Radošums vai agresija?

4 septembrī, 2012

Eric Frommes: «When we don’t spend time fostering a higher level of creativity, we create for ourselves the drama of destruction.»*

Tātad, ja bērns nevar skolā un mācībās sevi realizēt, rodas negācijas, stress, agresija. Vai saprotamāk ― ja cilvēks nevar sevi realizēt dzīvē, rodas stress, negācijas un ilgtermiņā depresija, agresija,  alkoholisms, narkomānija vai citas atkarības. Vai vēl viens citāts, varbūt ne tik autoratīvs: «In the contemporary world, destruction and violence can only be opposed by the creation of sense.»**

Kas cieš no šīs nerealizētības? Skolā visi ― gan bērni, gan skolotāji. Pēc tam mājās arī vecāki. Skolām ir jābūt vietai, kur izaicināt un arī realizēt bērnu potenciālu. Vieglāk būs gan bērniem pārdzīvot vēl lēno šodienai neatbilstošo izglītības sistēmu, gan arī skolotājiem.

Ka skolotājiem ir vajadzīgs tieši tas pats:) – par to citreiz.

* From Destruction to Creation: A Normatively Framed Inquiry into How the Arts Can Inform Peacebuilding Major Paper Submitted by Courtney Simon Grohs to Dr. Max Stephenson, Chair Bob Leonard, Committee Member Dr. Lisa Poley, Committee Member on 11 May 2009

** (www.dahteatarcentar.com, Feb. 2009)

Posted in intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, radošums, skolotāji | Leave a Comment »

Izglītības procesā jābūt iekļautām mācībām, kas ir vērstas uz empātijas attīstīšanu

23 augustā, 2012

Empātija ― pamatprasme visiem!

Starptautiskajai kompānijai IBM bija «sastrēgums» inovāciju procesā.

Ilgi tika veikti pētījumi ― kāpēc.

Ilgi tāpēc, ka neticēja atbildei.

IBM strukturizētajā, augstu tehnoloģiju, analītiskajā, stratēģiskajā darba procesā inovācijas neradās tāpēc, ka vadošajiem menedžeriem pietrūka empātijas, spēja izprast kolēģus. Saprast kā emocionāli palīdzēt, komunicēt.

Tātad visiem, kas iestājas «Par konkurētspējīgu izglītību pasaules kontekstā un, lai cilvēks ir konkurētspējīgs, iznākot no skolas», tagad var pateikt šo paradoksālo apgalvojumu: izglītības procesā jābūt iekļautām mācībām, kas ir vērstas uz empātijas attīstīšanu. Kā zināms, šobrīd sistēma neparedz skolēniem, manuprāt, šo elementāro, pašsaprotami nepieciešamo ― attīstīt izjūtu, emociju pasauli, kas ir vienlīdz svarīga ar domāšanas, analīzes, stratēģijas pasauli.

Līdz ar to var teikt, ka komunikācijas, sadarbība, inovētspēja u.c. ― nāk komplektā ar empātijas apgūšanu.

Un izglītības sistēmā to  vajag TAGAD.

Posted in blogs, empātija, inovācijas, izglītība | Leave a Comment »

Vispusīga izglītība reālai dzīvei vs. izglītības rulete

18 jūlijā, 2012

Pagājušajā nedēļā starptautiska uzņēmuma īpašnieks lūdza palīdzību izveidot mācību sistēmu, kurā apgreidot absolventus, kas vēlas pie viņa strādāt.

.

Kas vajadzīgs: izpratne par ekosistēmu, radošums, spēja kļūdīties, spēja ātri mācīties, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, ētika, kolektīva atbildība, sadarbības principi, darbs ar stresu u.c. Atvērtā ekonomikā strādājošajiem un jo īpaši uzņēmumu vadītājiem šīs lietas ir pašsaprotamas.

Manā pieredzē  pēdējos divos gados šādi aicinājumi palīdzēt ar neformālo vai dzīves izglītību atkārtojas arvien biežāk. Un tā ir arī pasaules tendence. Secinājums: pasaules izglītībai un arī Latvijai ir divi dzīvotspējīgi attīstības virzieni:

  1. Akadēmiskā (klasiskā) izglītība strauji ievieš savos procesos «neformālās vai mūžizglītības» izglītības saturu.
  2. Neformālā izglītība tiek strukturizēta valstiskā līmenī. Tās procesiem iet cauri tie valsts iedzīvotāji, kuri vēlas tikt līdzi 21. gadsimta ārkārtīgi dinamiskajai globālajai ekonomikai.

Mēs palīdzēsim šim uzņēmumam. Bet uzskatu, ka šādas «dzīves mācības» (neformālā izglītība) kā sistēma vajadzīgas visā valstī. Pēdējā laikā tā ir tendence ― šie divi jautājumi.

  •      No jauniešiem: «Kur lai mācās?»
  •      No uzņēmējiem: «Ko, lai iesāk ar cilvēkiem, kuri beidz skolas, bet nemāk teju neko no tā, kas darbā vajadzīgs.»

Es nesaku, ka akadēmiskā, klasiskā izglītība nav vajadzīga. Protams, ka ir. Bet bez «neformālās» izglītības tā ir kā dinozaurs. Vajag abas. Vispusīga izglītība, kur ir gan akadēmiskās zināšanas, gan dzīves izglītība un prasmes. Un esmu par otro attīstības scenāriju, kuru jāatīsta iespējami ātri, lai «neaizlaistu pienā», emigrācijā vai narkotikās vēl kādu Latvijas paaudzi.

P.S. Gribu saukt par nepārdomātiem vai pat ciniskiem argumentus, kuri saka, ka eksistē skolotāji, kuri jauniešiem to visu iemāca arī skolā vai arī skola kā socializācijas, komunikācijas, disciplinējoša vide to attīsta. Mana atbilde ― tā ir pilnīga laimes spēle, kādā skolā, pie kādiem skolotājiem nonāksi. Turklāt vajadzīgais netiek mācīts, bet ir kā laimīgas sakritības blakusprodukts, ja skolotāji, direktori skolā ir spilgtas personības. Šādi argumenti ož pēc pamatīgas sociālās nevienlīdzības veicināšanas mazajā Latvijā, kurai vajadzētu rūpēties par visu cilvēku iespējām maksimāli vispusīgi attīstīt savu intelektuālo potenciālu. Šobrīd šāda izglītības rulete ir ciniska un tuvredzīga gan pret jauniešiem, gan sabiedrību, gan tautai pašai pret sevi.

Nomainām ruleti uz balansētu formālās un neformālās izglītības iespējamību!

Posted in attīstība, blogs, ekonomika, inovācijas, izglītība, mācības, valsts | Leave a Comment »

Latvijas izglītību var eksportēt!

13 jūnijā, 2012

Nebija plānots, ka trīs gadu laikā, kopš ar domubiedriem esam sākuši attīstīt «Nacionālā Intelektuālās attīstības centra» mācības, mēs būsim tādā līmenī, ka starptautiski izglītības eksperti mūsu mācību metodoloģiju novērtēs kā «great educational design» vai iespēju «to export globally». Vai tiešām eksportēt?

.

Michael Fuchs (Vācija). Konsultants mācību treniņiem, inovācijām IMB, VolksWagen, Credit Suisse, BMW, Bosch, Skodau.c. «The program and work of «Nacionālais Intelektuālās attīstības centrs» methodology is highly effective training based on a great educational design! Such intensity&sintesys of science, ethics, arts, citizens skills, health, innovations will help to develop citizens who can give societies sustainable impulses and solutions for vibrant lifestyle around the human potential.»

.

Gordon Poad (Anglija). 20 gadu starptautiska pieredze neformālajā izglītībā: radošums, attiecību kultūra, integrācija u.c. «Latvia has a real opportunity to demonstrate to the world that it can develop a learning environment suitable for the 21st century. This surely must mean that exporting globally in the education Knowledge Economy is a real possibility that must be fully supported. «Nacionālais Intelektuālās attīstības centrs» may be the vehicle through which this could all happen.»

Tagad mums ir latvieša ierastā dilemma: eksportēt vai neeksportēt?

Vai varbūt vispirms izdarīt tā, lai šī mācību metodoloģija ir pieejama iespējami daudziem cilvēkiem Latvijā? Lai tie, kuri mācās, vēlētos palikt Latvijā un palīdzēt valstij.

Posted in blogs, inovācijas, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, radošums, smadzenes | Leave a Comment »

Zinātne un ētika. Būtiska daļa no mācībām.

4 jūnijā, 2012

Viduslaikos baznīca bija naidā ar cinisko zinātni. «Modernajos laikos» zinātne vietām ir ironiska par iracionālo ētiku, ezotēriku, baznīcu utt. Savā ziņā viduslaiku attiecības turpinās. Man šķiet, ka mums vajadzētu ņemt labāko no visa, kas var palīdzēt attīstīties cilvēkiem un sabiedrībai.

.

Par zinātni: Ja skolotāji, direktori, paši jaunieši un jebkurš sabiedrības cilvēks sāks pamatu līmenī saprast, kā darbojas endokrīnā sistēma vai kādi ir smadzeņu darbības principi ― jau tā vien būs radikāli kvalitatīvāka izglītības sistēma nekā šobrīd esošā. Šie principi, pašā saknē ļaus cilvēkiem saprast, kādā virzienā, ritmā būvēt mācību procesus un attīstīt pašiem sevi.

Bet mācību procesi tikai ar zinātni vien, lai arī tā dos daudz lielāku izglītības efektivitāti un funkcionalitāti, tomēr būs neadekvāti. Tādi mācību procesi var radīt stratēģiskos, intelektuālos monstrus, kuriem nav aktuāla nedz sirsnība, līdzcietība, altruisms vai sociālā vienlīdzība attiecībā pret sabiedrību, valsti.

Tamdēļ arī ētika: Dainās, budismā, kristietībā un citās mācībās, kuras vai kuru traktētāji saglabā atvērtību, sirsnību pret pasauli, pastāv šie principi par to, kā izturēties pret apkārt un sevī notiekošo. Kāds ir ētiskais kodeks; kā palīdzēt sev un kāpēc  svarīgi palīdzēt citiem; kāpēc sirsnība, līdzcietība ir pašsaprotamas īpašības, attīstāmas katrai personībai. «Vispusīga intelekta» mācībās varēja redzēt, kā studentiem brīžos, kad sanāca doties dažādās diskomforta zonās, tās pārvarēt palīdzēja ētikas principi, kas apgūti vai nu ģimenē vai pašmācības ceļā vai tīri intuitīvi.

Ja mācību procesos būs ētika+zinātne, nākotnē būs daudz mazāk politiķu, mediju cilvēku, uzņēmēju, ierēdņu, kas dzīvos pēc principa «pēc manis kaut vai ūdens plūdi» vai «tas uz mani neattiecas, tā viņu problēma ― man nauda jāpelna». Viņu ģimenes, viņu mantiskais, personiskās labklājības stāvoklis nebūs attaisnojums, lai ignorētu šo kopējo valsts, sabiedrības ekosistēmu, kur katrs savu roku liek, lai lielais darbs uz priekšu tiek (vai netiek). Sabiedrība var palīdzēt, lai tiem cilvēkiem, kuriem ētikas pamatprincipi par kopējo labumu, labestību, palīdzēšanu, līdzcietību nav iedoti ģimenē, to iespējams izprast mācību procesos.

Tāda arī galvenā argumentācija tam, kāpēc pirms gada Latvijas intelektuālās attīstības fonds nodefinēja, ka «Vispusīga intelekta attīstības centru» mācību divi no sešiem pamatvirzieniem ir: zinātne un ētika.

 “Zinātne un ētika kā daļa no mācību programmas”
Studenti izveidoja plakātus, kuros nodefinēja pamatprincipus no Dainām, Kristietības un Budisma, kuri varētu būt aktuāli mācībās un šobrīd dzīvē. Kā arī noskaidroja, cik dažādi starp viņiem ir jēdziena “Dievs” traktējumi. Kā viens no tolerances un ētikas priekšnosacījumiem: spēt pieņemt cita pasaules redzējumus un interpretācijas.

Posted in blogs, hormoni, neirozinātne, skolotāji, zinātne, ētika | Leave a Comment »

Mēs mācamies vienā skolas solā ar somiem, ķīniešiem, singapūriešiem

25 maija, 2012

Vai Latvijā saprotamu iemeslu dēļ detaļās un diskusijās nav noslīcis jautājums par to «cik tiešām labai jābūt izglītībai Latvijā»? Man šķiet, ka visi (uzsveru «visi») jautājumi, būtu jārisina no viena skatu punkta ― KĀ IZDARĪT TĀ, LAI IZGLĪTĪBAS SATURS UN REZULTĀTS BŪTU PASAULES LĪMENĪ. Vienu no retajām reizēm šeit lieku akcentu uz ekonomiku nevis cilvēka personības attīstību.

.

Globālā ekonomika visaugstākā līmeņa intelektam atver visu pasauli. Arī Latviju. Tātad Latvija ir pilnīgi atvērta ikvienam, kurš ir saražojis labu produktu, lai to realizētu, izmantotu šeit. Arī piena vai maizes ražošanai radītas tehnoloģijas ieskaitot. Par telefoniem, mašīnām u.tml. nemaz nerunājot. Ja savukārt mūsu prāti nav tik izcili trenēti kā Somijā, Dienvidkorejā vai Singapūrā, mēs viņu tirgos netiekam. Punkts.

Jā, triviālie ekonomiskie jautājumi Latvijas izglītības sistēmā spēlē milzīgu lomu. Bet vēl lielāka nozīme ir skolotāju mācību kvalitātei, izpratnei par mācīšanās efektivitāti un to, ko zinātne atklājusi par cilvēka spēju mācīties, mācīšanās principiem. Lai to izprastu, nevajag naudu, bet iespēju iegūt šīs vērtības.

Manuprāt Izglītības ministrija ar Robertu Ķīli priekšgalā šobrīd meklē iespējas, kā pacelt mūsu izglītību pasaules līmenī. Tamdēļ jautājums ― cik cilvēku palīdz  diskusijās ar izpratni par šo izaicinājumu: atvērtai ekonomikai un talantu  tirgum atbilstoša mācību kvalitāte. Vai būs kritiskā masa ar vecākiem, skolotājiem, mediju cilvēkiem, kuri sapratīs izglītības nepārvērtējamo nozīmi tiešitam «ko un kā» māca. Šeit mēs joprojām varam būt starp labākajām valstīm  pasaulē, ja spējam to saprast un pārorientēties uz šādu modernu satura izglītību. Piemēram, Singapūra, arī man par pārsteigumu, jau ir nodēvējusi savu jauno attīstības konceptu ar jēdzienu «holistiskā izglītība». Šo jēdzienu vēl pavisam  nesen lietoja vien tā sauktās alternatīvās vai progresīvās mācību iestādes, bet šī izpratne nepieciešama ikvienam uzņēmējam, skolotājam, zinātniekam.

Latvijas kontekstā gribu pateikt, ka «Latvijas intelektuālās attīstības centra» projekts vēlas attīstīt un sasniegt pasaules līmeni neformālajā izglītībā, kas palīdzētu cilvēkiem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas būt konkurētspējīgiem, arī dzīvotspējīgiem. Tas vajadzīgs uzņēmējiem, skolotājiem, direktoriem, jaunajiem zinātniekiem, mediju cilvēkiem. Mums ir jāspēj būt izciliem komunikācijā, sadarbībā, radošumā,  inovācijās, zinātnes izpratnē un arī ētikā. Mēs varam, mums vajag, būt pasaules augstāko mācību standartu līmenī. Jo šobrīd kāds students Taivānā ar izciliem skolotājiem veido inovācijas, kuru mēs lietosim Latvijā jau varbūt pēc pusgada. Bet varbūt otrādi? Piemēram, šobrīd kāds skolēns Latvijā vai students «Latvijas intelektuālās attīstības centrā» veido inovācijas, kuras pēc pusgada lietos ASV. Tā tam vajadzētu būt.

Posted in blogs, ekonomika, intelektuālā attīstība, mācības, skolotāji, valsts | Leave a Comment »

Testu uzdevumi radikāli samazina spēju attīstīties

21 maija, 2012

“Balanss/disbalanss”

Lai spertu soli, mēs ceļam kāju, zaudējam stabilitāti. Mēs attīstāmies caur nestabilitāti. Pārtulkojot izglītības, mācīšanās valodā ― «mēs mācāmies caur neziņu». Tā liek mums pašiem meklēt atbildes.

Viens pamatsecinājums: testu uzdevumi radikāli samazina spēju attīstīties. Tie ir pilnīgā pretrunā ar dzīvi, biznesu, radošumu, kur iespējami daudz atbilžu variantu, intuitīvu izjūtu un informācijas meklējumu resursu. Lai jums balanss un disbalanss.

Speriet soļus, ejiet!

Posted in blogs, intelektuālā attīstība | Leave a Comment »

Slodze ir atslodzes palīgs

18 maija, 2012

Jūs varat strādāt/mācīties ilgi un intensīvi, ja maināt slodzes – izjūtu, domāšanas un fizisko slodzi. Visas papildina viena otru.

«Vispusīga intelekta» 2012. gada pirmais mācību posms rāda, ka zinātnes atklājumi endokrinoloģijā un neirozinātnē ievērojami ļauj uzturēt augstas darba/mācību spējas un līdzsvaru ilgi un ļoti augstā līmenī. Iztulkojot to neirozinātnes valodā – mācību procesā jāmaina smadzeņu reģionu noslodze. Tādējādi tiek aktivizēti vairāki smadzeņu reģioni, bet, mainot to aktivitātes, notiek «relaksācijas» process.

Pēc 2 nedēļu «Vispusīga intelekta» mācību procesiem, kuros 35 studentiem jāsavieno neierastas mācību sfēras – dziedāšana, muzicēšana un dejošana ar zinātni, psiholoģiju un dzīves prasmju attīstīšanu, turklāt ļoti intensīvos apstākļos, joprojām absolūtais vairākums studentu saglabā augstas darba spējas.

Michael Fuchs («IBM», «BMW» u.c. eksperts inovācijās, mācību procesos) pēc darba ar «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandu un «Vispusīga intelekta» mācību studentiem konstatēja, ka ar savu pieredzi globālajā mācību vidē viņš nezina analogu, kur mācību procesā tiktu izmantots tik daudz zinātnes atklājumu, kā tas notiek «Vispusīga intelekta» mācībās. Viņaprāt, tas ir virziens, uz kuru pēc gadiem pieciem varētu sākt pāriet valstu mērogā – kā «Atbalstošas mācību sistēmas» piedāvāšana visu vecumu cilvēkiem. Iespējams, valstis ar progresīvākajām izglītības sistēmām šādu pieeju mācībām 10-15 gadu laikā mēģinās iekļaut arī pamata izglītības sistēmā.

Posted in blogs, inovācijas, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, neirozinātne, smadzenes | Leave a Comment »

Zinātnei jābūt visos mācību procesos

4 maija, 2012

“Pēdējos piecos gados zinātne man ir ļoti palīdzējusi. Noņēmusi no maniem pleciem dažas tonnas stresa.” 

.

Vai mēs spējam attīstīt vispusīgu intelektu, ja neizprotam, kā funkcionē mūsu smadzenes, endokrīnā sistēma. Protams, jā. Bet, manuprāt, mācību procesos iesaistītajiem vispusīga intelekta attīstība notiek daudz  smagāk un lēnāk nekā visi to vēlētos. Jo īpaši skolās.

Kāpēc? Piemēram, endokrinoloģija var paskaidrot, kā balansēt sevi, izmantojot zināšanas par hormoniem. Sadarbībā ar Kārli Ulli (ASV) pirms gada «Vispusīga intelekta» mācībās redzējām, ka studentiem ir daudz vieglāk izprast balansa – domāšana/izjūtas/fiziskā slodze – nepieciešamību, ja ir izpratne par hormoniem. Sākot ar kopējiem principiem un vienkāršo, mēs studentiem ļāvām ieraudzīt hormona kortizola ietekmi uz mācību vai darba procesiem. Lai viņi varētu saprast tendences un likumsakarības psihomentālajos stāvokļos un hormonu aktivitātē. Piemēram, disbalansēts jeb nerealizēts, dominējošs kortizols neļauj koncentrēties, uztvert informāciju. Fiziskā slodze (arī dejas un pirts) ir viens no instrumentiem, kā šo kortizola daudzumu līdzsvarot.

«Vispusīga intelekta» mācībās 2012. gadā ir bijuši labi piemēri no studentiem, kuri zināšanas par hormonu balansu organismā ir likuši lietā un paši atraduši veidus, kā balansēties – dziedāt, peldēt, skriet, dejot, doties pārgājienos vai kopā ar citiem sportot, pēc pašsajūtas izprotot, kā labāk kompensēt mācību intensīvos domāšanas, analizēšanas procesus. Šogad, skaidrojot hormona balansu, esam iekļāvuši arī acetilholīna, vasopresīna, tiroksīna, oksitocīna (Acetylcholine, Vasopressin, Thyroxine, Oxytocin) u.c. hormonu skaidrojumus, lai studenti paši varētu ievērot šo hormonu ietekmi uz sevi un uzlabot spēju mācīties/strādāt. Turklāt šī izpratne palīdz izprast, kā attīstīt arī tādas «augstas» dzīves prasmes kā «empātija, tolerance», kam svarīgs balansēts oksitocīna daudzums organismā (protams, katrā individuālajā gadījumā šeit ir iesaistīti vairāki hormoni vienlaicīgi).

Šādām pamatzināšanām par hormonālo ietekmi uz mācību procesiem būtu jābūt katram skolas skolotājam, direktoram. Tas nav sarežģīti. Sarunā Rēzeknē ar skolotājiem un skolu direktoriem bija redzams, ka arī viņi gribētu šādas zināšanas. “Ja izprot šo hormonālā balansa principu, kļūst skaidrs, kāpēc skolēni ir tik neuzmanīgi, nevaldāmi un kā, palīdzēt viens otra, lai skola nav cīņas lauks,” tā skolotāji. Pat tik intensīvi mācību procesi kā «Vispusīga intelekta» mācības var būt ilglaicīgi, ja atveras tam, ko zinātne atklājusi. Mūsu gadījumā šīs zināšanas praktizē ne tikai studenti, bet arī pasniedzēji un «Latvijas intelektuālās attīstības fonda» komandas cilvēki.

Posted in blogs, hormoni, intelektuālā attīstība, izglītība, mācības, smadzenes | Leave a Comment »

Newer posts »