēru skolā.


Ierosinājums:

IZM, VISC un VIAA būtu jāzina par šo zinātnisko pētījumu pamatiem un jāorientējas pārskatāmā nākotnē, lai māksla tiek ieviesta regulārā skolas dzīvē. Ja mēs ticam zinātnes pētījumiem un valsts vēlas labas akadēmiskās sekmes skolēniem, tad dažādām mākslas izpausmēm, kā, piemēram, dziedāšana, izrāde, dejošana, publiska uzstāšanās u.c. ir jābūt nevis kaut kam fakultatīvam, bet kā obligātam mākslas priekšmetam vai nodarbībai. Ar piezīmi, ka māksla, kas tiek praktizēta, nevis pasniegta no grāmatām skolas solos.

LIAF “Vispusīga intelekta” mācības ir lielā mērā būvētas ap mākslu, kas mums liek secināt, ka māksla ļauj pārslēgt uzmanību uz asociatīvo domāšanu un līdz ar to studenti var intensīvāk tikt galā ar LIAF kursiem raksturīgā informācijas daudzuma radītajiem stresiem. Un māksla ļauj personīgi pārdzīvot”to, par ko citādi varētu tikai teoretizēt, jo pretējā gadījumā mēs esam tikpat robotiski, necilvēcīgi kā šībrīža pasaules finansiālā sistēma.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:
http://artsedge.kennedy-center.org/champions/pdfs/Involvmt.pdf

Citi raksti par tēmu:
Izcila lekcija par mākslas neesamību skolās kā slimību, konfrontācijas, agresijas veicinātāju. Sers Kens Robinsons
http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGpL4U


BBC projekts Anglijā, kur ar kora dziedāšanu tika iepazīstināti jaunieši, kuriem akadēmiskās sekmes un mācīšanās skolā bija izteikti zemā līmenī
http://www.youtube.com/watch?v=uSkyUeL_KHI
http://www.youtube.com/watch?v=0d4fkrqkAaQ
http://www.bbc.co.uk/programmes/b008y102

*Avots: Involvement in the Arts and Human Development: General Involvement and Intensive Involvement In Music and Theater Arts. James S. Catterall, Richard Chapleau, John Iwanaga. The Imagination Project at UCLA Graduate School of Education & Information Studies, University of California at Los Angeles, September 1999
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Posted in attīstība, blogs, empātija, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, neirozinātne, radošums, skolotāji, smadzenes, valsts, ētika | Leave a Comment »

Svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.2

22 februārī, 2013

Nr. 2

Sekmīgai personīgajai un darba dzīvei izglītības saturā jābūt gan IQ, gan EQ.

Pētījuma avots: Harvard Business Review

Pētījuma citāti:

“Stratēģiskā domāšana iekļauj sevī kā minimums tikpat daudz emocionālo domāšanu kā IQ. Eksperimenti uzrāda, ka spēja identificēt un vadīt emocijas palīdz uztveres, veicamo darbu kvalitātei, kā arī personiskajās attiecībās”.*
“Psiholoģiskie testi par emocionālo inteliģenci atklāj emocionālo prasmju saistību ar dzīves kvalitāti un personības attīstību”.**

LIAF komentārs:

Emocionālā inteliģence izglītības sistēmā tiek “mācīta”  maz vai pat nemaz. Tas ir globāls jautājums. Viens no izņēmumiem ir Singapūra, kur oficiāli no 2012./2013. mācību gada EQ ir kā izglītības sistēmas mācību programmas viens no uzdevumiem. Ja gribam palīdzēt Latvijas jauniešiem būt veiksmīgiem dzīvē, kā arī kļūt par spējīgiem līderiem savā nozarē, tad emocionālā inteliģence ir ieviešama izglītības sistēmā pie pirmās iespējas. Un mēs taču to vēlamies, vai ne?

Ierosinājums:

Latvijai izpētīt Singapūras (arī Somijas) piemērus par dažādu ar EQ saistītu nodarbību ieviešanu izglītības sistēmā. Šobrīd Latvijas situācijā var ieviest un akcentēt mākslas nozīmi — tas būtu salīdzinoši vienkāršākais, ekonomiskākais risinājums, jāspēj iesaistīt vietējās komūnas.

Pētījuma aprakstu varat atrast šeit:

Harvard Bussiness review http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1

Rakstus par tēmu varat atrast šeit:

American Scientist https://www.americanscientist.org/my_amsci/restricted.aspx?act=pdf&id=3621818932653

Emerald (Emerald is a global publisher linking research and practice) http://www.emeraldinsight.com/case_studies.htm/case_studies.htm?articleid=1509904&show=html

* un ** avots:  http://hbr.org/2010/09/when-emotional-reasoning-trumps-iq/ar/1
LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds, www.intelektam.lv.

Posted in attīstība, blogs, ekonomika, empātija, inovācijas, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, radošums, skolotāji, valsts | Leave a Comment »

20 svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.1

20 februārī, 2013

Nr.1

Nenovērtējama ir regulāra fiziskas aktivitātes, spēles prakse skolās.

Pētījuma avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

Pētījuma citāts:

“Brīvā rotaļā bērni attīsta savu iztēli un radošumu, organizē paši savas spēles, attīsta savus spēļu principus, mācās problēmu risināšanas prasmes, praktizē līderību. Amerikas Pediatrijas Akadēmijas ziņojums rāda, ka brīva, nestrukturēta spēle ir veselīga un būtiska, lai palīdzētu bērniem sasniegt svarīgus sociālus, emocionālus un kognitīvās attīstības rezultātus, kā arī palīdz tiem tik galā ar stresu un kļūt izturīgākiem”.*

LIAF komentārs:

No bērnu fiziskajām aktivitātēm un spēlēm ieguvēji skolā ir visi! Izskrējies bērns ir mierīgāks, līdzsvarotāks, pozitīvāks. Ļoti daudzi skolotāji, skolēni cieš no regulāra stresa, negatīvisma mācībās, kas ne tikai pasliktina akadēmiskās sekmes, bet arī kavē bērnu vispārējo attīstību. Fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais, ekonomiskākais veids, kā to var radikāli uzlabot.

Ierosinājums:

Ieviest skolās aktīvos starpbrīžus vai “Enerģizētājus”**: www.intelektam.lv. Pasaules pedagoģijā un neformālajā izglītībā ir pieredze un paraugi fiziskajiem vingrinājumiem, kuri bērniem patīk. Šeit viens no piemēriem, kur ir “neformālās izglītības” spēļu resurss. Spēles ar prieku, fizisko aktivitāti: www.ydnetwork.org/Icebreakers.

Pētījumu varat atrast šeit:

www.imaginationplayground.com/images/content/2/9/2998/School-Recess-and-Group-Classroom-Behavior.pdf

*Avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

**”Enerģizētāji”: īsi, priecīgi un viegli paveicami fiziski vingrinājumi, kas uzlabo veselību un skolēnu sekmes.

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Posted in attīstība, blogs, ekonomika, empātija, hormoni, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, neirozinātne, skolotāji, smadzenes, valsts, zinātne | Leave a Comment »

Izglītības sistēma 3 mērkaķiem. Runāt, dzirdēt, redzēt var arī neiemācīt.

6 februārī, 2013

Image

Pirms diviem mēnešiem starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā iemācīt prasmes skolu un universitāšu absolventiem, kas vēlas pie viņa strādāt. 

Viņam uzņēmumā vajadzīgās prasmes: spēja ātri mācīties, uzņemties iniciatīvu, nebaidīties kļūdīties un labot kļūdas, komunikācija, ētika, atbildība, sadarbība, darbs ar stresu, radošums, u.c.

Skan pašsaprotami, vai ne?

Ja ir šīs prasmes, visticamāk, vai nu būs priekšrocības atrast darbu vai pat arī pašam kļūt par uzņēmēju.

Ko no šīm dzīvei vajadzīgajām prasmēm māca izglītības sistēma?

Absolūtajā vairumā pasaules valstu, galvenokārt atpalikušo, atsakās to uztvert kā savu pienākumu — iemācīt dzīvē nepieciešamās prasmes. Pietiek ar mācību priekšmetiem, kur var izmērīt sekmes ar atzīmēm. Arī Latvijā pagaidām. Oficiālā izglītības akadēmiķu, konservatoru atbilde: skolotāji un skolas vide daudz ko no tā netieši skolā iemāca. Izglītībai ar to nav jānodarbojas. Un ir interešu pulciņi vai entuziastiski skolotāji.

Traģiska, neapskaužama situācija gan skolotājiem, gan bērniem.

Jo tā ir pilnīga laimes spēle skolniekiem. Kāpēc? Ja negadās labi skolotāji vai arī ja neesi piedzimis ģimenē, kurā lasa grāmatas, spriež par ētiku, uzņēmēja garu, tad visticamāk, tu nevarēsi pat tikt pie tā, lai sāktu realizēt to potenciālu, kas skolniekā kā topošajā uzņēmējā, zinātniekā, režisorā, žurnālistā, politiķī vai ārstā ir. Jo šībrīža izglītības sistēmai dzīves prasmes nav jāmāca.

Tātad, ja kāds runā par Latvijas nākotni, tad turat īkšķus un cerat, ka skolās ir labi skolotāji, direktori, kuri ir spēcīgas personības un dzīves piemēri. Jo izglītības sistēma izglītošanos ir pārvērtusi par sociālās nevienlīdzības ruleti. Ja “nepaveicas ar skolotājiem” vai “nepaveicas ar ģimeni”, tad izglītības sistēma par jūsu spējām strādāt globālajā ekonomikā neatbild.

Risinājums?

50% no izglītības sistēmā pavadītā laika skolēniem būtu jāapgūst tā sauktā “neformālā izglītība”, kurā ir vismaz kaut kas no tā, ko ļoti daudzviet vajag praktiski dzīvē.

Vai daudz prasīts? Man šķiet nē — jo ir runa par Latvijas nākotni.

Svarīga piezīme: lai tas realizētos, izglītības sistēmas pārvaldītājiem ir jāpārzina “neformālās izglītības” plašais iespēju lauks, kā arī neirozinātnes, endokrinoloģijas un citu zinātņu jaunākie atklājumi par efektīvu mācīšanos.

Nav vienkārši? — jā, bet izglītība arī ir ļoti liela atbildība un pedagoģija ir viena no lielākajām mākslām.

Posted in attīstība, blogs, ekonomika, empātija, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, neirozinātne, radošums, skolotāji, Uncategorized, valsts, zinātne, ētika | Leave a Comment »

Zinātne saka priekšā Somijai, kā rīkoties! Vai Latvija arī var sadzirdēt?

23 oktobrī, 2012

.

Pasaulē atsevišķas valstis sāk iet pilnīgi jaunu attīstības posmu izglītībā. Manuprāt, visunikālāko, radikālāko precedentu ir radījusi Somija, kura paziņoja – mums nav primāri eksāmenu rezultāti, bet svarīgi ir palielināt mākslas praktizēšanu skolās un fiziskās aktivitātes!*

Kāpēc? Daļēji tamdēļ, ka neirozinātnes un endokrinoloģijas pētījumi pēdējos 15 gados rāda pilnīgi jaunas iespējas tam, kā cilvēki var efektīvāk mācīties!

Ko varētu darīt mēs?

Sākt ar vienkāršāko – ar atmodušos skolēnu, ar mazāk stresētu skolotāju, jo skolēni būtu kaut nelielu daļu savas “dauzonīgās, konfrontējošās” enerģijas realizējuši ārpus klases! Tas neprasītu daudz naudas vai pat vispār neprasa ieguldījumus!

Protams, būtu burvīgi un ceram, ka vairums ar izglītības sistēmu saistītie speciālisti zin un izprot, kāpēc Somija tik radikāli palielina mācību procesos fizisko slodzi un mākslu, vai arī Singapūra ievieš EQ attīstību kā līdzvērtīgu līdz šim dominējošajam IQ?

Šeit daži piemēri par fiziskās aktivitātes akūtu nepieciešamību efektīvam mācību procesam:

Lūk viens no Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John J Ratey pētījumiem par to, ka fiziskās aktivitātes ir ievērojami svarīgākas skolēniem nekā tas ir šķitis – fiziskās aktivitātes uzlabo skolēnu mācību rezultātus un dzīves kvalitāti, attīstību kopumā. Pētījumu kopsavilkums varētu būt izteikts šajā apgalvojumā no PE4life2007 pētījuma:

“There is abundant evidence that regular physical activity benefits the brains and bodies of school-aged children. Though mostly anecdotal, preliminary results from PE4life academy schools are very promising (PE4life 2007). The academies report higher measures of physical fitness, reduced rates of obesity, lower incidents of disciplinary action, and improved academic achievement among students”.**

Šeit publikācija: johnratey.typepad.com/SattelRatey.pdf

Nedaudz atbildes vienkāršā valodā var būt atrodas arī šajā ABC televīzijas veidotajā materiālā par holandiešu zinātnieku veikto pētījumu, kas apkopo 14 pētniecisku darbu rezultātus par fiziskās slodzes ietekmi uz mācību procesiem un cilvēka attīstību:

http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

“Dutch researchers reviewed 14 previous studies from different parts of the world that looked at the relationship between physical activity and academic performance. Their review is published in the journal Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine.

The data from the studies “suggests there is a significant positive relationship between physical activity and academic performance,” wrote the authors, led by Amika Singh of the Vrije Universiteit University Medical Center’s EMGO Institute for Health and Care Research in Amsterdam”.***

Tamdēļ mēs aicinām Latvijas skolās ieviest vairāk fiziskās slodzes.

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda piedāvājums ir veikt fiziskās aktivitātes skolā vairākas reizes dienā – mācību pauzēs ar 10 – 15 minūšu deju, “energyzeriem” vai sporta aktivitātēm. Un praktizēt to sistemātiski, lai jaunieši ir izkustējušies, atmodušies.

.

* Pasi Sahlberg: Director General of CIMO in Helsinki. Author of Finnish Lessons: What can the world learn about educational change in Finland?

** Dr. John J Ratey. MD, Associate Clinical Professor of Psychiatry at Harvard Medical School. Pētījums publicēts AMERICAN JOURNAL OF PLAY, winter 2009

***Physical Activity and Performance at SchoolA Systematic Review of the Literature Including a Methodological Quality Assessment. Amika Singh, PhD; Léonie Uijtdewilligen, MSc; Jos W. R. Twisk, PhD; Willem van Mechelen, PhD, MD; Mai J. M. Chinapaw, PhD. Arch Pediatrics&Adolescent Medicine 2012;166(1):49-55. doi:10.1001/archpediatrics.2011.716

 

 

Posted in attīstība, blogs, ekonomika, empātija, hormoni, inovācijas, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, neirozinātne, skolotāji, smadzenes, valsts, zinātne | Leave a Comment »

Izglītības procesā jābūt iekļautām mācībām, kas ir vērstas uz empātijas attīstīšanu

23 augustā, 2012

Empātija ― pamatprasme visiem!

Starptautiskajai kompānijai IBM bija «sastrēgums» inovāciju procesā.

Ilgi tika veikti pētījumi ― kāpēc.

Ilgi tāpēc, ka neticēja atbildei.

IBM strukturizētajā, augstu tehnoloģiju, analītiskajā, stratēģiskajā darba procesā inovācijas neradās tāpēc, ka vadošajiem menedžeriem pietrūka empātijas, spēja izprast kolēģus. Saprast kā emocionāli palīdzēt, komunicēt.

Tātad visiem, kas iestājas «Par konkurētspējīgu izglītību pasaules kontekstā un, lai cilvēks ir konkurētspējīgs, iznākot no skolas», tagad var pateikt šo paradoksālo apgalvojumu: izglītības procesā jābūt iekļautām mācībām, kas ir vērstas uz empātijas attīstīšanu. Kā zināms, šobrīd sistēma neparedz skolēniem, manuprāt, šo elementāro, pašsaprotami nepieciešamo ― attīstīt izjūtu, emociju pasauli, kas ir vienlīdz svarīga ar domāšanas, analīzes, stratēģijas pasauli.

Līdz ar to var teikt, ka komunikācijas, sadarbība, inovētspēja u.c. ― nāk komplektā ar empātijas apgūšanu.

Un izglītības sistēmā to  vajag TAGAD.

Posted in blogs, empātija, inovācijas, izglītība | Leave a Comment »

Vispusīga izglītība reālai dzīvei vs. izglītības rulete

18 jūlijā, 2012

Pagājušajā nedēļā starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā apgreidot absolventus, kas vēlas pie viņa strādāt.

.

Kas vajadzīgs: izpratne par ekosistēmu, radošums, spēja kļūdīties, spēja ātri mācīties, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, ētika, kolektīva atbildība, sadarbības principi, darbs ar stresu u.c. Atvērtā ekonomikā strādājošajiem un jo īpaši uzņēmumu vadītājiem šīs lietas ir pašsaprotamas.

Manā pieredzē  pēdējos divos gados šādi aicinājumi palīdzēt ar neformālo vai dzīves izglītību atkārtojas arvien biežāk. Un tā ir arī pasaules tendence. Secinājums: pasaules izglītībai un arī Latvijai ir divi dzīvotspējīgi attīstības virzieni:

  1. Akadēmiskā (klasiskā) izglītība strauji ievieš savos procesos «neformālās vai mūžizglītības» izglītības saturu.
  2. Neformālā izglītība tiek strukturizēta valstiskā līmenī. Tās procesiem iet cauri tie valsts iedzīvotāji, kuri vēlas tikt līdzi 21. gadsimta ārkārtīgi dinamiskajai globālajai ekonomikai.

Mēs palīdzēsim šim uzņēmumam. Bet uzskatu, ka šādas «dzīves mācības» (neformālā izglītība) kā sistēma vajadzīgas visā valstī. Pēdējā laikā tā ir tendence ― šie divi jautājumi.

  •      No jauniešiem: «Kur lai mācās?»
  •      No uzņēmējiem: «Ko, lai iesāk ar cilvēkiem, kuri beidz skolas, bet nemāk teju neko no tā, kas darbā vajadzīgs.»

Es nesaku, ka akadēmiskā, klasiskā izglītība nav vajadzīga. Protams, ka ir. Bet bez «neformālās» izglītības tā ir kā dinozaurs. Vajag abas. Vispusīga izglītība, kur ir gan akadēmiskās zināšanas, gan dzīves izglītība un prasmes. Un esmu par otro attīstības scenāriju, kuru jāatīsta iespējami ātri, lai «neaizlaistu pienā», emigrācijā vai narkotikās vēl kādu Latvijas paaudzi.

P.S. Gribu saukt par nepārdomātiem vai pat ciniskiem argumentus, kuri saka, ka eksistē skolotāji, kuri jauniešiem to visu iemāca arī skolā vai arī skola kā socializācijas, komunikācijas, disciplinējoša vide to attīsta. Mana atbilde ― tā ir pilnīga laimes spēle, kādā skolā, pie kādiem skolotājiem nonāksi. Turklāt vajadzīgais netiek mācīts, bet ir kā laimīgas sakritības blakusprodukts, ja skolotāji, direktori skolā ir spilgtas personības. Šādi argumenti ož pēc pamatīgas sociālās nevienlīdzības veicināšanas mazajā Latvijā, kurai vajadzētu rūpēties par visu cilvēku iespējām maksimāli vispusīgi attīstīt savu intelektuālo potenciālu. Šobrīd šāda izglītības rulete ir ciniska un tuvredzīga gan pret jauniešiem, gan sabiedrību, gan tautai pašai pret sevi.

Nomainām ruleti uz balansētu formālās un neformālās izglītības iespējamību!

Posted in attīstība, blogs, ekonomika, inovācijas, izglītība, mācības, valsts | Leave a Comment »

Latvijas izglītību var eksportēt!

13 jūnijā, 2012

Nebija plānots, ka trīs gadu laikā, kopš ar domubiedriem esam sākuši attīstīt «Nacionālā Intelektuālās attīstības centra» mācības, mēs būsim tādā līmenī, ka starptautiski izglītības eksperti mūsu mācību metodoloģiju novērtēs kā «great educational design» vai iespēju «to export globally». Vai tiešām eksportēt?

.

Michael Fuchs (Vācija). Konsultants mācību treniņiem, inovācijām IMB, VolksWagen, Credit Suisse, BMW, Bosch, Skodau.c. «The program and work of «Nacionālais Intelektuālās attīstības centrs» methodology is highly effective training based on a great educational design! Such intensity&sintesys of science, ethics, arts, citizens skills, health, innovations will help to develop citizens who can give societies sustainable impulses and solutions for vibrant lifestyle around the human potential.»

.

Gordon Poad (Anglija). 20 gadu starptautiska pieredze neformālajā izglītībā: radošums, attiecību kultūra, integrācija u.c. «Latvia has a real opportunity to demonstrate to the world that it can develop a learning environment suitable for the 21st century. This surely must mean that exporting globally in the education Knowledge Economy is a real possibility that must be fully supported. «Nacionālais Intelektuālās attīstības centrs» may be the vehicle through which this could all happen.»

Tagad mums ir latvieša ierastā dilemma: eksportēt vai neeksportēt?

Vai varbūt vispirms izdarīt tā, lai šī mācību metodoloģija ir pieejama iespējami daudziem cilvēkiem Latvijā? Lai tie, kuri mācās, vēlētos palikt Latvijā un palīdzēt valstij.

Posted in blogs, inovācijas, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, radošums, smadzenes | Leave a Comment »

Zinātne un ētika. Būtiska daļa no mācībām.

4 jūnijā, 2012

Viduslaikos baznīca bija naidā ar cinisko zinātni. «Modernajos laikos» zinātne vietām ir ironiska par iracionālo ētiku, ezotēriku, baznīcu utt. Savā ziņā viduslaiku attiecības turpinās. Man šķiet, ka mums vajadzētu ņemt labāko no visa, kas var palīdzēt attīstīties cilvēkiem un sabiedrībai.

.

Par zinātni: Ja skolotāji, direktori, paši jaunieši un jebkurš sabiedrības cilvēks sāks pamatu līmenī saprast, kā darbojas endokrīnā sistēma vai kādi ir smadzeņu darbības principi ― jau tā vien būs radikāli kvalitatīvāka izglītības sistēma nekā šobrīd esošā. Šie principi, pašā saknē ļaus cilvēkiem saprast, kādā virzienā, ritmā būvēt mācību procesus un attīstīt pašiem sevi.

Bet mācību procesi tikai ar zinātni vien, lai arī tā dos daudz lielāku izglītības efektivitāti un funkcionalitāti, tomēr būs neadekvāti. Tādi mācību procesi var radīt stratēģiskos, intelektuālos monstrus, kuriem nav aktuāla nedz sirsnība, līdzcietība, altruisms vai sociālā vienlīdzība attiecībā pret sabiedrību, valsti.

Tamdēļ arī ētika: Dainās, budismā, kristietībā un citās mācībās, kuras vai kuru traktētāji saglabā atvērtību, sirsnību pret pasauli, pastāv šie principi par to, kā izturēties pret apkārt un sevī notiekošo. Kāds ir ētiskais kodeks; kā palīdzēt sev un kāpēc  svarīgi palīdzēt citiem; kāpēc sirsnība, līdzcietība ir pašsaprotamas īpašības, attīstāmas katrai personībai. «Vispusīga intelekta» mācībās varēja redzēt, kā studentiem brīžos, kad sanāca doties dažādās diskomforta zonās, tās pārvarēt palīdzēja ētikas principi, kas apgūti vai nu ģimenē vai pašmācības ceļā vai tīri intuitīvi.

Ja mācību procesos būs ētika+zinātne, nākotnē būs daudz mazāk politiķu, mediju cilvēku, uzņēmēju, ierēdņu, kas dzīvos pēc principa «pēc manis kaut vai ūdens plūdi» vai «tas uz mani neattiecas, tā viņu problēma ― man nauda jāpelna». Viņu ģimenes, viņu mantiskais, personiskās labklājības stāvoklis nebūs attaisnojums, lai ignorētu šo kopējo valsts, sabiedrības ekosistēmu, kur katrs savu roku liek, lai lielais darbs uz priekšu tiek (vai netiek). Sabiedrība var palīdzēt, lai tiem cilvēkiem, kuriem ētikas pamatprincipi par kopējo labumu, labestību, palīdzēšanu, līdzcietību nav iedoti ģimenē, to iespējams izprast mācību procesos.

Tāda arī galvenā argumentācija tam, kāpēc pirms gada Latvijas intelektuālās attīstības fonds nodefinēja, ka «Vispusīga intelekta attīstības centru» mācību divi no sešiem pamatvirzieniem ir: zinātne un ētika.

 “Zinātne un ētika kā daļa no mācību programmas”
Studenti izveidoja plakātus, kuros nodefinēja pamatprincipus no Dainām, Kristietības un Budisma, kuri varētu būt aktuāli mācībās un šobrīd dzīvē. Kā arī noskaidroja, cik dažādi starp viņiem ir jēdziena “Dievs” traktējumi. Kā viens no tolerances un ētikas priekšnosacījumiem: spēt pieņemt cita pasaules redzējumus un interpretācijas.

Posted in blogs, hormoni, neirozinātne, skolotāji, zinātne, ētika | Leave a Comment »

Mēs mācamies vienā skolas solā ar somiem, ķīniešiem, singapūriešiem

25 maija, 2012

Vai Latvijā saprotamu iemeslu dēļ detaļās un diskusijās nav noslīcis jautājums par to «cik tiešām labai jābūt izglītībai Latvijā»? Man šķiet, ka visi (uzsveru «visi») jautājumi, būtu jārisina no viena skatu punkta ― KĀ IZDARĪT TĀ, LAI IZGLĪTĪBAS SATURS UN REZULTĀTS BŪTU PASAULES LĪMENĪ. Vienu no retajām reizēm šeit lieku akcentu uz ekonomiku nevis cilvēka personības attīstību.

.

Globālā ekonomika visaugstākā līmeņa intelektam atver visu pasauli. Arī Latviju. Tātad Latvija ir pilnīgi atvērta ikvienam, kurš ir saražojis labu produktu, lai to realizētu, izmantotu šeit. Arī piena vai maizes ražošanai radītas tehnoloģijas ieskaitot. Par telefoniem, mašīnām u.tml. nemaz nerunājot. Ja savukārt mūsu prāti nav tik izcili trenēti kā Somijā, Dienvidkorejā vai Singapūrā, mēs viņu tirgos netiekam. Punkts.

Jā, triviālie ekonomiskie jautājumi Latvijas izglītības sistēmā spēlē milzīgu lomu. Bet vēl lielāka nozīme ir skolotāju mācību kvalitātei, izpratnei par mācīšanās efektivitāti un to, ko zinātne atklājusi par cilvēka spēju mācīties, mācīšanās principiem. Lai to izprastu, nevajag naudu, bet iespēju iegūt šīs vērtības.

Manuprāt Izglītības ministrija ar Robertu Ķīli priekšgalā šobrīd meklē iespējas, kā pacelt mūsu izglītību pasaules līmenī. Tamdēļ jautājums ― cik cilvēku palīdz  diskusijās ar izpratni par šo izaicinājumu: atvērtai ekonomikai un talantu  tirgum atbilstoša mācību kvalitāte. Vai būs kritiskā masa ar vecākiem, skolotājiem, mediju cilvēkiem, kuri sapratīs izglītības nepārvērtējamo nozīmi tiešitam «ko un kā» māca. Šeit mēs joprojām varam būt starp labākajām valstīm  pasaulē, ja spējam to saprast un pārorientēties uz šādu modernu satura izglītību. Piemēram, Singapūra, arī man par pārsteigumu, jau ir nodēvējusi savu jauno attīstības konceptu ar jēdzienu «holistiskā izglītība». Šo jēdzienu vēl pavisam  nesen lietoja vien tā sauktās alternatīvās vai progresīvās mācību iestādes, bet šī izpratne nepieciešama ikvienam uzņēmējam, skolotājam, zinātniekam.

Latvijas kontekstā gribu pateikt, ka «Latvijas intelektuālās attīstības centra» projekts vēlas attīstīt un sasniegt pasaules līmeni neformālajā izglītībā, kas palīdzētu cilvēkiem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas būt konkurētspējīgiem, arī dzīvotspējīgiem. Tas vajadzīgs uzņēmējiem, skolotājiem, direktoriem, jaunajiem zinātniekiem, mediju cilvēkiem. Mums ir jāspēj būt izciliem komunikācijā, sadarbībā, radošumā,  inovācijās, zinātnes izpratnē un arī ētikā. Mēs varam, mums vajag, būt pasaules augstāko mācību standartu līmenī. Jo šobrīd kāds students Taivānā ar izciliem skolotājiem veido inovācijas, kuru mēs lietosim Latvijā jau varbūt pēc pusgada. Bet varbūt otrādi? Piemēram, šobrīd kāds skolēns Latvijā vai students «Latvijas intelektuālās attīstības centrā» veido inovācijas, kuras pēc pusgada lietos ASV. Tā tam vajadzētu būt.

Posted in blogs, ekonomika, intelektuālā attīstība, mācības, skolotāji, valsts | Leave a Comment »

« Older posts
Newer posts »