Archive for the 'valsts' Category

Zinātne saka priekšā Somijai, kā rīkoties! Vai Latvija arī var sadzirdēt?

23 oktobrī, 2012

.

Pasaulē atsevišķas valstis sāk iet pilnīgi jaunu attīstības posmu izglītībā. Manuprāt, visunikālāko, radikālāko precedentu ir radījusi Somija, kura paziņoja – mums nav primāri eksāmenu rezultāti, bet svarīgi ir palielināt mākslas praktizēšanu skolās un fiziskās aktivitātes!*

Kāpēc? Daļēji tamdēļ, ka neirozinātnes un endokrinoloģijas pētījumi pēdējos 15 gados rāda pilnīgi jaunas iespējas tam, kā cilvēki var efektīvāk mācīties!

Ko varētu darīt mēs?

Sākt ar vienkāršāko – ar atmodušos skolēnu, ar mazāk stresētu skolotāju, jo skolēni būtu kaut nelielu daļu savas “dauzonīgās, konfrontējošās” enerģijas realizējuši ārpus klases! Tas neprasītu daudz naudas vai pat vispār neprasa ieguldījumus!

Protams, būtu burvīgi un ceram, ka vairums ar izglītības sistēmu saistītie speciālisti zin un izprot, kāpēc Somija tik radikāli palielina mācību procesos fizisko slodzi un mākslu, vai arī Singapūra ievieš EQ attīstību kā līdzvērtīgu līdz šim dominējošajam IQ?

Šeit daži piemēri par fiziskās aktivitātes akūtu nepieciešamību efektīvam mācību procesam:

Lūk viens no Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John J Ratey pētījumiem par to, ka fiziskās aktivitātes ir ievērojami svarīgākas skolēniem nekā tas ir šķitis – fiziskās aktivitātes uzlabo skolēnu mācību rezultātus un dzīves kvalitāti, attīstību kopumā. Pētījumu kopsavilkums varētu būt izteikts šajā apgalvojumā no PE4life2007 pētījuma:

“There is abundant evidence that regular physical activity benefits the brains and bodies of school-aged children. Though mostly anecdotal, preliminary results from PE4life academy schools are very promising (PE4life 2007). The academies report higher measures of physical fitness, reduced rates of obesity, lower incidents of disciplinary action, and improved academic achievement among students”.**

Šeit publikācija: johnratey.typepad.com/SattelRatey.pdf

Nedaudz atbildes vienkāršā valodā var būt atrodas arī šajā ABC televīzijas veidotajā materiālā par holandiešu zinātnieku veikto pētījumu, kas apkopo 14 pētniecisku darbu rezultātus par fiziskās slodzes ietekmi uz mācību procesiem un cilvēka attīstību:

http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

“Dutch researchers reviewed 14 previous studies from different parts of the world that looked at the relationship between physical activity and academic performance. Their review is published in the journal Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine.

The data from the studies “suggests there is a significant positive relationship between physical activity and academic performance,” wrote the authors, led by Amika Singh of the Vrije Universiteit University Medical Center’s EMGO Institute for Health and Care Research in Amsterdam”.***

Tamdēļ mēs aicinām Latvijas skolās ieviest vairāk fiziskās slodzes.

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda piedāvājums ir veikt fiziskās aktivitātes skolā vairākas reizes dienā – mācību pauzēs ar 10 – 15 minūšu deju, “energyzeriem” vai sporta aktivitātēm. Un praktizēt to sistemātiski, lai jaunieši ir izkustējušies, atmodušies.

.

* Pasi Sahlberg: Director General of CIMO in Helsinki. Author of Finnish Lessons: What can the world learn about educational change in Finland?

** Dr. John J Ratey. MD, Associate Clinical Professor of Psychiatry at Harvard Medical School. Pētījums publicēts AMERICAN JOURNAL OF PLAY, winter 2009

***Physical Activity and Performance at SchoolA Systematic Review of the Literature Including a Methodological Quality Assessment. Amika Singh, PhD; Léonie Uijtdewilligen, MSc; Jos W. R. Twisk, PhD; Willem van Mechelen, PhD, MD; Mai J. M. Chinapaw, PhD. Arch Pediatrics&Adolescent Medicine 2012;166(1):49-55. doi:10.1001/archpediatrics.2011.716

 

 

Vispusīga izglītība reālai dzīvei vs. izglītības rulete

18 jūlijā, 2012

Pagājušajā nedēļā starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā apgreidot absolventus, kas vēlas pie viņa strādāt.

.

Kas vajadzīgs: izpratne par ekosistēmu, radošums, spēja kļūdīties, spēja ātri mācīties, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, ētika, kolektīva atbildība, sadarbības principi, darbs ar stresu u.c. Atvērtā ekonomikā strādājošajiem un jo īpaši uzņēmumu vadītājiem šīs lietas ir pašsaprotamas.

Manā pieredzē  pēdējos divos gados šādi aicinājumi palīdzēt ar neformālo vai dzīves izglītību atkārtojas arvien biežāk. Un tā ir arī pasaules tendence. Secinājums: pasaules izglītībai un arī Latvijai ir divi dzīvotspējīgi attīstības virzieni:

  1. Akadēmiskā (klasiskā) izglītība strauji ievieš savos procesos «neformālās vai mūžizglītības» izglītības saturu.
  2. Neformālā izglītība tiek strukturizēta valstiskā līmenī. Tās procesiem iet cauri tie valsts iedzīvotāji, kuri vēlas tikt līdzi 21. gadsimta ārkārtīgi dinamiskajai globālajai ekonomikai.

Mēs palīdzēsim šim uzņēmumam. Bet uzskatu, ka šādas «dzīves mācības» (neformālā izglītība) kā sistēma vajadzīgas visā valstī. Pēdējā laikā tā ir tendence ― šie divi jautājumi.

  •      No jauniešiem: «Kur lai mācās?»
  •      No uzņēmējiem: «Ko, lai iesāk ar cilvēkiem, kuri beidz skolas, bet nemāk teju neko no tā, kas darbā vajadzīgs.»

Es nesaku, ka akadēmiskā, klasiskā izglītība nav vajadzīga. Protams, ka ir. Bet bez «neformālās» izglītības tā ir kā dinozaurs. Vajag abas. Vispusīga izglītība, kur ir gan akadēmiskās zināšanas, gan dzīves izglītība un prasmes. Un esmu par otro attīstības scenāriju, kuru jāatīsta iespējami ātri, lai «neaizlaistu pienā», emigrācijā vai narkotikās vēl kādu Latvijas paaudzi.

P.S. Gribu saukt par nepārdomātiem vai pat ciniskiem argumentus, kuri saka, ka eksistē skolotāji, kuri jauniešiem to visu iemāca arī skolā vai arī skola kā socializācijas, komunikācijas, disciplinējoša vide to attīsta. Mana atbilde ― tā ir pilnīga laimes spēle, kādā skolā, pie kādiem skolotājiem nonāksi. Turklāt vajadzīgais netiek mācīts, bet ir kā laimīgas sakritības blakusprodukts, ja skolotāji, direktori skolā ir spilgtas personības. Šādi argumenti ož pēc pamatīgas sociālās nevienlīdzības veicināšanas mazajā Latvijā, kurai vajadzētu rūpēties par visu cilvēku iespējām maksimāli vispusīgi attīstīt savu intelektuālo potenciālu. Šobrīd šāda izglītības rulete ir ciniska un tuvredzīga gan pret jauniešiem, gan sabiedrību, gan tautai pašai pret sevi.

Nomainām ruleti uz balansētu formālās un neformālās izglītības iespējamību!

Mēs mācamies vienā skolas solā ar somiem, ķīniešiem, singapūriešiem

25 maija, 2012

Vai Latvijā saprotamu iemeslu dēļ detaļās un diskusijās nav noslīcis jautājums par to «cik tiešām labai jābūt izglītībai Latvijā»? Man šķiet, ka visi (uzsveru «visi») jautājumi, būtu jārisina no viena skatu punkta ― KĀ IZDARĪT TĀ, LAI IZGLĪTĪBAS SATURS UN REZULTĀTS BŪTU PASAULES LĪMENĪ. Vienu no retajām reizēm šeit lieku akcentu uz ekonomiku nevis cilvēka personības attīstību.

.

Globālā ekonomika visaugstākā līmeņa intelektam atver visu pasauli. Arī Latviju. Tātad Latvija ir pilnīgi atvērta ikvienam, kurš ir saražojis labu produktu, lai to realizētu, izmantotu šeit. Arī piena vai maizes ražošanai radītas tehnoloģijas ieskaitot. Par telefoniem, mašīnām u.tml. nemaz nerunājot. Ja savukārt mūsu prāti nav tik izcili trenēti kā Somijā, Dienvidkorejā vai Singapūrā, mēs viņu tirgos netiekam. Punkts.

Jā, triviālie ekonomiskie jautājumi Latvijas izglītības sistēmā spēlē milzīgu lomu. Bet vēl lielāka nozīme ir skolotāju mācību kvalitātei, izpratnei par mācīšanās efektivitāti un to, ko zinātne atklājusi par cilvēka spēju mācīties, mācīšanās principiem. Lai to izprastu, nevajag naudu, bet iespēju iegūt šīs vērtības.

Manuprāt Izglītības ministrija ar Robertu Ķīli priekšgalā šobrīd meklē iespējas, kā pacelt mūsu izglītību pasaules līmenī. Tamdēļ jautājums ― cik cilvēku palīdz  diskusijās ar izpratni par šo izaicinājumu: atvērtai ekonomikai un talantu  tirgum atbilstoša mācību kvalitāte. Vai būs kritiskā masa ar vecākiem, skolotājiem, mediju cilvēkiem, kuri sapratīs izglītības nepārvērtējamo nozīmi tiešitam «ko un kā» māca. Šeit mēs joprojām varam būt starp labākajām valstīm  pasaulē, ja spējam to saprast un pārorientēties uz šādu modernu satura izglītību. Piemēram, Singapūra, arī man par pārsteigumu, jau ir nodēvējusi savu jauno attīstības konceptu ar jēdzienu «holistiskā izglītība». Šo jēdzienu vēl pavisam  nesen lietoja vien tā sauktās alternatīvās vai progresīvās mācību iestādes, bet šī izpratne nepieciešama ikvienam uzņēmējam, skolotājam, zinātniekam.

Latvijas kontekstā gribu pateikt, ka «Latvijas intelektuālās attīstības centra» projekts vēlas attīstīt un sasniegt pasaules līmeni neformālajā izglītībā, kas palīdzētu cilvēkiem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas būt konkurētspējīgiem, arī dzīvotspējīgiem. Tas vajadzīgs uzņēmējiem, skolotājiem, direktoriem, jaunajiem zinātniekiem, mediju cilvēkiem. Mums ir jāspēj būt izciliem komunikācijā, sadarbībā, radošumā,  inovācijās, zinātnes izpratnē un arī ētikā. Mēs varam, mums vajag, būt pasaules augstāko mācību standartu līmenī. Jo šobrīd kāds students Taivānā ar izciliem skolotājiem veido inovācijas, kuru mēs lietosim Latvijā jau varbūt pēc pusgada. Bet varbūt otrādi? Piemēram, šobrīd kāds skolēns Latvijā vai students «Latvijas intelektuālās attīstības centrā» veido inovācijas, kuras pēc pusgada lietos ASV. Tā tam vajadzētu būt.