Archive for the 'mācības' Category

20 svarīgi zinātnes pētījumi izglītībai. Nr.1

20 februārī, 2013

Nr.1

Nenovērtējama ir regulāra fiziskas aktivitātes, spēles prakse skolās.

Pētījuma avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

Pētījuma citāts:

“Brīvā rotaļā bērni attīsta savu iztēli un radošumu, organizē paši savas spēles, attīsta savus spēļu principus, mācās problēmu risināšanas prasmes, praktizē līderību. Amerikas Pediatrijas Akadēmijas ziņojums rāda, ka brīva, nestrukturēta spēle ir veselīga un būtiska, lai palīdzētu bērniem sasniegt svarīgus sociālus, emocionālus un kognitīvās attīstības rezultātus, kā arī palīdz tiem tik galā ar stresu un kļūt izturīgākiem”.*

LIAF komentārs:

No bērnu fiziskajām aktivitātēm un spēlēm ieguvēji skolā ir visi! Izskrējies bērns ir mierīgāks, līdzsvarotāks, pozitīvāks. Ļoti daudzi skolotāji, skolēni cieš no regulāra stresa, negatīvisma mācībās, kas ne tikai pasliktina akadēmiskās sekmes, bet arī kavē bērnu vispārējo attīstību. Fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais, ekonomiskākais veids, kā to var radikāli uzlabot.

Ierosinājums:

Ieviest skolās aktīvos starpbrīžus vai “Enerģizētājus”**: www.intelektam.lv. Pasaules pedagoģijā un neformālajā izglītībā ir pieredze un paraugi fiziskajiem vingrinājumiem, kuri bērniem patīk. Šeit viens no piemēriem, kur ir “neformālās izglītības” spēļu resurss. Spēles ar prieku, fizisko aktivitāti: www.ydnetwork.org/Icebreakers.

Pētījumu varat atrast šeit:

www.imaginationplayground.com/images/content/2/9/2998/School-Recess-and-Group-Classroom-Behavior.pdf

*Avots: Amerikas Pediatrijas Akadēmija. Romina M. Barros, Ellen J. Silver and Ruth E. K. Stein “School Recess and Group Classroom Behavior.” Pediatrics, 123(2): 431-436, February 2009.

**”Enerģizētāji”: īsi, priecīgi un viegli paveicami fiziski vingrinājumi, kas uzlabo veselību un skolēnu sekmes.

LIAF: Latvijas Intelektuālās Attīstības fonds,  www.intelektam.lv

Izglītības sistēma 3 mērkaķiem. Runāt, dzirdēt, redzēt var arī neiemācīt.

6 februārī, 2013

Image

Pirms diviem mēnešiem starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā iemācīt prasmes skolu un universitāšu absolventiem, kas vēlas pie viņa strādāt. 

Viņam uzņēmumā vajadzīgās prasmes: spēja ātri mācīties, uzņemties iniciatīvu, nebaidīties kļūdīties un labot kļūdas, komunikācija, ētika, atbildība, sadarbība, darbs ar stresu, radošums, u.c.

Skan pašsaprotami, vai ne?

Ja ir šīs prasmes, visticamāk, vai nu būs priekšrocības atrast darbu vai pat arī pašam kļūt par uzņēmēju.

Ko no šīm dzīvei vajadzīgajām prasmēm māca izglītības sistēma?

Absolūtajā vairumā pasaules valstu, galvenokārt atpalikušo, atsakās to uztvert kā savu pienākumu — iemācīt dzīvē nepieciešamās prasmes. Pietiek ar mācību priekšmetiem, kur var izmērīt sekmes ar atzīmēm. Arī Latvijā pagaidām. Oficiālā izglītības akadēmiķu, konservatoru atbilde: skolotāji un skolas vide daudz ko no tā netieši skolā iemāca. Izglītībai ar to nav jānodarbojas. Un ir interešu pulciņi vai entuziastiski skolotāji.

Traģiska, neapskaužama situācija gan skolotājiem, gan bērniem.

Jo tā ir pilnīga laimes spēle skolniekiem. Kāpēc? Ja negadās labi skolotāji vai arī ja neesi piedzimis ģimenē, kurā lasa grāmatas, spriež par ētiku, uzņēmēja garu, tad visticamāk, tu nevarēsi pat tikt pie tā, lai sāktu realizēt to potenciālu, kas skolniekā kā topošajā uzņēmējā, zinātniekā, režisorā, žurnālistā, politiķī vai ārstā ir. Jo šībrīža izglītības sistēmai dzīves prasmes nav jāmāca.

Tātad, ja kāds runā par Latvijas nākotni, tad turat īkšķus un cerat, ka skolās ir labi skolotāji, direktori, kuri ir spēcīgas personības un dzīves piemēri. Jo izglītības sistēma izglītošanos ir pārvērtusi par sociālās nevienlīdzības ruleti. Ja “nepaveicas ar skolotājiem” vai “nepaveicas ar ģimeni”, tad izglītības sistēma par jūsu spējām strādāt globālajā ekonomikā neatbild.

Risinājums?

50% no izglītības sistēmā pavadītā laika skolēniem būtu jāapgūst tā sauktā “neformālā izglītība”, kurā ir vismaz kaut kas no tā, ko ļoti daudzviet vajag praktiski dzīvē.

Vai daudz prasīts? Man šķiet nē — jo ir runa par Latvijas nākotni.

Svarīga piezīme: lai tas realizētos, izglītības sistēmas pārvaldītājiem ir jāpārzina “neformālās izglītības” plašais iespēju lauks, kā arī neirozinātnes, endokrinoloģijas un citu zinātņu jaunākie atklājumi par efektīvu mācīšanos.

Nav vienkārši? — jā, bet izglītība arī ir ļoti liela atbildība un pedagoģija ir viena no lielākajām mākslām.

Zinātne saka priekšā Somijai, kā rīkoties! Vai Latvija arī var sadzirdēt?

23 oktobrī, 2012

.

Pasaulē atsevišķas valstis sāk iet pilnīgi jaunu attīstības posmu izglītībā. Manuprāt, visunikālāko, radikālāko precedentu ir radījusi Somija, kura paziņoja – mums nav primāri eksāmenu rezultāti, bet svarīgi ir palielināt mākslas praktizēšanu skolās un fiziskās aktivitātes!*

Kāpēc? Daļēji tamdēļ, ka neirozinātnes un endokrinoloģijas pētījumi pēdējos 15 gados rāda pilnīgi jaunas iespējas tam, kā cilvēki var efektīvāk mācīties!

Ko varētu darīt mēs?

Sākt ar vienkāršāko – ar atmodušos skolēnu, ar mazāk stresētu skolotāju, jo skolēni būtu kaut nelielu daļu savas “dauzonīgās, konfrontējošās” enerģijas realizējuši ārpus klases! Tas neprasītu daudz naudas vai pat vispār neprasa ieguldījumus!

Protams, būtu burvīgi un ceram, ka vairums ar izglītības sistēmu saistītie speciālisti zin un izprot, kāpēc Somija tik radikāli palielina mācību procesos fizisko slodzi un mākslu, vai arī Singapūra ievieš EQ attīstību kā līdzvērtīgu līdz šim dominējošajam IQ?

Šeit daži piemēri par fiziskās aktivitātes akūtu nepieciešamību efektīvam mācību procesam:

Lūk viens no Harvardas medicīnas skolas profesora Dr. John J Ratey pētījumiem par to, ka fiziskās aktivitātes ir ievērojami svarīgākas skolēniem nekā tas ir šķitis – fiziskās aktivitātes uzlabo skolēnu mācību rezultātus un dzīves kvalitāti, attīstību kopumā. Pētījumu kopsavilkums varētu būt izteikts šajā apgalvojumā no PE4life2007 pētījuma:

“There is abundant evidence that regular physical activity benefits the brains and bodies of school-aged children. Though mostly anecdotal, preliminary results from PE4life academy schools are very promising (PE4life 2007). The academies report higher measures of physical fitness, reduced rates of obesity, lower incidents of disciplinary action, and improved academic achievement among students”.**

Šeit publikācija: johnratey.typepad.com/SattelRatey.pdf

Nedaudz atbildes vienkāršā valodā var būt atrodas arī šajā ABC televīzijas veidotajā materiālā par holandiešu zinātnieku veikto pētījumu, kas apkopo 14 pētniecisku darbu rezultātus par fiziskās slodzes ietekmi uz mācību procesiem un cilvēka attīstību:

http://abcnews.go.com/Health/physical-activity-linked-academic-performance/story?id=15273908

“Dutch researchers reviewed 14 previous studies from different parts of the world that looked at the relationship between physical activity and academic performance. Their review is published in the journal Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine.

The data from the studies “suggests there is a significant positive relationship between physical activity and academic performance,” wrote the authors, led by Amika Singh of the Vrije Universiteit University Medical Center’s EMGO Institute for Health and Care Research in Amsterdam”.***

Tamdēļ mēs aicinām Latvijas skolās ieviest vairāk fiziskās slodzes.

Latvijas Intelektuālās Attīstības fonda piedāvājums ir veikt fiziskās aktivitātes skolā vairākas reizes dienā – mācību pauzēs ar 10 – 15 minūšu deju, “energyzeriem” vai sporta aktivitātēm. Un praktizēt to sistemātiski, lai jaunieši ir izkustējušies, atmodušies.

.

* Pasi Sahlberg: Director General of CIMO in Helsinki. Author of Finnish Lessons: What can the world learn about educational change in Finland?

** Dr. John J Ratey. MD, Associate Clinical Professor of Psychiatry at Harvard Medical School. Pētījums publicēts AMERICAN JOURNAL OF PLAY, winter 2009

***Physical Activity and Performance at SchoolA Systematic Review of the Literature Including a Methodological Quality Assessment. Amika Singh, PhD; Léonie Uijtdewilligen, MSc; Jos W. R. Twisk, PhD; Willem van Mechelen, PhD, MD; Mai J. M. Chinapaw, PhD. Arch Pediatrics&Adolescent Medicine 2012;166(1):49-55. doi:10.1001/archpediatrics.2011.716

 

 

Radošums vai agresija?

4 septembrī, 2012

Eric Frommes: «When we don’t spend time fostering a higher level of creativity, we create for ourselves the drama of destruction.»*

Tātad, ja bērns nevar skolā un mācībās sevi realizēt, rodas negācijas, stress, agresija. Vai saprotamāk ― ja cilvēks nevar sevi realizēt dzīvē, rodas stress, negācijas un ilgtermiņā depresija, agresija,  alkoholisms, narkomānija vai citas atkarības. Vai vēl viens citāts, varbūt ne tik autoratīvs: «In the contemporary world, destruction and violence can only be opposed by the creation of sense.»**

Kas cieš no šīs nerealizētības? Skolā visi ― gan bērni, gan skolotāji. Pēc tam mājās arī vecāki. Skolām ir jābūt vietai, kur izaicināt un arī realizēt bērnu potenciālu. Vieglāk būs gan bērniem pārdzīvot vēl lēno šodienai neatbilstošo izglītības sistēmu, gan arī skolotājiem.

Ka skolotājiem ir vajadzīgs tieši tas pats:) – par to citreiz.

* From Destruction to Creation: A Normatively Framed Inquiry into How the Arts Can Inform Peacebuilding Major Paper Submitted by Courtney Simon Grohs to Dr. Max Stephenson, Chair Bob Leonard, Committee Member Dr. Lisa Poley, Committee Member on 11 May 2009

** (www.dahteatarcentar.com, Feb. 2009)

Vispusīga izglītība reālai dzīvei vs. izglītības rulete

18 jūlijā, 2012

Pagājušajā nedēļā starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā apgreidot absolventus, kas vēlas pie viņa strādāt.

.

Kas vajadzīgs: izpratne par ekosistēmu, radošums, spēja kļūdīties, spēja ātri mācīties, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, ētika, kolektīva atbildība, sadarbības principi, darbs ar stresu u.c. Atvērtā ekonomikā strādājošajiem un jo īpaši uzņēmumu vadītājiem šīs lietas ir pašsaprotamas.

Manā pieredzē  pēdējos divos gados šādi aicinājumi palīdzēt ar neformālo vai dzīves izglītību atkārtojas arvien biežāk. Un tā ir arī pasaules tendence. Secinājums: pasaules izglītībai un arī Latvijai ir divi dzīvotspējīgi attīstības virzieni:

  1. Akadēmiskā (klasiskā) izglītība strauji ievieš savos procesos «neformālās vai mūžizglītības» izglītības saturu.
  2. Neformālā izglītība tiek strukturizēta valstiskā līmenī. Tās procesiem iet cauri tie valsts iedzīvotāji, kuri vēlas tikt līdzi 21. gadsimta ārkārtīgi dinamiskajai globālajai ekonomikai.

Mēs palīdzēsim šim uzņēmumam. Bet uzskatu, ka šādas «dzīves mācības» (neformālā izglītība) kā sistēma vajadzīgas visā valstī. Pēdējā laikā tā ir tendence ― šie divi jautājumi.

  •      No jauniešiem: «Kur lai mācās?»
  •      No uzņēmējiem: «Ko, lai iesāk ar cilvēkiem, kuri beidz skolas, bet nemāk teju neko no tā, kas darbā vajadzīgs.»

Es nesaku, ka akadēmiskā, klasiskā izglītība nav vajadzīga. Protams, ka ir. Bet bez «neformālās» izglītības tā ir kā dinozaurs. Vajag abas. Vispusīga izglītība, kur ir gan akadēmiskās zināšanas, gan dzīves izglītība un prasmes. Un esmu par otro attīstības scenāriju, kuru jāatīsta iespējami ātri, lai «neaizlaistu pienā», emigrācijā vai narkotikās vēl kādu Latvijas paaudzi.

P.S. Gribu saukt par nepārdomātiem vai pat ciniskiem argumentus, kuri saka, ka eksistē skolotāji, kuri jauniešiem to visu iemāca arī skolā vai arī skola kā socializācijas, komunikācijas, disciplinējoša vide to attīsta. Mana atbilde ― tā ir pilnīga laimes spēle, kādā skolā, pie kādiem skolotājiem nonāksi. Turklāt vajadzīgais netiek mācīts, bet ir kā laimīgas sakritības blakusprodukts, ja skolotāji, direktori skolā ir spilgtas personības. Šādi argumenti ož pēc pamatīgas sociālās nevienlīdzības veicināšanas mazajā Latvijā, kurai vajadzētu rūpēties par visu cilvēku iespējām maksimāli vispusīgi attīstīt savu intelektuālo potenciālu. Šobrīd šāda izglītības rulete ir ciniska un tuvredzīga gan pret jauniešiem, gan sabiedrību, gan tautai pašai pret sevi.

Nomainām ruleti uz balansētu formālās un neformālās izglītības iespējamību!

Latvijas izglītību var eksportēt!

13 jūnijā, 2012

Nebija plānots, ka trīs gadu laikā, kopš ar domubiedriem esam sākuši attīstīt «Nacionālā Intelektuālās attīstības centra» mācības, mēs būsim tādā līmenī, ka starptautiski izglītības eksperti mūsu mācību metodoloģiju novērtēs kā «great educational design» vai iespēju «to export globally». Vai tiešām eksportēt?

.

Michael Fuchs (Vācija). Konsultants mācību treniņiem, inovācijām IMB, VolksWagen, Credit Suisse, BMW, Bosch, Skodau.c. «The program and work of «Nacionālais Intelektuālās attīstības centrs» methodology is highly effective training based on a great educational design! Such intensity&sintesys of science, ethics, arts, citizens skills, health, innovations will help to develop citizens who can give societies sustainable impulses and solutions for vibrant lifestyle around the human potential.»

.

Gordon Poad (Anglija). 20 gadu starptautiska pieredze neformālajā izglītībā: radošums, attiecību kultūra, integrācija u.c. «Latvia has a real opportunity to demonstrate to the world that it can develop a learning environment suitable for the 21st century. This surely must mean that exporting globally in the education Knowledge Economy is a real possibility that must be fully supported. «Nacionālais Intelektuālās attīstības centrs» may be the vehicle through which this could all happen.»

Tagad mums ir latvieša ierastā dilemma: eksportēt vai neeksportēt?

Vai varbūt vispirms izdarīt tā, lai šī mācību metodoloģija ir pieejama iespējami daudziem cilvēkiem Latvijā? Lai tie, kuri mācās, vēlētos palikt Latvijā un palīdzēt valstij.

Mēs mācamies vienā skolas solā ar somiem, ķīniešiem, singapūriešiem

25 maija, 2012

Vai Latvijā saprotamu iemeslu dēļ detaļās un diskusijās nav noslīcis jautājums par to «cik tiešām labai jābūt izglītībai Latvijā»? Man šķiet, ka visi (uzsveru «visi») jautājumi, būtu jārisina no viena skatu punkta ― KĀ IZDARĪT TĀ, LAI IZGLĪTĪBAS SATURS UN REZULTĀTS BŪTU PASAULES LĪMENĪ. Vienu no retajām reizēm šeit lieku akcentu uz ekonomiku nevis cilvēka personības attīstību.

.

Globālā ekonomika visaugstākā līmeņa intelektam atver visu pasauli. Arī Latviju. Tātad Latvija ir pilnīgi atvērta ikvienam, kurš ir saražojis labu produktu, lai to realizētu, izmantotu šeit. Arī piena vai maizes ražošanai radītas tehnoloģijas ieskaitot. Par telefoniem, mašīnām u.tml. nemaz nerunājot. Ja savukārt mūsu prāti nav tik izcili trenēti kā Somijā, Dienvidkorejā vai Singapūrā, mēs viņu tirgos netiekam. Punkts.

Jā, triviālie ekonomiskie jautājumi Latvijas izglītības sistēmā spēlē milzīgu lomu. Bet vēl lielāka nozīme ir skolotāju mācību kvalitātei, izpratnei par mācīšanās efektivitāti un to, ko zinātne atklājusi par cilvēka spēju mācīties, mācīšanās principiem. Lai to izprastu, nevajag naudu, bet iespēju iegūt šīs vērtības.

Manuprāt Izglītības ministrija ar Robertu Ķīli priekšgalā šobrīd meklē iespējas, kā pacelt mūsu izglītību pasaules līmenī. Tamdēļ jautājums ― cik cilvēku palīdz  diskusijās ar izpratni par šo izaicinājumu: atvērtai ekonomikai un talantu  tirgum atbilstoša mācību kvalitāte. Vai būs kritiskā masa ar vecākiem, skolotājiem, mediju cilvēkiem, kuri sapratīs izglītības nepārvērtējamo nozīmi tiešitam «ko un kā» māca. Šeit mēs joprojām varam būt starp labākajām valstīm  pasaulē, ja spējam to saprast un pārorientēties uz šādu modernu satura izglītību. Piemēram, Singapūra, arī man par pārsteigumu, jau ir nodēvējusi savu jauno attīstības konceptu ar jēdzienu «holistiskā izglītība». Šo jēdzienu vēl pavisam  nesen lietoja vien tā sauktās alternatīvās vai progresīvās mācību iestādes, bet šī izpratne nepieciešama ikvienam uzņēmējam, skolotājam, zinātniekam.

Latvijas kontekstā gribu pateikt, ka «Latvijas intelektuālās attīstības centra» projekts vēlas attīstīt un sasniegt pasaules līmeni neformālajā izglītībā, kas palīdzētu cilvēkiem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas būt konkurētspējīgiem, arī dzīvotspējīgiem. Tas vajadzīgs uzņēmējiem, skolotājiem, direktoriem, jaunajiem zinātniekiem, mediju cilvēkiem. Mums ir jāspēj būt izciliem komunikācijā, sadarbībā, radošumā,  inovācijās, zinātnes izpratnē un arī ētikā. Mēs varam, mums vajag, būt pasaules augstāko mācību standartu līmenī. Jo šobrīd kāds students Taivānā ar izciliem skolotājiem veido inovācijas, kuru mēs lietosim Latvijā jau varbūt pēc pusgada. Bet varbūt otrādi? Piemēram, šobrīd kāds skolēns Latvijā vai students «Latvijas intelektuālās attīstības centrā» veido inovācijas, kuras pēc pusgada lietos ASV. Tā tam vajadzētu būt.

Slodze ir atslodzes palīgs

18 maija, 2012

Jūs varat strādāt/mācīties ilgi un intensīvi, ja maināt slodzes – izjūtu, domāšanas un fizisko slodzi. Visas papildina viena otru.

«Vispusīga intelekta» 2012. gada pirmais mācību posms rāda, ka zinātnes atklājumi endokrinoloģijā un neirozinātnē ievērojami ļauj uzturēt augstas darba/mācību spējas un līdzsvaru ilgi un ļoti augstā līmenī. Iztulkojot to neirozinātnes valodā – mācību procesā jāmaina smadzeņu reģionu noslodze. Tādējādi tiek aktivizēti vairāki smadzeņu reģioni, bet, mainot to aktivitātes, notiek «relaksācijas» process.

Pēc 2 nedēļu «Vispusīga intelekta» mācību procesiem, kuros 35 studentiem jāsavieno neierastas mācību sfēras – dziedāšana, muzicēšana un dejošana ar zinātni, psiholoģiju un dzīves prasmju attīstīšanu, turklāt ļoti intensīvos apstākļos, joprojām absolūtais vairākums studentu saglabā augstas darba spējas.

Michael Fuchs («IBM», «BMW» u.c. eksperts inovācijās, mācību procesos) pēc darba ar «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandu un «Vispusīga intelekta» mācību studentiem konstatēja, ka ar savu pieredzi globālajā mācību vidē viņš nezina analogu, kur mācību procesā tiktu izmantots tik daudz zinātnes atklājumu, kā tas notiek «Vispusīga intelekta» mācībās. Viņaprāt, tas ir virziens, uz kuru pēc gadiem pieciem varētu sākt pāriet valstu mērogā – kā «Atbalstošas mācību sistēmas» piedāvāšana visu vecumu cilvēkiem. Iespējams, valstis ar progresīvākajām izglītības sistēmām šādu pieeju mācībām 10-15 gadu laikā mēģinās iekļaut arī pamata izglītības sistēmā.

Zinātnei jābūt visos mācību procesos

4 maija, 2012

“Pēdējos piecos gados zinātne man ir ļoti palīdzējusi. Noņēmusi no maniem pleciem dažas tonnas stresa.” 

.

Vai mēs spējam attīstīt vispusīgu intelektu, ja neizprotam, kā funkcionē mūsu smadzenes, endokrīnā sistēma. Protams, jā. Bet, manuprāt, mācību procesos iesaistītajiem vispusīga intelekta attīstība notiek daudz  smagāk un lēnāk nekā visi to vēlētos. Jo īpaši skolās.

Kāpēc? Piemēram, endokrinoloģija var paskaidrot, kā balansēt sevi, izmantojot zināšanas par hormoniem. Sadarbībā ar Kārli Ulli (ASV) pirms gada «Vispusīga intelekta» mācībās redzējām, ka studentiem ir daudz vieglāk izprast balansa – domāšana/izjūtas/fiziskā slodze – nepieciešamību, ja ir izpratne par hormoniem. Sākot ar kopējiem principiem un vienkāršo, mēs studentiem ļāvām ieraudzīt hormona kortizola ietekmi uz mācību vai darba procesiem. Lai viņi varētu saprast tendences un likumsakarības psihomentālajos stāvokļos un hormonu aktivitātē. Piemēram, disbalansēts jeb nerealizēts, dominējošs kortizols neļauj koncentrēties, uztvert informāciju. Fiziskā slodze (arī dejas un pirts) ir viens no instrumentiem, kā šo kortizola daudzumu līdzsvarot.

«Vispusīga intelekta» mācībās 2012. gadā ir bijuši labi piemēri no studentiem, kuri zināšanas par hormonu balansu organismā ir likuši lietā un paši atraduši veidus, kā balansēties – dziedāt, peldēt, skriet, dejot, doties pārgājienos vai kopā ar citiem sportot, pēc pašsajūtas izprotot, kā labāk kompensēt mācību intensīvos domāšanas, analizēšanas procesus. Šogad, skaidrojot hormona balansu, esam iekļāvuši arī acetilholīna, vasopresīna, tiroksīna, oksitocīna (Acetylcholine, Vasopressin, Thyroxine, Oxytocin) u.c. hormonu skaidrojumus, lai studenti paši varētu ievērot šo hormonu ietekmi uz sevi un uzlabot spēju mācīties/strādāt. Turklāt šī izpratne palīdz izprast, kā attīstīt arī tādas «augstas» dzīves prasmes kā «empātija, tolerance», kam svarīgs balansēts oksitocīna daudzums organismā (protams, katrā individuālajā gadījumā šeit ir iesaistīti vairāki hormoni vienlaicīgi).

Šādām pamatzināšanām par hormonālo ietekmi uz mācību procesiem būtu jābūt katram skolas skolotājam, direktoram. Tas nav sarežģīti. Sarunā Rēzeknē ar skolotājiem un skolu direktoriem bija redzams, ka arī viņi gribētu šādas zināšanas. “Ja izprot šo hormonālā balansa principu, kļūst skaidrs, kāpēc skolēni ir tik neuzmanīgi, nevaldāmi un kā, palīdzēt viens otra, lai skola nav cīņas lauks,” tā skolotāji. Pat tik intensīvi mācību procesi kā «Vispusīga intelekta» mācības var būt ilglaicīgi, ja atveras tam, ko zinātne atklājusi. Mūsu gadījumā šīs zināšanas praktizē ne tikai studenti, bet arī pasniedzēji un «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandas cilvēki.